Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Apvienotā Karaliste Preču tirdzniecības bilance
Akciju cena
Pašreizējā Preču tirdzniecības bilance Apvienotā Karaliste ir 247 milj. GBP. Preču tirdzniecības bilance Apvienotā Karaliste palielinājās līdz 247 milj. GBP 1.02.1984., pēc tam kad tas bija 38 milj. GBP 1.12.1983.. No 1.01.1970. līdz 1.08.2024., vidējais IKP Apvienotā Karaliste bija -4,66 miljardi GBP. Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.01.1981. ar 775,00 milj. GBP, savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.01.2022. ar -24,16 miljardi GBP.
Preču tirdzniecības bilance ·
Max
Tirdzniecības preču bilance | |
---|---|
1.01.1970. | 32,00 milj. GBP |
1.02.1970. | 16,00 milj. GBP |
1.03.1970. | 28,00 milj. GBP |
1.07.1970. | 153,00 milj. GBP |
1.10.1970. | 21,00 milj. GBP |
1.11.1970. | 2,00 milj. GBP |
1.12.1970. | 20,00 milj. GBP |
1.03.1971. | 17,00 milj. GBP |
1.05.1971. | 44,00 milj. GBP |
1.06.1971. | 21,00 milj. GBP |
1.07.1971. | 49,00 milj. GBP |
1.08.1971. | 68,00 milj. GBP |
1.09.1971. | 38,00 milj. GBP |
1.10.1971. | 22,00 milj. GBP |
1.11.1971. | 2,00 milj. GBP |
1.12.1971. | 11,00 milj. GBP |
1.06.1972. | 7,00 milj. GBP |
1.07.1972. | 30,00 milj. GBP |
1.08.1977. | 84,00 milj. GBP |
1.09.1977. | 28,00 milj. GBP |
1.11.1977. | 109,00 milj. GBP |
1.02.1978. | 51,00 milj. GBP |
1.04.1978. | 58,00 milj. GBP |
1.05.1980. | 70,00 milj. GBP |
1.06.1980. | 44,00 milj. GBP |
1.07.1980. | 353,00 milj. GBP |
1.08.1980. | 135,00 milj. GBP |
1.09.1980. | 366,00 milj. GBP |
1.10.1980. | 446,00 milj. GBP |
1.11.1980. | 435,00 milj. GBP |
1.12.1980. | 232,00 milj. GBP |
1.01.1981. | 775,00 milj. GBP |
1.02.1981. | 364,00 milj. GBP |
1.03.1981. | 544,00 milj. GBP |
1.04.1981. | 719,00 milj. GBP |
1.05.1981. | 378,00 milj. GBP |
1.06.1981. | 179,00 milj. GBP |
1.07.1981. | 41,00 milj. GBP |
1.09.1981. | 30,00 milj. GBP |
1.10.1981. | 378,00 milj. GBP |
1.12.1981. | 158,00 milj. GBP |
1.01.1982. | 47,00 milj. GBP |
1.02.1982. | 204,00 milj. GBP |
1.03.1982. | 14,00 milj. GBP |
1.04.1982. | 192,00 milj. GBP |
1.07.1982. | 145,00 milj. GBP |
1.08.1982. | 146,00 milj. GBP |
1.09.1982. | 249,00 milj. GBP |
1.10.1982. | 268,00 milj. GBP |
1.11.1982. | 404,00 milj. GBP |
1.12.1982. | 275,00 milj. GBP |
1.03.1983. | 207,00 milj. GBP |
1.06.1983. | 81,00 milj. GBP |
1.08.1983. | 48,00 milj. GBP |
1.09.1983. | 97,00 milj. GBP |
1.12.1983. | 38,00 milj. GBP |
1.02.1984. | 247,00 milj. GBP |
Preču tirdzniecības bilance Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.02.1984. | 247 milj. GBP |
1.12.1983. | 38 milj. GBP |
1.09.1983. | 97 milj. GBP |
1.08.1983. | 48 milj. GBP |
1.06.1983. | 81 milj. GBP |
1.03.1983. | 207 milj. GBP |
1.12.1982. | 275 milj. GBP |
1.11.1982. | 404 milj. GBP |
1.10.1982. | 268 milj. GBP |
1.09.1982. | 249 milj. GBP |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Preču tirdzniecības bilance
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇬🇧 Ārvalstu parāds | 7,742 Bio. GBP | 7,775 Bio. GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Ārvalstu tiešās investīcijas | -11,802 miljardi GBP | -9,256 miljardi GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Autoeksporti | 51 425 Units | 34 850 Units | Mēneša |
🇬🇧 Eksporti | 70,122 miljardi GBP | 70,614 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Ieroču pārdošana | 1,204 miljardi SIPRI TIV | 1,665 miljardi SIPRI TIV | Gada |
🇬🇧 Importi | 77,118 miljardi GBP | 78,33 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Kapitāla plūsmas | -1,195 miljardi GBP | 7,277 miljardi GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Naftas ieguve | 522 BBL/D/1K | 652 BBL/D/1K | Mēneša |
🇬🇧 Teikušā bilance pret IKP | -3,3 % of GDP | -3,1 % of GDP | Gada |
🇬🇧 Tekošā konta bilance | -28,397 miljardi GBP | -13,76 miljardi GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Terorisma indekss | 2,373 Points | 3,84 Points | Gada |
🇬🇧 Tirdzniecības bilance | -6,75 miljardi GBP | -1,098 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Tirdzniecības bilance ar ne-EU valstīm | -6,86 miljardi GBP | -6,97 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Tūrisma ienākumi | 7,902 miljardi GBP | 5,53 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Tūristu ierašanās | 10,778 milj. | 8,731 milj. | Mēneša |
🇬🇧 Zelta rezerves | 310,29 Tonnes | 310,29 Tonnes | Ceturksnis |
Apvienotajā Karalistē preču tirdzniecības bilance ir vienāda ar preču eksporta apjomu mīnus preču importa apjomu.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇦🇩Andora
Kas ir Preču tirdzniecības bilance
Preču tirdzniecības bilance ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskās statistikas rādītājiem, kas sniedz ieskatu valsts ekonomiskajā stāvoklī, tirdzniecības attiecībās un konkurētspējā. Eulerpool vietne piedāvā visaptverošu un precīzu makroekonomisko datu apkopojumu, kas palīdzēs Latvijas uzņēmējiem, investorus un politikas veidotājus veidot pārdomātus lēmumus. Apskatīt preču tirdzniecības bilanci ir būtiski, lai saprastu eksporta un importa attiecības un to, kā tās ietekmē Latvijas ekonomiku. Latvijas preču tirdzniecības bilance atspoguļo valsts eksportēto un importēto preču vērtību. Ja eksportēto preču daudzums un vērtība pārsniedz importēto preču vērtību, valstij ir tirdzniecības pārpalikums. Savukārt, ja importēto preču vērtība pārsniedz eksportēto preču vērtību, valstij rodas tirdzniecības deficīts. Šī bilance ir būtisks rādītājs, jo tā ietekmē tautsaimniecības attīstību, darba tirgu un kopumā ekonomisko izaugsmi. Pirmais solis preču tirdzniecības bilances analīzē ir saprast Latvijas galvenos eksporta un importa partnerus. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts ar atvērtu ekonomiku, kas strauji attīstās. Galvenie eksporta partneri ir Lietuva, Igaunija, Vācija un Zviedrija, savukārt galvenie importa partneri ir līdzīgas valstis. Eksporta galvenās nozares ietver kokapstrādi, pārtikas produktus, mašīnbūvi un ķīmisko rūpniecību. Savukārt imports galvenokārt sastāv no enerģijas resursiem, transporta līdzekļiem, mašīnām un ķīmiskajiem produktiem. Kokmateriāli un koksnes produkti ir viens no vadošajiem eksporta produktiem Latvijā, kas veicina ievērojamu ieguldījumu tirdzniecības bilancē. Latvijas klimats un ģeogrāfiskā atrašanās vieta nodrošina labvēlīgus apstākļus mežu resursu izmantošanai. Savukārt Mašīnbūves un metālapstrādes nozare nozīmē augstu pievienoto vērtību, un tās produkti tiek eksportēti uz daudzām valstīm visā pasaulē. Ķīmisko rūpniecību pārstāvošās preces, piemēram, farmaceitiskie preparāti un mēslošanas līdzekļi, arī veicina Latvijas eksporta bilanci. No otras puses, enerģijas resursu, piemēram, naftas un dabasgāzes imports veicina tirdzniecības deficītu, jo Latvija ir atkarīga no šo resursu importa. Transporta līdzekļu un mašīnu imports ir svarīgs, lai nodrošinātu vietējās rūpniecības un ražošanas nozares darbību. Latvija arī iepērk daudz pārtikas produktu un dzērienu, jo īpaši tādus, kas nav tipiski Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Tirdzniecības bilances izmaiņas var būtiski ietekmēt citas makroekonomiskās rādītājus un Latvijas ekonomisko stāvokli. Piemēram, tirdzniecības deficīts var samazināt valsts valūtas kursu, palielināt inflāciju un radīt spiedienu uz valsts maksājumu bilanci. Tirdzniecības pārpalikums, no otras puses, var uzlabot valsts ekonomikas izaugsmi, stiprināt valūtas kursu un samazināt ārvalstu parādu. Eulerspool vietnē jūs atradīsit detalizētus un aktuālus datus par Latvijas preču tirdzniecības bilanci, kas ietver pārskatus par konkrētām nozarēm, eksporta un importa reģionālajām tendencēm un daudz ko citu. Mūsu mājaslapā pieejamie dati ir iegūti no uzticamiem avotiem, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes, Eiropas Komisijas un citiem nozīmīgiem institūtiem, kas palīdz nodrošināt informācijas precizitāti un uzticamību. Svarīgi pieminēt, ka ekonomisko tendenci, kas atspoguļojas preču tirdzniecības bilancē, arī ietekmē globālie ekonomiskie faktori. Piemēram, globālo preču cenu svārstības, valūtas kursu izmaiņas un starptautiskās tirdzniecības politika. Neseno globālo krīžu, piemēram, COVID-19 pandēmijas, ietekme uz starptautisko preču tirdzniecību arī nozīmīgi ietekmē Latvijas preču tirdzniecības bilanci. Internacionālās tirdzniecības barjeras un tarifi arī maina situāciju, padarot eksportu dārgāku un samazinot preču konkurētspējību starptautiskā tirgū. Eulerpool iesaka Latvijas uzņēmējiem rūpīgi sekot līdzi preču tirdzniecības bilances izmaiņām un izmantot mūsu piedāvātos datus, lai pieņemtu informētus lēmumus par eksportu, importu, investīcijām un tirgus stratēģijām. Izpratne par preču tirdzniecības bilances dinamiku ļauj uzņēmējiem pielāgot savas darbības atbilstoši ekonomiskajām tendencēm, optimizēt resursu izmantošanu un palielināt konkurētspēju. Noslēgumā jāuzsver, ka preču tirdzniecības bilance ir būtisks makroekonomiskais rādītājs, kas palīdz izprast valsts ekonomikas stāvokli un attīstības tendences. Eulerpool mājaslapā pieejamā informācija ļauj sekot līdzi aktuālajām izmaiņām, kas ir svarīgas gan valsts ekonomiskajai politikai, gan uzņēmēju lēmumu pieņemšanai. Latvijas preču tirdzniecības bilanci ietekmē daudzi faktori, un to rūpīga analīze palīdz nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un labklājību. Mēs esam šeit, lai palīdzētu jums iegūt visaptverošu un precīzu informāciju par Latvijas makroekonomiku.