Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇶🇦

Katara Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

Akciju cena

65,374 miljardi QAR
Izmaiņas +/-
+1,005 miljardi QAR
Izmaiņas %
+1,55 %

Pašreizējā iekšzemes kopprodukta (IKP) no ieguves rūpniecības vērtība Katara ir 65,374 miljardi QAR. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības Katara pieauga līdz 65,374 miljardi QAR 1.06.2023., pēc tam kad tas bija 64,369 miljardi QAR 1.03.2023.. Laikā no 1.03.2011. līdz 1.09.2023., vidējais IKP Katara bija 85,90 miljardi QAR. Visaugstākā vērtība tika sasniegta 1.03.2013. ar 103,45 miljardi QAR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.2020. ar 60,46 miljardi QAR.

Avots: Qatar Statistics Authority

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

  • Max

IKP no ieguves nozares

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības Vēsture

DatumsVērtība
1.06.2023.65,374 miljardi QAR
1.03.2023.64,369 miljardi QAR
1.12.2022.64,18 miljardi QAR
1.09.2022.64,37 miljardi QAR
1.06.2022.63,884 miljardi QAR
1.03.2022.61,856 miljardi QAR
1.12.2021.61,253 miljardi QAR
1.09.2021.62,685 miljardi QAR
1.06.2021.63,146 miljardi QAR
1.03.2021.62,866 miljardi QAR
1
2
3
4
...
5

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇶🇦
Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos
53,657 miljardi QAR69,662 miljardi QARCeturksnis
🇶🇦
Būvniecības nozares IKP
20,403 miljardi QAR18,86 miljardi QARCeturksnis
🇶🇦
Gada IKP izaugsmes temps
1,22 %1 %Ceturksnis
🇶🇦
IKP
235,77 miljardi USD179,73 miljardi USDGada
🇶🇦
IKP izaugsmes temps
4 %0,5 %Ceturksnis
🇶🇦
IKP no pakalpojumiem
14,672 miljardi QAR13,251 miljardi QARCeturksnis
🇶🇦
IKP no valsts pārvaldes
14,211 miljardi QAR14,501 miljardi QARCeturksnis
🇶🇦
IKP par pastāvīgām cenām
177,334 miljardi QAR170,479 miljardi QARCeturksnis
🇶🇦
IKP uz vienu iedzīvotāju
63 428,36 USD61 022,5 USDGada
🇶🇦
IKP uz vienu iedzīvotāju PPP
113 157,23 USD108 865,14 USDGada
🇶🇦
Lauksaimniecības IKP
498 milj. QAR506 milj. QARCeturksnis
🇶🇦
Ražošanas IKP
14,14 miljardi QAR13,536 miljardi QARCeturksnis
🇶🇦
Transportsfēras IKP
6,994 miljardi QAR6,638 miljardi QARCeturksnis
🇶🇦
Uzņēmumu nodrošinājuma BIP
1,687 miljardi QAR1,424 miljardi QARCeturksnis

Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

"IKP no kalnrūpniecības" jeb "iekšzemes kopprodukts no kalnrūpniecības" ir būtisks makroekonomikas rādītājs Latvijā. Šis rādītājs atspoguļo ekonomisko vērtību, ko rada kalnrūpniecības nozare noteiktā laika periodā, parasti ceturksnī vai gadā. Kalnrūpniecība ietver dažādu dabas resursu - metālu rūdas, dārgakmeņu, akmeņu, naftas un gāzes ieguvi un apstrādi. Latvijas kalnrūpniecības nozare, lai arī salīdzinoši neliela attiecībā pret nacionālo ekonomiku, spēlē būtisku lomu. Šī nozare sniedz vairākus būtiskus ieguvumus, tostarp nodarbinātību vietējiem iedzīvotājiem un izejvielu piegādi citiem rūpniecības sektoriem. Turklāt kalnrūpniecības nozare var piesaistīt ārvalstu investīcijas, jo dabas resursi bieži vien ir starptautiskās tirdzniecības objekts. IKP no kalnrūpniecības tiek aprēķināts, izmantojot vairākus ekonomiskus un statistiskus rādītājus. Pirmais solis ir noteikt kalnrūpniecības produkcijas kopējo vērtību, kas tiek iegūta no ieguves procesiem. Tad tiek atskaitīti visi ražošanas izmaksas un starppatēriņi, lai aprēķinātu reālo pievienoto vērtību, ko ekonomika ražo. Šī pievienotā vērtība ir nozīmīgākais faktors, kas veido IKP no kalnrūpniecības. Latvijā lielākā daļa kalnrūpniecības aktivitāšu ir koncentrētas uz nemetālisku minerālu ieguvi, piemēram, smilšu un grants ieguvi, kas tiek plaši izmantoti būvniecības nozarē. Arī kūdra ir nozīmīgs resurss, ko Latvijas kalnrūpniecības nozare ražo. Kūdru izmanto gan kā kurināmo, gan dārzkopības izejvielu gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Naftas un gāzes izpēte pagaidām ir relatīvi mazāk attīstīta, taču arī šajā sektorā ir potenciāls ekonomiskai izaugsmei. Viens no izaicinājumiem, ar ko saskaras Latvijas kalnrūpniecības nozare, ir tehnoloģiskā modernizācija un efektivitātes palielināšana. Mūsdienu globālajā ekonomikā konkurētspēja ir tieši atkarīga no jaunu tehnoloģiju ieviešanas, kas ļauj samazināt ražošanas izmaksas un palielināt produktivitāti. Turklāt ir būtiski arī novērst ekoloģiskās sekas, kas saistītas ar kalnrūpniecības darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Ekonomiskās aktivitātes kalnrūpniecības nozarēs atkarīgas arī no globālajām izejvielu cenām. Dabas resursu, it īpaši degvielu un metālu, cenas var svārstīties atkarībā no starptautiskā tirgus pieprasījuma un piedāvājuma. Šīs cenu svārstības var tieši ietekmēt Latvijas IKP no kalnrūpniecības, jo pieaugot vai samazinoties izejvielu cenām, mainās arī ražošanas apjomi un peļņa. IKP no kalnrūpniecības ietekmē arī valsts regulējumi un politikas. Latvijas valdība ir ieviesusi virkni normatīvo aktu, kas regulē dabas resursu ieguvi, lai nodrošinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsargātu vidi. Piemēram, dabas resursu ieguves licences un nodokļu politika var tieši ietekmēt kalnrūpniecības uzņēmumu darbību un ekonomiskos rezultātus. Viena no galvenajām priekšrocībām, kas saistīta ar kalnrūpniecības nozari, ir tās spēja radīt darba vietas un veicināt reģionālo attīstību. Lauku reģionos, kur alternatīvās nodarbinātības iespējas var būt ierobežotas, kalnrūpniecības uzņēmumi var sniegt būtisku ieguldījumu vietējās ekonomikas attīstībā. Turklāt kalnrūpniecības nozare var stimulēt arī citu saistīto industriju attīstību, piemēram, transporta un loģistikas pakalpojumus. Arī izglītības un pētniecības institūcijas Latvijā var pozitīvi ietekmēt kalnrūpniecības nozari, nodrošinot kvalificētu darbaspēku un jaunus zinātniskos atklājumus, kas palīdzētu uzlabot kalnrūpniecības procesus un palielināt ražīgumu. Sadarbība starp nozares uzņēmumiem un akadēmiskajām iestādēm var veicināt inovācijas un tehnoloģisko progresu. Apkopojot, IKP no kalnrūpniecības ir svarīgs makroekonomikas rādītājs, kas atspoguļo ekonomisko aktivitāti un attīstību šajā konkrētajā sektorā. Tas atspoguļo ne tikai ražošanas apjomus un resursu ieguvi, bet arī nozares spēju pielāgoties tirgus izmaiņām, izmantot inovācijas un modernās tehnoloģijas, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un ekoloģijas saglabāšanu. Latvijas kalnrūpniecības nozares nākotnes izredzes lielā mērā ir atkarīgas no spējas efektīvi izmantot dabas resursus, nodrošināt konkurētspēju globālajā tirgū un sekot līdzi ekonomiskajām un tehnoloģiskajām tendencēm. Eulerpool ir augsti profesionāla platforma, kas nodrošina plašu informācijas lauku par Latvijas makroekonomikas datiem, tai skaitā arī IKP no kalnrūpniecības. Mūsu mērķis ir sniegt precīzu un aktuālu informāciju, kas palīdzētu uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem pieņemt pārdomātus un informētus lēmumus. Mēs pastāvīgi sekojam līdzi ekonomiskajām tendencēm un nodrošinām pieskārienu pašiem aktuālākajiem datiem un analīzēm, kas ir neaizvietojamas jebkuram, kas vēlas izprast Latvijas ekonomisko attīstību un tās galvenos izaugsmes virzītājus.