Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇨🇳

Ķīna Elektroenerģijas ražošana

Akciju cena

690 080 Gigawatt-hour
Izmaiņas +/-
-57 610 Gigawatt-hour
Izmaiņas %
-8,01 %

Pašreizējā Elektroenerģijas ražošanas vērtība Ķīna ir 690 080 Gigawatt-hour. Elektroenerģijas ražošana Ķīna samazinājās līdz 690 080 Gigawatt-hour 1.04.2024., pēc tam kad tā bija 747 690 Gigawatt-hour 1.03.2024.. No 1.01.1989. līdz 1.05.2024., vidējais IKP Ķīna bija 282 769,87 Gigawatt-hour. Vēsturiski augstākā vērtība tika sasniegta 1.07.2023. ar 846 170,00 Gigawatt-hour, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.02.1989. ar 41 760,00 Gigawatt-hour.

Avots: National Bureau of Statistics of China

Elektroenerģijas ražošana

  • Max

Elektroenerģijas ražošana

Elektroenerģijas ražošana Vēsture

DatumsVērtība
1.04.2024.690 080 Gigawatt-hour
1.03.2024.747 690 Gigawatt-hour
1.12.2023.828 980 Gigawatt-hour
1.11.2023.730 970 Gigawatt-hour
1.10.2023.704 350 Gigawatt-hour
1.09.2023.745 610 Gigawatt-hour
1.08.2023.844 994,58 Gigawatt-hour
1.07.2023.846 170 Gigawatt-hour
1.06.2023.739 902,26 Gigawatt-hour
1.05.2023.688 580 Gigawatt-hour
1
2
3
4
5
...
41

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Elektroenerģijas ražošana

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇨🇳
Agrā indikators
150 points150,8 pointsMēneša
🇨🇳
Automašīnu ražošana
3,109 milj. Units2,706 milj. UnitsMēneša
🇨🇳
Biznesa klimats
49,5 points49,5 pointsMēneša
🇨🇳
Biznesa noteikumu indekss
50,6 points51,9 pointsMēneša
🇨🇳
Čementa ražošana
163,97 milj. Tonnes179,527 milj. TonnesMēneša
🇨🇳
Elektroauto reģistrācijas
883 000 Units294 000 UnitsMēneša
🇨🇳
Ieguves ražošana
4,2 %4,6 %Mēneša
🇨🇳
Izmaiņas krājumu apjomos
932,74 miljardi CNY1,496 Bio. CNYGada
🇨🇳
Izturības līmenis
73,6 %75,9 %Ceturksnis
🇨🇳
Jaunie pasūtījumi
50,8 points50 pointsMēneša
🇨🇳
Kompozīta Iepirkumu vadītāju indekss
52,8 points54,1 pointsMēneša
🇨🇳
Kopējais transportlīdzekļu pārdošanas apjoms
2,42 milj. Units2,36 milj. UnitsMēneša
🇨🇳
NBS Vispārējais PMI
50,5 points51 pointsMēneša
🇨🇳
Pakalpojumu sektora iepirkumu menedžeru indekss
51,5 points52 pointsMēneša
🇨🇳
PMI Nepārstrādes pakalpojumi
50,5 %51,1 %Mēneša
🇨🇳
Ražošanas apjoms MoM
0,42 %0,26 %Mēneša
🇨🇳
Ražošanas PMI
51,8 points51,7 pointsMēneša
🇨🇳
Ražošanas produkcija
6 %5,4 %Mēneša
🇨🇳
Rūpnieciskā ražošana
5,4 %5,3 %Mēneša
🇨🇳
Saliktā agrā rādītāja
100,363 points100,88 pointsMēneša
🇨🇳
Tērauda ražošana
81,9 milj. Tonnes77,1 milj. TonnesMēneša
🇨🇳
Transportlīdzekļu reģistrācijas
3,001 milj. Units2,755 milj. UnitsMēneša
🇨🇳
Uzņēmuma peļņa
2,754 Bio. CNY2,095 Bio. CNYMēneša

Kas ir Elektroenerģijas ražošana

Elektrības ražošana ir būtiska makroekonomikas joma, kas būtiski ietekmē Latvijas ekonomikas attīstību un stabilitāti. Šīs nozares nozīme turpina pieaugt, jo tiek attīstītas jaunas tehnoloģijas un pieaug pieprasījums pēc energoefektīvākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem. Eulerpool kā profesionāla makroekonomisko datu platforma apkopos un analizē elektroenerģijas ražošanas datus, lai nodrošinātu padziļinātu izpratni par šo nozari un tās ietekmi uz tautsaimniecību. Latvijā elektroenerģijas ražošana galvenokārt balstās uz trim galvenajiem avotiem: hidroelektrostacijām, termoelektrostacijām un atjaunojamiem enerģijas avotiem. Hidroelektrostacijas ir viens no vecākajiem un izplatītākajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem valstī. Daugavas hidroelektrostacijas, piemēram, Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas hidroelektrostacijas, spēlē nozīmīgu lomu Latvijas energoapgādē, nodrošinot lielu daļu no nepieciešamās elektroenerģijas. Termoelektrostacijas, kas darbojas uz fosilā kurināmā, piemēram, dabasgāzes, bāzes, arī būtiski ietekmē elektroenerģijas ražošanu. Šīs stacijas spēj nodrošināt stabilu un nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad hidroelektrostacijas nevar nodrošināt pietiekamu enerģijas daudzumu, piemēram, sausa laika periodos, kad upēs ir mazāk ūdens. Tomēr jāņem vērā, ka dabasgāzes izmantošana rada oglekļa dioksīda emisijas, kas negatīvi ietekmē vidi un klimatu, tādējādi palielinot nepieciešamību pēc ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem risinājumiem. Ilgtspējīga un atjaunojama enerģija kļūst arvien nozīmīgāka Latvijas elektroenerģijas ražošanas nozarē. Vēja un saules enerģija ir nozīmīgs papildinājums esošajai energoresursu infrastruktūrai. Vēja enerģija, piemēram, Snēpeles un Pamūša vēja parki, kļūst arvien populārāki, pateicoties to videi draudzīgajam raksturam un spējai samazināt atkarību no fosilā kurināmā. Saules enerģija, savukārt, rada iespēju izmantot neizsmeļamus resursus, kas ir pieejami praktiski visur, neatkarīgi no ģeogrāfiskā novietojuma. Latvijas valdība un enerģijas nozares regulatori veicina ilgtspējīgu enerģijas ražošanas attīstību, ieviešot dažādas politikas un atbalsta pasākumus. Piemēram, valsts līmeņa stratēģijas un plāni paredz ievērojamu ieguldījumu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā un energoefektivitātes uzlabošanā. Viens no šādiem plāniem ir Nacionālais enerģētikas un klimata pārvaldes plāns, kurā noteikti mērķi, lai līdz 2030. gadam vismaz 50% no Latvijas iekšējam elektroenerģijas patēriņam nāktu no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šāda politika ne vien veicina videi draudzīgāku enerģijas ražošanu, bet arī stiprina Latvijas energoapgādes drošību un neatkarību no ārvalstu energoresursu piegādātājiem. Elektroenerģijas ražošanas sektora attīstība ir cieši saistīta arī ar starptautisko tirgu dinamiku. Kā Eiropas Savienības dalībvalsts, Latvija ir integrēta vienotajā ES elektroenerģijas tirgū, kas veicina konkurenci un nodrošina iespēju importēt un eksportēt elektroenerģiju, tādējādi līdzsvarojot piedāvājuma un pieprasījuma svārstības un uzlabojot cenu stabilitāti. Savukārt Latvijas elektromainings ar Baltijas jūras enerģijas gredzena projekta palīdzību tiek savienots ar Ziemeļvalstu un Polijas enerģētikas tīkliem, nodrošinot lielāku savstarpējo savienojamību un enerģijas piegādes drošību. Runājot par elektroenerģijas ražošanas ekonomiskajiem aspektiem, ir svarīgi minēt gan investīciju iespējas, gan nodarbinātības aspektus. Elektroenerģijas ražošana ir kapitālietilpīga nozare, kas prasa ievērojamus ilgtermiņa ieguldījumus infrastruktūras attīstībā un modernizācijā. Nepārtraukti jāveic investīcijas tehnoloģijās un aprīkojumā, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu enerģijas ražošanas izmaksas. Turklāt nozares attīstība rada jaunas darba vietas, gan tieši elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos, gan saistītajās nozarēs, piemēram, inženierijā, rūpniecībā un pakalpojumu sektorā. Nākotnes izaicinājumi un iespējas elektroenerģijas ražošanā saistīti ar tehnoloģiskajiem jauninājumiem un klimatisko izmaiņu ietekmi. Viena no galvenajām tendencēm ir gudro tīklu (smart grid) attīstība, kas ļauj efektīvāk pārvaldīt elektroenerģijas plūsmas un samazināt zaudējumus tīkla infrastruktūrā. Gudro tīklu tehnoloģijas nodrošina arī lielāku integrāciju ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, tādējādi veicinot to izmantošanu. Papildus jāuzsver enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstība, kas ļauj labāk pielāgoties pieprasījuma svārstībām un nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi. Kopumā elektroenerģijas ražošana Latvijā piedzīvo nozīmīgas pārmaiņas un izaugsmi, ņemot vērā gan nacionālās prioritātes, gan globālās tendences. Eulerpool ieinteresēti seko līdzi šīs nozares attīstībai, piedāvājot ekskluzīvus makroekonomiskos datus, analīzes un prognozes, kas palīdz uzņēmumiem, investoram un politikas veidotājiem pieņemt informētus lēmumus, kas veicinātu efektīvāku un ilgtspējīgāku energoapgādi nākotnē. Latvijai ir visas iespējas kļūt par līderi elektroenerģijas ražošanā, ieviešot inovatīvas tehnoloģijas un ilgtspējīgus risinājumus, kas būs gan ekonomiski izdevīgi, gan videi draudzīgi.