Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Kenija Iekšzemes kopprodukts (IKP) no pakalpojumiem
Akciju cena
Pašreizējā vērtība iekšzemes kopprodukts (IKP) no pakalpojumiem Kenija ir 74,355 miljardi KES. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no pakalpojumiem Kenija pieauga līdz 74,355 miljardi KES 1.09.2023., pēc tam, kad tas bija 70,207 miljardi KES 1.06.2023.. Laikā no 1.03.2009. līdz 1.12.2023., vidējais IKP Kenija bija 56,59 miljardi KES. Augstākā vērtība tika sasniegta 1.12.2023. ar 79,84 miljardi KES, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2009. ar 42,71 miljardi KES.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no pakalpojumiem ·
Max
IKP no pakalpojumiem | |
---|---|
1.03.2009. | 42,71 miljardi KES |
1.06.2009. | 42,94 miljardi KES |
1.09.2009. | 45,50 miljardi KES |
1.12.2009. | 46,21 miljardi KES |
1.03.2010. | 44,54 miljardi KES |
1.06.2010. | 45,64 miljardi KES |
1.09.2010. | 48,21 miljardi KES |
1.12.2010. | 49,56 miljardi KES |
1.03.2011. | 45,39 miljardi KES |
1.06.2011. | 48,28 miljardi KES |
1.09.2011. | 50,87 miljardi KES |
1.12.2011. | 50,27 miljardi KES |
1.03.2012. | 47,24 miljardi KES |
1.06.2012. | 49,52 miljardi KES |
1.09.2012. | 51,99 miljardi KES |
1.12.2012. | 50,83 miljardi KES |
1.03.2013. | 49,24 miljardi KES |
1.06.2013. | 52,40 miljardi KES |
1.09.2013. | 52,54 miljardi KES |
1.12.2013. | 53,26 miljardi KES |
1.03.2014. | 49,70 miljardi KES |
1.06.2014. | 53,27 miljardi KES |
1.09.2014. | 54,35 miljardi KES |
1.12.2014. | 54,41 miljardi KES |
1.03.2015. | 51,43 miljardi KES |
1.06.2015. | 54,59 miljardi KES |
1.09.2015. | 55,73 miljardi KES |
1.12.2015. | 55,73 miljardi KES |
1.03.2016. | 53,20 miljardi KES |
1.06.2016. | 56,39 miljardi KES |
1.09.2016. | 58,55 miljardi KES |
1.12.2016. | 56,31 miljardi KES |
1.03.2017. | 53,78 miljardi KES |
1.06.2017. | 57,46 miljardi KES |
1.09.2017. | 60,23 miljardi KES |
1.12.2017. | 59,65 miljardi KES |
1.03.2018. | 57,89 miljardi KES |
1.06.2018. | 61,51 miljardi KES |
1.09.2018. | 62,92 miljardi KES |
1.12.2018. | 64,83 miljardi KES |
1.03.2019. | 61,77 miljardi KES |
1.06.2019. | 66,47 miljardi KES |
1.09.2019. | 66,03 miljardi KES |
1.12.2019. | 69,73 miljardi KES |
1.03.2020. | 63,26 miljardi KES |
1.06.2020. | 49,39 miljardi KES |
1.09.2020. | 53,92 miljardi KES |
1.12.2020. | 61,35 miljardi KES |
1.03.2021. | 55,50 miljardi KES |
1.06.2021. | 59,28 miljardi KES |
1.09.2021. | 62,15 miljardi KES |
1.12.2021. | 67,22 miljardi KES |
1.03.2022. | 62,88 miljardi KES |
1.06.2022. | 65,83 miljardi KES |
1.09.2022. | 67,81 miljardi KES |
1.12.2022. | 70,81 miljardi KES |
1.03.2023. | 68,29 miljardi KES |
1.06.2023. | 70,21 miljardi KES |
1.09.2023. | 74,36 miljardi KES |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no pakalpojumiem Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 74,355 miljardi KES |
1.06.2023. | 70,207 miljardi KES |
1.03.2023. | 68,288 miljardi KES |
1.12.2022. | 70,808 miljardi KES |
1.09.2022. | 67,809 miljardi KES |
1.06.2022. | 65,832 miljardi KES |
1.03.2022. | 62,879 miljardi KES |
1.12.2021. | 67,222 miljardi KES |
1.09.2021. | 62,149 miljardi KES |
1.06.2021. | 59,276 miljardi KES |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no pakalpojumiem
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇰🇪 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 1,897 Bio. KES | 1,861 Bio. KES | Gada |
🇰🇪 Būvniecības nozares IKP | 148,962 miljardi KES | 153,38 miljardi KES | Ceturksnis |
🇰🇪 Gada IKP izaugsmes temps | 5,1 % | 6 % | Ceturksnis |
🇰🇪 IKP | 107,44 miljardi USD | 113,42 miljardi USD | Gada |
🇰🇪 IKP izaugsme visa gada garumā | 5,6 % | 4,9 % | Gada |
🇰🇪 IKP izaugsmes temps | 1,5 % | 1,4 % | Ceturksnis |
🇰🇪 IKP no ieguves nozares | 25,202 miljardi KES | 27,593 miljardi KES | Ceturksnis |
🇰🇪 IKP no valsts pārvaldes | 159,261 miljardi KES | 155,106 miljardi KES | Ceturksnis |
🇰🇪 IKP par pastāvīgām cenām | 2,665 Bio. KES | 2,53 Bio. KES | Ceturksnis |
🇰🇪 IKP uz vienu iedzīvotāju | 1813,76 USD | 1754,59 USD | Gada |
🇰🇪 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 5699,82 USD | 5513,86 USD | Gada |
🇰🇪 Lauksaimniecības IKP | 416,131 miljardi KES | 365,473 miljardi KES | Ceturksnis |
🇰🇪 Ražošanas IKP | 220,028 miljardi KES | 208,58 miljardi KES | Ceturksnis |
🇰🇪 Transportsfēras IKP | 257,365 miljardi KES | 260,593 miljardi KES | Ceturksnis |
🇰🇪 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 64,342 miljardi KES | 65,702 miljardi KES | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Afrika
- 🇩🇿Alžīrija
- 🇦🇴Angola
- 🇧🇯Benina
- 🇧🇼Botsvāna
- 🇧🇫Burkina Faso
- 🇧🇮Burundi
- 🇨🇲Kamerūna
- 🇨🇻Kapverde
- 🇨🇫Centrālāfrikas Republika
- 🇹🇩Čada
- 🇰🇲Komoru salas
- 🇨🇬Kongo
- 🇿🇦Dienvidāfrika
- 🇩🇯Čibuti
- 🇪🇬Ēģipte
- 🇬🇶Ekvatoriālā Gvineja
- 🇪🇷Eritreja
- 🇪🇹Etiopija
- 🇬🇦Gabuna
- 🇬🇲Gambija
- 🇬🇭Gana
- 🇬🇳Gvineja
- 🇬🇼Gvineja-Bisava
- 🇨🇮Kotdivuāra
- 🇱🇸Lesoto
- 🇱🇷Liberija
- 🇱🇾Lībija
- 🇲🇬Madagaskar
- 🇲🇼Malāvija
- 🇲🇱Mali
- 🇲🇷Mauritānija
- 🇲🇺Maurīcija
- 🇲🇦Maroka
- 🇲🇿Mozambika
- 🇳🇦Namībija
- 🇳🇪Nigēra
- 🇳🇬Nigērija
- 🇷🇼Ruanda
- 🇸🇹San Tomē un Prinsipi
- 🇸🇳Senegāla
- 🇸🇨Seišeļu salas
- 🇸🇱Sierra Leone
- 🇸🇴Somālija
- Dienvidsudāna
- 🇸🇩Sudāna
- 🇸🇿Svazilenda
- 🇹🇿Tanzānija
- 🇹🇬Togo
- 🇹🇳Tunisija
- 🇺🇬Uganda
- 🇿🇲Zambija
- 🇿🇼Zimbabve
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no pakalpojumiem
Domestic bruto produkts (IKP) no pakalpojumiem ir viena no svarīgākajām ekonomiskajām kategorijām, ko izmanto, lai novērtētu valsts ekonomiskās aktivitātes līmeni. Pakalpojumu sektors ir nozīmīgs faktors Latvijas ekonomikā, veidojot ievērojamu daļu no kopējā IKP. Eulerpool, profesionāla makroekonomisko datu atspoguļošanas platforma, sniedz precīzus un pārredzamus datus par Latvijas IKP no pakalpojumiem, kas ir būtisks rādītājs politikas veidotājiem, investoriem un uzņēmumu vadītājiem. Latvijas ekonomikas struktūra ir pārgājusi no agrāk dominējošās rūpniecības uz pakalpojumu sektoru. Šis sektors ietver dažādas nozares, tostarp finanšu pakalpojumus, apdrošināšanu, tirdzniecību, viesmīlību, izglītību un veselības aprūpi. IKP no pakalpojumiem mēra visu pievienoto vērtību, ko rada uzņēmumi un organizācijas, kas darbojas pakalpojumu sektorā. Tas ir būtisks ekonomiskās aktivitātes indikators, kas palīdz izprast valsts ekonomisko attīstību un izaugsmes potenciālu. Eulerpool piedāvā detalizētus datus par IKP no pakalpojumiem Latvijā, kas ir noderīgi daudzām ekonomikas analīzēm un pētījumiem. Mūsu platforma nodrošina piekļuvi aktuāliem datiem un laika rindām, kas ļauj lietotājiem veidot prognozes un analizēt tendences. Latvijas enerģiskā pakalpojumu sektora attīstības analīze ir nozīmīga, lai saprastu ekonomisko izaugsmi un definētu nākotnes attīstības stratēģijas. Pakalpojumu sektora loma Latvijas ekonomikā ir būtiska, jo tas nodrošina nodarbinātību daudziem iedzīvotājiem un stimulē citas ekonomikas nozares. Finanšu pakalpojumi, piemēram, bankas, apdrošināšanas kompānijas un investīciju fondi, spēlē svarīgu lomu kapitāla pieejamības un finanšu stabilitātes nodrošināšanā. Tirdzniecības nozare, kas ietver gan vairumtirdzniecību, gan mazumtirdzniecību, ir kritiska patērētāju preču un pakalpojumu piedāvājuma nodrošināšanā. Viesmīlības un tūrisma nozares ir ievērojami veicinājušas Latvijas ekonomiku, piesaistot ārvalstu tūristus un palielinot ārvalstu valūtas ieņēmumus. IKP no pakalpojumiem arī sniedz nozīmīgu ieguldījumu valsts budžeta ieņēmumos. Nodokļi, kas iekasēti no pakalpojumu sektora uzņēmumiem, piemēram, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), veido ievērojamu daļu no valsts nodokļu ieņēmumiem. Tāpēc pakalpojumu sektora attīstība tieši ietekmē valsts fiskālo stabilitāti. Eulerpool datu bāze sniedz arī detalizētu informāciju par apakšnozarēm pakalpojumu sektorā. Piemēram, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu sektors tiek analizēts, iekļaujot datus par kredītiestādēm, finanšu un aizdevumu sabiedrībām, apdrošināšanas un pensiju fondiem. Tirdzniecības sektors tiek sadalīts mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, lai precīzāk izprastu katras nozares specifiku un tās ietekmi uz kopējo ekonomiku. Viesmīlības nozare tiek skatīta plašāk, analizējot gan viesnīcu un restorānu sektoru, gan tūrisma aktīvu lomu ekonomikā. Latvijas IKP no pakalpojumiem var tikt ietekmēts arī no ārējiem faktoriem, tādiem kā starptautiskā tirdzniecība, globālās ekonomikas tendences un ārvalstu investīcijas. Tāpēc Eulerpool nodrošina arī datus par starptautiskajiem ekonomiskajiem faktoriem, kas ietekmē Latvijas pakalpojumu sektoru. Tas palīdz lietotājiem izprast kompleksās trenda nianses un noteikt stratēģijas konkurētspējas saglabāšanai un palielināšanai globālajā tirgū. IKP no pakalpojumiem ir arī svarīgs indikators, sekojot līdzi ekonomiskās aktivitātes cikliem. Ekonomikas paplašināšanās periodos, paredzams, ka pakalpojumu sektors pieaugs, palielinoties pieprasījumam pēc dažādiem pakalpojumiem un produktu piedāvājuma pilnveidošanai. Ekonomisko recesiju laikā pakalpojumu sektors var būt mazāk cietis salīdzinājumā ar rūpniecības sektoru, jo pakalpojumi, piemēram, veselības aprūpe un izglītība, parasti saglabā stabilu pieprasījumu. Ar Eulerpool palīdzību, uzņēmumi, investori un ekonomikas analītiķi var piekļūt visaptverošiem un aktuāliem datiem par Latvijas IKP no pakalpojumiem. Tas ļauj veikt faktisko ekonomisko tendenču analīzi un identificēt iespējas turpmākai izaugsmei. Datu precizitāte un detalizācija ir svarīgs aspekts jebkurā ekonomikas analīzē, un mūsu platforma nodrošina augstvērtīgus datus, kas ir pieejami visiem mūsu lietotājiem. Latvijas pakalpojumu sektors nesarūkta attīstās un pielāgojas jaunajiem izaicinājumiem un tendencēm globālajā ekonomikā. Digitalizācija, tehnoloģiju attīstība un inovatīvi risinājumi ir kļuvuši par būtiskiem faktoriem, kas ietekmē pakalpojumu sektoru. Eulerpool ieskatās nākotnē, nodrošinot analītiskas iespējas, lai identificētu, kā šie faktori ietekmēs Latvijas IKP no pakalpojumiem un kā uzņēmumi var pielāgoties un izmantot šīs izmaiņas savā labā. Kopumā, IKP no pakalpojumiem ir svarīgs makroekonomisks rādītājs, kas atspoguļo Latvijas ekonomiskās veselības stāvokli un attīstības tendences. Eulerpool sniedz plašu un precīzu datu klāstu, kas palīdz lietotājiem analizēt šo rādītāju un veidot informētu redzējumu par Latvijas ekonomikas nākotni. Mūsu platforma ir uzticams resurss, kas nodrošina nepieciešamās zināšanas un datus, lai veicinātu efektīvu ekonomisko izaugsmi.