Veic labÄkos ieguldÄ«jumus savÄ dzÄ«vÄ
VÄcija MÄsas
Akciju cena
PaÅ”reizÄjÄ vÄrtÄ«ba MÄsas VÄcija ir 14,15 per 1000 people. MÄsas VÄcija pieauga lÄ«dz 14,15 per 1000 people 1.12.2022., pÄc tam, kad tÄ bija 14,14 per 1000 people 1.12.2021.. No 31.12.2000. lÄ«dz 31.12.2022., vidÄjais iekÅ”zemes kopprodukts (IKP) VÄcija bija 12,18 per 1000 people. VisaugstÄkais lÄ«menis tika sasniegts 31.12.2022. ar 14,15 per 1000 people, savukÄrt zemÄkÄ vÄrtÄ«ba tika reÄ£istrÄta 31.12.2000. ar 10,18 per 1000 people.
MÄsas Ā·
Max
medmÄsas | |
---|---|
1.12.2001. | 10,30 per 1000 people |
1.12.2002. | 10,40 per 1000 people |
1.12.2003. | 10,67 per 1000 people |
1.12.2004. | 10,81 per 1000 people |
1.12.2005. | 10,97 per 1000 people |
1.12.2006. | 11,12 per 1000 people |
1.12.2007. | 11,26 per 1000 people |
1.12.2008. | 11,48 per 1000 people |
1.12.2009. | 11,82 per 1000 people |
1.12.2010. | 11,89 per 1000 people |
1.12.2011. | 12,21 per 1000 people |
1.12.2012. | 12,26 per 1000 people |
1.12.2013. | 12,66 per 1000 people |
1.12.2014. | 12,89 per 1000 people |
1.12.2015. | 12,99 per 1000 people |
1.12.2016. | 13,19 per 1000 people |
1.12.2017. | 13,45 per 1000 people |
1.12.2018. | 13,51 per 1000 people |
1.12.2019. | 13,77 per 1000 people |
1.12.2020. | 14,02 per 1000 people |
1.12.2021. | 14,14 per 1000 people |
1.12.2022. | 14,15 per 1000 people |
MÄsas VÄsture
Datums | VÄrtÄ«ba |
---|---|
1.12.2022. | 14,15 per 1000 people |
1.12.2021. | 14,14 per 1000 people |
1.12.2020. | 14,02 per 1000 people |
1.12.2019. | 13,77 per 1000 people |
1.12.2018. | 13,51 per 1000 people |
1.12.2017. | 13,45 per 1000 people |
1.12.2016. | 13,19 per 1000 people |
1.12.2015. | 12,99 per 1000 people |
1.12.2014. | 12,89 per 1000 people |
1.12.2013. | 12,66 per 1000 people |
LÄ«dzÄ«gi makroekonomiskie rÄdÄ«tÄji MÄsas
Nosaukums | PaÅ”reizÄjais | IepriekÅ”Äjais | Frekvence |
---|---|---|---|
š©šŖ Ärsti | 4,98 per 1000 people | 4,9 per 1000 people | Gada |
š©šŖ ICU gultas | 5,87 per 1000 people | 5,95 per 1000 people | Gada |
š©šŖ SlimnÄ«cas | 35,59 milj. per one people | 35,81 milj. per one people | Gada |
š©šŖ SlimnÄ«cu gultas | 7,66 per 1000 people | 7,76 per 1000 people | Gada |
Makroekonomisko vietÅu izklÄsts citÄm valstÄ«m Eiropa
- š¦š±AlbÄnija
- š¦š¹Austrija
- š§š¾Baltkrievija
- š§šŖBeļģija
- š§š¦Bosnija un Hercegovina
- š§š¬BulgÄrija
- šš·HorvÄtija
- šØš¾Kipra
- šØšæÄehijas Republika
- š©š°DÄnija
- šŖšŖIgaunija
- š«š“FÄru salas
- š«š®Somija
- š«š·Francija
- š¬š·GrieÄ·ija
- ššŗUngÄrija
- š®šøSala
- š®šŖÄŖrija
- š®š¹ItÄlija
- š½š°Kosovo
- š±š»Latvija
- š±š®LihtenÅ”teina
- š±š¹Lietuva
- š±šŗLuksemburga
- š²š°ZiemeļmaÄ·edonija
- š²š¹Malta
- š²š©Moldova
- š²šØMonako
- š²šŖMontenegro
- š³š±NÄ«derlande
- š³š“NorvÄÄ£ija
- šµš±Polija
- šµš¹PortugÄle
- š·š“RumÄnija
- š·šŗKrievija
- š·šøSerbija
- šøš°SlovÄkija
- šøš®SlovÄnija
- šŖšøSpÄnija
- šøšŖZviedrija
- šØšÅ veice
- šŗš¦Ukraina
- š¬š§ApvienotÄ Karaliste
- š¦š©Andora
Kas ir MÄsas
Amatnieku sabiedrÄ«bai Latvijas ekonomiskajÄ spektrÄ ir daudzslÄÅu nozÄ«me. Profesija "MÄsas" izceļas ar ievÄrojamu ieguldÄ«jumu veselÄ«bas aprÅ«pes nozarÄ, kas savukÄrt tieÅ”i ietekmÄ valsts makroekonomiskos rÄdÄ«tÄjus. Eulerpool koncentrÄjas uz makroekonomisko datu attÄloÅ”anu, un ar Ŕī raksta palÄ«dzÄ«bu mÄs izskatÄ«sim mÄsu profesionÄļu nozÄ«mÄ«gumu, to ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kÄ arÄ« dažÄdus aspektus, kas saistÄ«ti ar Å”o profesiju. MÄsas ir neatÅemama veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄmas sastÄvdaļa, nodroÅ”inot kvalitatÄ«vu aprÅ«pi pacientiem, atbalstot Ärstu darbÄ«bu un piedaloties veselÄ«bas izglÄ«tÄ«bai sabiedrÄ«bÄ. LatvijÄ mÄsas ir svarÄ«ga profesija, Åemot vÄrÄ valsts demogrÄfisko struktÅ«ru un sabiedrÄ«bas novecoÅ”anu. DemogrÄfiskÄ pÄreja uz augstÄku dzÄ«ves ilgumu nozÄ«mÄ pieaugoÅ”u pieprasÄ«jumu pÄc veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, kur viens no galvenajiem pÄ«lÄriem ir mÄsu profesija. EkonomiskajÄ kontekstÄ mÄsas veicina gan darbaspÄka piedÄvÄjumu veselÄ«bas aprÅ«pes sektorÄ, gan sabiedrÄ«bas darba produktivitÄti. VeselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«ba un kvalitÄte tieÅ”Ä veidÄ ietekmÄ vispÄrÄjo darbaspÄka spÄju ieguldÄ«t savu laiku un enerÄ£iju darba tirgÅ«. Vesels darbaspÄks ir viens no bÅ«tiskÄkajiem faktoriem ekonomiskÄs izaugsmes nodroÅ”inÄÅ”anÄ. TÄpÄc mÄsu darbs, rÅ«pÄjoties par sabiedrÄ«bas veselÄ«bu, ir netieÅ”s atbalsts Latvijas ekonomikas attÄ«stÄ«bai. LatvijÄ mÄsu alga patiesÄ«bÄ ir zemÄka nekÄ citÄs Eiropas valstÄ«s, kas liek pievÄrst uzmanÄ«bu mÄsu darba apmaksas jautÄjumiem. ZemÄs algas var radÄ«t darbaspÄka migrÄciju uz citÄm valstÄ«m, kur profesionÄlÄs prasmes tiek labÄk atalgotas. Tas savukÄrt var vÄjinÄt Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄmas efektivitÄti un radÄ«t ilgtermiÅa izaicinÄjumus sabiedrÄ«bas veselÄ«bas nodroÅ”inÄÅ”anÄ. Papildus, mÄsas tiek pakļautas augstam stresam un darba noslogojumam, it Ä«paÅ”i kritiskÄs situÄcijÄs vai pandÄmiju laikÄ. Tas norÄda uz nepiecieÅ”amÄ«bu pÄc labÄkas darba apstÄkļu nodroÅ”inÄÅ”anas, lai saglabÄtu mÄsu darba spÄjas un novÄrstu izdegÅ”anas sindromu. Eulerpool atzÄ«st, ka stabila un augsti kvalificÄta mÄsu darba vide ir neatsverams elements nacionÄlajÄ makroekonomikÄ. MÄszinÄ«bai LatvijÄ ir arÄ« izglÄ«tÄ«bas aspekts. IzglÄ«tÄ«bas sistÄma, kas sagatavo nÄkamÄs paaudzes mÄsas, ir stratÄÄ£iska nozÄ«me. KvalitatÄ«vas izglÄ«tÄ«bas un apmÄcÄ«bas programmas veicina profesionÄlu augÅ”anu un mÄsu kompetences paaugstinÄÅ”anu. Eulerpool dati atklÄj, ka ieguldÄ«jumi izglÄ«tÄ«bÄ un pÄtniecÄ«bÄ tieÅ”i ietekmÄ ilgtermiÅa ekonomiskÄs izaugsmes prognozes, un mÄszinÄ«bu joma nav izÅÄmums. MÄsu profesija arÄ« piedalÄs ekonomikÄ caur tieÅ”iem finanÅ”u iemaksÄm no viÅu darba atalgojuma. MÄsu algas kopÄ ar citu veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku atalgojumiem veido bÅ«tisku daļu no Latvijas iekÅ”zemes kopprodukta (IKP). Å ie ienÄkumi tÄlÄk tiek tÄrÄti sabiedrÄ«bas apgÄdÄÅ”anÄ, stimulÄjot ekonomisku aktivitÄti dažÄdos citos sektoros. Å emot vÄrÄ veselÄ«bas aprÅ«pes digitalizÄcijas attÄ«stÄ«bu, mÄsÄm arÄ« bÅ«s jÄpierod pie jauniem tehnoloÄ£iskiem risinÄjumiem, kas var mainÄ«t darba procesu efektivitÄti un pacientu aprÅ«pes kvalitÄti. TÄpÄc ir svarÄ«gi uzlabot mÄsu tehnoloÄ£iskÄs kompetences, lai izmantotu Å”os risinÄjumus pilnÄ apjomÄ. Tas var arÄ« samazinÄt izmaksas un optimizÄt veselÄ«bas aprÅ«pes resursu izmantoÅ”anu, kas pozitÄ«vi ietekmÄs valsts makroekonomisko stabilitÄti. TurklÄt, starptautiskÄ sadarbÄ«ba un pieredzes apmaiÅa ar citÄm valstÄ«m veselÄ«bas aprÅ«pes jomÄ var spÄlÄt bÅ«tisku lomu mÄsu profesionÄlÄs attÄ«stÄ«bas veicinÄÅ”anÄ un uzlabot Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄmu kopumÄ. SadarbÄ«ba starp veselÄ«bas aprÅ«pes iestÄdÄm un valsts institÅ«cijÄm ir svarÄ«ga, lai nodroÅ”inÄtu efektÄ«vu veselÄ«bas aizsardzÄ«bu un izvairÄ«tos no sistÄmas sabrukumiem. JaunÄs politikas iniciatÄ«vas, kas vÄrstas uz mÄsu darba apstÄkļu uzlaboÅ”anu, izglÄ«tÄ«bas pastiprinÄÅ”anu un iedarbÄ«gÄku tehnoloÄ£isko integrÄciju, bÅ«s bÅ«tisks solis uz priekÅ”u Latvijas makroekonomiskÄ attÄ«stÄ«bÄ. NoslÄgumÄ var teikt, ka mÄsas ir ne tikai nacionÄlÄs veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄmas mugurkauls, bet arÄ« nozÄ«mÄ«gs makroekonomiskais faktors. ViÅu darbs un ieguldÄ«jums sabiedrÄ«bas labklÄjÄ«bÄ palÄ«dz veidot veselÄ«gÄku un produktÄ«vÄku darbaspÄku, kurÅ” spÄj piedalÄ«ties un veicinÄt ekonomisko izaugsmi. Eulerpool turpina sekot lÄ«dzi Å”ai dinamiskai nozarei, piedÄvÄjot detalizÄtus ekonomiskos datus un analÄ«zi, kas palÄ«dz izprast mÄsu profesijas ietekmi LatvijÄ.