Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Horvātija Norēķinu konts
Akciju cena
Pašreizējā Norēķinu konta vērtība Horvātija ir 3,993 miljardi EUR. Norēķinu konts Horvātija samazinājās līdz 3,993 miljardi EUR 1.09.2022., pēc tam, kad tas bija 4,114 miljardi EUR 1.09.2021.. No 1.03.1993. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Horvātija bija -245,26 milj. EUR. Vēsturiskie maksimumi tika sasniegti 1.09.2023. ar 5,24 miljardi EUR, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2022. ar -2,92 miljardi EUR.
Norēķinu konts ·
Max
Tekošā konta bilance | |
---|---|
1.06.1993. | 71,00 milj. EUR |
1.09.1993. | 361,30 milj. EUR |
1.12.1993. | 264,50 milj. EUR |
1.03.1994. | 14,60 milj. EUR |
1.06.1994. | 158,60 milj. EUR |
1.09.1994. | 673,30 milj. EUR |
1.09.1996. | 221,80 milj. EUR |
1.09.1997. | 285,20 milj. EUR |
1.09.1998. | 329,70 milj. EUR |
1.09.1999. | 443,00 milj. EUR |
1.09.2000. | 962,50 milj. EUR |
1.09.2001. | 1,41 miljardi EUR |
1.09.2002. | 984,20 milj. EUR |
1.09.2003. | 910,20 milj. EUR |
1.09.2004. | 1,25 miljardi EUR |
1.09.2005. | 1,35 miljardi EUR |
1.09.2006. | 1,47 miljardi EUR |
1.09.2007. | 1,70 miljardi EUR |
1.09.2008. | 1,27 miljardi EUR |
1.09.2009. | 1,40 miljardi EUR |
1.09.2010. | 1,65 miljardi EUR |
1.09.2011. | 2,18 miljardi EUR |
1.09.2012. | 2,17 miljardi EUR |
1.09.2013. | 2,28 miljardi EUR |
1.09.2014. | 2,32 miljardi EUR |
1.09.2015. | 3,57 miljardi EUR |
1.09.2016. | 3,21 miljardi EUR |
1.09.2017. | 3,69 miljardi EUR |
1.09.2018. | 3,78 miljardi EUR |
1.09.2019. | 4,55 miljardi EUR |
1.09.2020. | 1,86 miljardi EUR |
1.09.2021. | 4,11 miljardi EUR |
1.09.2022. | 3,99 miljardi EUR |
Norēķinu konts Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2022. | 3,993 miljardi EUR |
1.09.2021. | 4,114 miljardi EUR |
1.09.2020. | 1,865 miljardi EUR |
1.09.2019. | 4,55 miljardi EUR |
1.09.2018. | 3,778 miljardi EUR |
1.09.2017. | 3,689 miljardi EUR |
1.09.2016. | 3,207 miljardi EUR |
1.09.2015. | 3,566 miljardi EUR |
1.09.2014. | 2,321 miljardi EUR |
1.09.2013. | 2,281 miljardi EUR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Norēķinu konts
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇭🇷 Ārvalstu parāds | 63,998 miljardi EUR | 65,344 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Ārvalstu tiešās investīcijas | 1,025 miljardi EUR | 800 000 EUR | Ceturksnis |
🇭🇷 Dabasgāzes importi | 8687,186 Terajoule | 6850,886 Terajoule | Mēneša |
🇭🇷 Eksporti | 1,989 miljardi EUR | 1,998 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Importi | 2,997 miljardi EUR | 3,727 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Kapitāla plūsmas | 376,2 milj. EUR | -2,026 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇭🇷 Naftas ieguve | 9,7 BBL/D/1K | 9,7 BBL/D/1K | Mēneša |
🇭🇷 Pārskaitījumi | 1,018 miljardi EUR | 1,015 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇭🇷 Teikušā bilance pret IKP | 1,1 % of GDP | -2,8 % of GDP | Gada |
🇭🇷 Terorisma indekss | 0 Points | 0 Points | Gada |
🇭🇷 Tirdzniecības bilance | -1,611 miljardi EUR | -1,613 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Tūristu ierašanās | 2,532 milj. | 1,659 milj. | Mēneša |
Kārtējo kontu veido tirdzniecības bilances (eksportu mīnus importu attiecība precēm un pakalpojumiem), neto faktora ienākumu (piemēram, procentu un dividenžu) un neto transfertmaksājumu (piemēram, ārvalstu palīdzība) summa.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Norēķinu konts
Pašreizējais konts ir viena no svarīgākajām makroekonomikas kategorijām, kas nodrošina ieskatu valsts ekonomiskās veselības stāvoklī un tās tirdzniecības attiecībās ar pārējo pasauli. Tas spēlē centrālo lomu valsts maksājumu bilancē, kas ietekmē ne tikai nacionālo ekonomiku, bet arī globālās finanšu plūsmas. Tā kā Eulerpool ir profesionāla vietne, kas nodrošina makroekonomikas datu parādīšanu, mēs cenšamies nodrošināt pēc iespējas precīzāku informāciju par šo svarīgo ekonomisko rādītāju. Pašreizējais konts galvenokārt sastāv no trim galvenajām komponentēm: tirdzniecības bilances, ienākumu konta un pārvedumu konta. Tirdzniecības bilance atspoguļo preču un pakalpojumu eksportu un importu un ir viens no nozīmīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Ja tirdzniecības bilance ir pozitīva, tas nozīmē, ka valsts eksportē vairāk nekā importē, kas norāda uz stipru un konkurētspējīgu ekonomiku. Savukārt negatīva tirdzniecības bilance norāda uz to, ka valsts importē vairāk nekā spēj eksportēt, kas var būt signāls par iekšēju ekonomisku vājumu vai lēnu izaugsmi. Ienākumu konts ietver peļņu no investīcijām, algas un maksu, kas plūst starp valsti un ārzemēm. Tas ietver gan ienākumus no ārzemju investīcijām, gan maksājumus ārvalstu uzņēmumiem un darbiniekiem, kas darbojas valsts teritorijā. Šis konts ir svarīgs, jo tas iezīmē, cik kārtīgi valstī tiek aplokoti ienākumi no ārvalstīm, kā arī valsts pašu ieguldījumu rādītājus citās zemēs. Pārvedumu konts ir saistīts ar vienpusējiem pārskaitījumiem, kas var ietvert oficiālās palīdzības maksājumus, darbinieku pārsūtītos naudas līdzekļus uz ārzemēm un privātpersonu dārgākos. Pārvedumu konta loma var būt nozīmīga valstīm, kurās ir liels ārvalstīs strādājošo darbinieku skaits, jo viņu nosūtītās naudas summas var veidot būtisku daļu no valsts ieņēmumiem. Pašreizējā konta saldo, kopumā ņemot visas šīs komponentes, var būt pozitīvs vai negatīvs. Pozitīvs saldo norāda uz to, ka valsts saņem vairāk naudas no pārējās pasaules, nekā tā pati tērē, savukārt negatīvs saldo norāda uz pretējo. Ilgstoši pozitīvs pašreizējais konts var stiprināt valsts valūtu un paaugstināt tās kredītreitingu, kas papildina investoru uzticību un veicina ekonomisko stabilitāti. Savukārt ilgstoši negatīvs pašreizējais konts var izraisīt centrālās bankas valūtas rezervju krājumus un palielināt valūtas vērtības devalvāciju, radot inflāciju un citas ekonomikas problēmas. Svarīgi izprast arī pašreizējā konta ietekmi uz globālo ekonomiku, jo īpaši globālajām finanšu plūsmām. Valstis ar ilggadējiem negatīviem pašreizējā konta saldiem var iekļauties parādu slazdos, kas var izraisīt finanšu nestabilitāti un pat recesiju. Pretstatā tam, valstis, kurām ir pozitīvi pašreizējā konta saldi, bieži vien iegulda naudu citās valstīs, radot kapitāla plūsmas, kas atbalsta globālo tirdzniecību un ekonomikas attīstību. Pašreizējā konta analīze un novērtēšana ir svarīga arī valstu valdībām un ekonomikas analītiķiem, jo tā var sniegt vērtīgus datus par valsts ārējo ekonomisko līdzsvaru un stratēģiju izstrādi, piemēram, investīciju, tirdzniecības politiku un valūtas kursa vadību. Eulerpool mērķis ir nodrošināt piekļuvi aktuālākiem un detalizētiem datiem par pašreizējo kontu, lai mūsu lietotāji - uzņēmēji, investori un ekonomikas speciālisti - vienmēr varētu pieņemt informētus lēmumus. Kopumā pašreizējais konts ir izšķiroši svarīgs rādītājs, kas sniedz dziļāku izpratni par valsts ekonomisko veselību un tās saikni ar globālo ekonomisko vidi. Lai izprastu nākotnes ekonomisko politiku un valsts konkurētspējas stratēģijas, ir ļoti svarīgi regulāri veikt pašreizējā konta analīzi un sekot tās izmaiņām. Eulerpool ir šeit, lai palīdzētu sniegt precīzus un savlaicīgus makroekonomikas datus, kas palīdzēs jums sekot šīm svarīgajām ekonomiskajām tendencēm.