Leģendāri ieguldītāji izvēlas Eulerpool.

Trusted by leading companies and financial institutions

BlackRock logoAllianz logoGoogle logoAnthropic logoBloomberg logoRevolut logoNASDAQ logoCoinbase logo
BlackRock logoAllianz logoGoogle logoAnthropic logoBloomberg logoRevolut logoNASDAQ logoCoinbase logo
🇱🇻

Latvija Bezdarba līmenis

Kurss

Akciju cena
6,9 %
1.09.2025.
Izmaiņas +/-
+0,2 %
Izmaiņas %
+2,99 %

Pašreizējā Bezdarba līmenis vērtība Latvija ir 6,9 %. Bezdarba līmenis Latvija pieauga līdz 6,9 % 1.09.2025., pēc tam, kad tas bija 6,7 % 1.06.2025.. No 1.03.2002. līdz 1.09.2025., vidējais IKP Latvija bija 10,14 %. Vēsturiski visaugstākā vērtība tika sasniegta 1.03.2010. ar 21,30 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.2007. ar 5,30 %.

Avots: Central Statistical Bureau of Latvia

Bezdarba līmenis

Bezdarba līmenis

  • 3 gadi

  • 5 gadi

  • 10 gadi

  • 25 gadi

  • Max

Bezdarba līmenis

Bezdarba līmenis Vēsture

DatumsVērtība
1.09.2025.6,9 %
1.06.2025.6,7 %
1.03.2025.7,4 %
1.12.2024.6,9 %
1.09.2024.6,7 %
1.06.2024.6,9 %
1.03.2024.7,2 %
1.12.2023.6,8 %
1.09.2023.6,5 %
1.06.2023.6,4 %
1
2
3
4
5
...
10

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarba līmenis

🇱🇻

Algas

Mēneša

Pašreizējais
1340 EUR/Month
Iepriekšējais
1347 EUR/Month
🇱🇻

Bezdarba līmenis jauniešu vidū

Mēneša

Pašreizējais
12,1 %
Iepriekšējais
11,7 %
🇱🇻

Bezdarbnieki

Mēneša

Pašreizējais
45 182
Iepriekšējais
40 854
🇱🇻

Daļēja darba laika nodarbinātība

Ceturksnis

Pašreizējais
71 100
Iepriekšējais
61 600
🇱🇻

Darba vakancu koeficients

Ceturksnis

Pašreizējais
2,1 %
Iepriekšējais
2,2 %
🇱🇻

Darbaspēka izmaksas

Ceturksnis

Pašreizējais
139,08 points
Iepriekšējais
137,45 points
🇱🇻

Iedzīvotāji

Gada

Pašreizējais
1,87 milj.
Iepriekšējais
1,88 milj.
🇱🇻

Iegādes līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
70 %
Iepriekšējais
69,6 %
🇱🇻

Ilgtermiņa bezdarba līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
2,7 %
Iepriekšējais
2,2 %
🇱🇻

Minimālās algas

Ceturksnis

Pašreizējais
740 EUR/Month
Iepriekšējais
740 EUR/Month
🇱🇻

Nodarbinātības izmaiņas

Ceturksnis

Pašreizējais
0,5 %
Iepriekšējais
-0,1 %
🇱🇻

Nodarbinātības līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
65,2 %
Iepriekšējais
64,9 %
🇱🇻

Nodarbinātie

Ceturksnis

Pašreizējais
892 000
Iepriekšējais
889 000
🇱🇻

Pensijas vecums sievietēm

Gada

Pašreizējais
65 Years
Iepriekšējais
64,75 Years
🇱🇻

Pensijas vecums vīriešiem

Gada

Pašreizējais
65 Years
Iepriekšējais
64,75 Years
🇱🇻

pilna laika nodarbinātība

Ceturksnis

Pašreizējais
762 200
Iepriekšējais
771 400
🇱🇻

Produktivitāte

Ceturksnis

Pašreizējais
122,152 points
Iepriekšējais
121,292 points
🇱🇻

Vakanču saraksts

Ceturksnis

Pašreizējais
18 923
Iepriekšējais
19 762

Latvijā bezdarba līmenis mēra cilvēku skaitu, kuri aktīvi meklē darbu, kā procentuālo daļu no darbaspēka.

Kas ir Bezdarba līmenis

Bezdarba līmenis ir būtisks makroekonomisks rādītājs, kas norāda uz tautsaimniecības veselību un darba tirgus efektivitāti. Eulerpool kā profesionāla tīmekļa vietne makroekonomisko datu attēlošanai sniedz izsmeļošu ieskatu par šo svarīgo rādītāju, kurš ir būtisks gan politikas veidotājiem, gan ekonomistiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Bezdarba līmenis parāda, cik procentu no darbforce, kas aktīvi meklē darbu, bet to nevar atrast, un tiek regulāri aprēķināts un publicēts valsts statistikas iestādes. Šis rādītājs tiek izmantots, lai novērtētu gan immitējošās valsts ekonomisko stāvokli, gan arī noslēdzot dažādu monetāro un fiskālo politiku veiksmi vai neveiksmi. Augsts bezdarba līmenis parasti norāda uz ekonomiskām problēmām, kas varētu ietvert zemu uzņēmējdarbības aktivitāti, ekonomisko recesiju vai strukturālas problēmas darba tirgū. Savukārt zems bezdarba līmenis norāda uz spēcīgu ekonomisko izaugsmi un veselīgu darba tirgu, kur lielākā darba spējīgo iedzīvotāju daļa ir nodarbināta. Tas var sekmēt augstāku dzīves līmeni, patērētāju uzticību un izaugsmi citās tautsaimniecības nozarēs. Tomēr pārāk zems bezdarba līmenis var arī radīt inflācijas spiedienu, jo darba devēji cenšas piesaistīt darbaspēku, piedāvājot augstākas algas, kas var palielināt kopējās cenas. Latvijā bezdarba līmeni bieži atspoguļo Centrālā statistikas pārvalde, izmantojot dažādus statistikas avotus un metodoloģijas, lai nodrošinātu inforamtīvus un precīzus datus. Šos datus izmanto vairāki valsts sektori, lai plānotu un īstenotu ekonomikas politiku. Augstākās izglītības iestādes, pētniecības institūti un konsultāciju uzņēmumi analizē šos datus, lai sniegtu padziļinātas atziņas par darba tirgus attīstības tendencēm un iespējamiem stratēģiskiem risinājumiem. Bezdarba līmenis nav vienīgais rādītājs, kas raksturo darba tirgus situāciju. Papildu indikatoriem, piemēram, nodarbinātības līmenim, garāka termiņa bezdarba rādītājam un jauniešu bezdarba līmenim, ir liela nozīme, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par nodarbinātības vidi. Eulerpool nodrošina visaptverošu un detalizētu šo datu analīzi, ļaujot lietotājiem izprast nianses un atklāt iespējamās saites starp dažādiem makroekonomiskiem faktoriem. Dažādi ekonomisti un analītiķi bieži diskutē par to, kādi faktori galvenokārt ietekmē bezdarba līmeni. Tas varētu ietvert tehnoloģiskās izmaiņas, globalizāciju, demogrāfiskās izmaiņas un izglītības līmeni. Tehnoloģiskie jauninājumi bieži vien pavisam maina dažādu nozaru darbības veidus, padarot dažas profesijas liekas, bet radot jaunas darba vietas citās jomās. Globalizācija var gan paplašināt darba iespējas, gan arī veicināt darba vietu pārvietošanu uz citām valstīm ar zemāku darbaspēka izmaksu. Demogrāfiskās tendences, tādas kā sabiedrības novecošana, arī būtiski ietekmē darba tirgu, samazinot darbaspēka pieejamību. Politikas veidotāji bieži mēģina īstenot dažādus pasākumus, lai kontrolētu bezdarba līmeni un attiecīgi veicinātu ekonomikas izaugsmi. Tie varētu ietvert aktīvu darba tirgus politiku, piemēram, profesionālo apmācību programmas un stimulācijas pasākumus, lai veicinātu nodarbinātību. Fiskālās politikas ietvaros var tikt ieviestas nodokļu atvieglošanas, lai veicinātu darbavietu radīšanu, bet monetārā politika var ietekmēt kredīta apjomu ekonomikā, ietekmējot uzņēmumu vēlmi ieguldīt un pieņemt darbā jaunus strādniekus. Eulerpool vietnē lietotāji var piekļūt ne tikai bezdarba līmeņa datiem, bet arī izsmeļošiem komentāriem par Latvijas darba tirga dinamiku, analizējot gan pašreizējos apstākļus, gan arī vēsturiskās tendences. Mūsu platforma sniedz iespēju salīdzināt Latvijas bezdarba līmeni ar citu valstu rādītājiem, tādējādi piedāvājot globālās perspektīvas interpretāciju. Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka bezdarbs kopumā ietekmē plašu cilvēku loku, radot gan ekonomiskās, gan sociālās sekas. Ilgstošs bezdarbs var negatīvi ietekmēt indivīdu psiholoģisko labklājību un sociālo integrāciju. Sabiedrībai ir svarīgi pievērst uzmanību šiem aspektiem, lai veicinātu iekļaujošu darba tirgu, kuram ir iestrādātas drošības tīklu sistēmas un motivējoši elementi, kas palīdz cilvēkiem atrast stabilu un produktīvu darbu. Novērtējot bezdarba līmeni, ir svarīgi aplūkot arī strukturālo, ciklisko un frikcionālo bezdarbu. Strukturālais bezdarbs rodas, kad ir neatbilstība starp darbas spēka prasmēm un darba vietu prasībām. Cikliskais bezdarbs saistīts ar ekonomikas cikliem, pieaugot recesijas laikā un samazinoties ekonomiskā uzplaukuma laikā. Frikcionālais bezdarbs rodas, kad cilvēki meklē jaunu darbu vai maina darbavietas. Secinot, bezdarba līmenis ir daudzdimensionāls rādītājs ar plašu ietekmi uz dažādiem ekonomikas un sabiedrības aspektiem. Eulerpool apņēmīgi nodrošina kvalitatīvu un detalizētu datu analīzi, piedāvājot profesionālās ieskaites ar visiem interesentiem. Mūsu vietne ir vērtīgs resurss ikvienam, kurš vēlas iegūt padziļinātu izpratni par Latvijas makroekonomiskajiem procesiem un to ietekmi uz darba tirgu.