Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇯🇵

Japāna Terciārās Industrijas Indekss

Akciju cena

100 punkti
Izmaiņas +/-
-2,4 punkti
Izmaiņas %
-2,37 %

Pašreizējā Terciārās Industrijas Indekss vērtība Japāna ir 100 punkti. Terciārās Industrijas Indekss Japāna samazinājās līdz 100 punkti 1.03.2024., pēc tam, kad tā bija 102,4 punkti 1.02.2024.. No 1.01.1988. līdz 1.04.2024., vidējais IKP Japāna bija 97,24 punkti. Vēsturiskā augstākā vērtība tika sasniegta 1.01.2019. ar 107,20 punkti, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1988. ar 73,20 punkti.

Avots: Ministry of Economy Trade & Industry (METI)

Terciārās Industrijas Indekss

  • Max

Terciārās industrijas indekss

Terciārās Industrijas Indekss Vēsture

DatumsVērtība
1.03.2024.100 punkti
1.02.2024.102,4 punkti
1.01.2024.100,3 punkti
1.12.2023.101,1 punkti
1.11.2023.100,8 punkti
1.10.2023.101 punkti
1.09.2023.101,4 punkti
1.08.2023.101,7 punkti
1.07.2023.101,4 punkti
1.06.2023.100,9 punkti
1
2
3
4
5
...
44

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Terciārās Industrijas Indekss

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇯🇵
Agrā indikators
110,9 points111,7 pointsMēneša
🇯🇵
Aptauja ekonomisko novērotāju starpā par perspektīvām
46,3 points48,5 pointsMēneša
🇯🇵
Atbilstības indekss
115,2 points114,2 pointsMēneša
🇯🇵
Automašīnu ražošana
656 576 Units462 349 UnitsMēneša
🇯🇵
Biznesa klimats
13 points11 pointsCeturksnis
🇯🇵
Čementa ražošana
4,088 milj. Tonnes3,835 milj. TonnesMēneša
🇯🇵
Darbgaldu mašīnu pasūtījumi
119,336 miljardi JPY122,419 miljardi JPYMēneša
🇯🇵
Ekonomisko novērotāju aptauja
45,7 points47,4 pointsMēneša
🇯🇵
Ieguves ražošana
-0,9 %-4,7 %Mēneša
🇯🇵
Izmaiņas krājumu apjomos
1,877 Bio. JPY502,5 miljardi JPYCeturksnis
🇯🇵
Izturības līmenis
99,7 points99,4 pointsMēneša
🇯🇵
Jaunie pasūtījumi
1,097 Bio. JPY1,019 Bio. JPYMēneša
🇯🇵
Kompozīta Iepirkumu vadītāju indekss
49,7 points52,6 pointsMēneša
🇯🇵
Lielo ražošanas uzņēmumu biznesa aptaujas indekss
-1 %-6,7 %Ceturksnis
🇯🇵
Maksātnespējas
841 Companies909 CompaniesMēneša
🇯🇵
Mašīnu pasūtījumi
-3,2 %-2,9 %Mēneša
🇯🇵
Mazo uzņēmumu noskaņojums
-1 points-1 pointsCeturksnis
🇯🇵
Pakalpojumu sektora iepirkumu menedžeru indekss
49,4 points53,8 pointsMēneša
🇯🇵
PMI Nepārstrādes pakalpojumi
33 points34 pointsCeturksnis
🇯🇵
Privātās investīcijas
6,8 %16,4 %Ceturksnis
🇯🇵
Ražošanas apjoms MoM
2,8 %-0,9 %Mēneša
🇯🇵
Ražošanas PMI
50 points50,4 pointsMēneša
🇯🇵
Ražošanas produkcija
-6,22 %-3,96 %Mēneša
🇯🇵
Reuters Tankan indekss
6 points9 pointsMēneša
🇯🇵
Rūpnieciskā ražošana
0,3 %-1,8 %Mēneša
🇯🇵
Saliktā agrā rādītāja
99,958 points99,932 pointsMēneša
🇯🇵
Tankan Capex visās nozarēs
11,3 %10,6 %Ceturksnis
🇯🇵
Tankan prognoze lielajiem ražošanas uzņēmumiem
14 points10 pointsCeturksnis
🇯🇵
Tankan prognoze nepārstrādes nozarei
28 points28 pointsCeturksnis
🇯🇵
Tērauda ražošana
6,9 milj. Tonnes6,6 milj. TonnesMēneša
🇯🇵
Transportlīdzekļu reģistrācijas
229 683 Units211 131 UnitsMēneša
🇯🇵
Uzņēmuma peļņa
25,275 Bio. JPY23,797 Bio. JPYCeturksnis

Tercējās nozares aktivitātes indekss palīdz iegūt vispārēju priekšstatu par industriālajām aktivitātēm, iekļaujot visas tercējās nozares uzņēmējdarbības kategorijas. Kompozītais indekss ir vispārējs rādītājs, kurā tiek apkopoti attiecīgo uzņēmējdarbības kategoriju aktivitāti izsakošie indeksi, ņemot vērā katras biznesa kategorijas relatīvās nozīmes svaru (pievienotā vērtība). Vairumtirdzniecība ir vissvarīgākais sektors un veido 15 procentus no tercējās nozares aktivitātes, tai seko Medicīna, Veselības aprūpe un Labklājība un Dzīves un Izklaides pakalpojumi (katrs 12 procenti), Informācija un komunikācijas (11 procenti), Mazumtirdzniecība un Transports un pasta pakalpojumi (katrs 10 procenti), Finanses un apdrošināšana (9 procenti), Nekustamais īpašums (8 procenti), Ar uzņēmējdarbību saistīti pakalpojumi (7 procenti), un Elektrība, gāze, siltuma padeve un ūdens un Preču noma un līzings (katrs 3 procenti).

Kas ir Terciārās Industrijas Indekss

Tertiārā nozare ir būtisks makroekonomikas indikators, kas raksturo nozaru dinamiku, kuras pamatā ir pakalpojumu sniegšana, nevis preču ražošana vai ieguve. Tertiārās nozares indekss Latvijā ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas atspoguļo nacionālās ekonomikas attīstību un virzību uz servisu orientētu saimniecību. Eulerpool ir profesionāla mājaslapa makroekonomisko datu attēlošanai, un šodien apskatīsim, kas ir tirdzniecības nozare, kā tā ietekmē valsts ekonomiku un kā patērētāji un investori var interpretēt saistītos datus. Tertiārā nozare, ko bieži dēvē arī par pakalpojumu nozari, ietver plašu aktivitāšu spektru. Šajā sektorā ietilpst tādas nozares kā transports, informācijas tehnoloģijas, finanses, veselības aprūpe, izglītība, mazumtirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana. Latvijā šī nozare pēdējos gados ir guvusi ievērojamu izaugsmi, kas saistāma ar pakalpojumu ekonomikas palielinātu lomu globalizācijas un tehnoloģiju attīstības ietekmē. Tas nozīmē, ka arvien vairāk resursu un darbinieku tiek koncentrēti šajā nozarē, lai nodrošinātu sabiedrības augošās prasības. Pakalpojumu nozīme tautsaimniecībā ir daudzslāņaina. Pirmkārt, tā veicina valsts ekonomisko izaugsmi, jo pieprasījums pēc dažādiem pakalpojumiem palielinās līdzi sabiedrības dzīves līmeņa augšupejai. Otrkārt, tā veido liela apjoma nodarbinātību. Latvijā šis sektors ir lielākais darba devējs, kas nodrošina tūkstošiem cilvēku darba vietas. Treškārt, tas sekmē citu nozaru attīstību, jo daudzi pakalpojumi ir būtiski ražošanas un ieguves industrijām, piemēram, loģistika un IT risinājumi. Makroekonomisko datu uzturēšana un analīze ir būtiska, lai saprastu un prognozētu ekonomikas tendences. Tertiārais indekss ir neaizstājams rādītājs, ko regulāri izmanto analītiķi, investori un politikas veidotāji, lai novērtētu ekonomikas veselību un plānotu turpmākos soļus. Eulerpool platforma piedāvā detalizētus un aktuālus datus par šo rādītāju, sniedzot lietotājiem iespēju izsekot izmaiņām un veikt informētus lēmumus. Tertiārā indeksa dati bieži atspoguļo vairākas tendences. Piemēram, palielināts patēriņš pakalpojumu jomā var norādīt uz labklājības pieaugumu, kad cilvēki vairāk tērē izklaidei, ceļojumiem un restorānu apmeklēšanai. Savukārt samazināts pieprasījums var norādīt uz ekonomiskām problēmām, piemēram, recesiju vai patērētāju tirgus piesardzību. Analizējot šos datus, ekonomisti spēj prognozēt makroekonomiskos ciklus un pielāgot politikas lēmumus, lai stabilizētu valsts ekonomisko situāciju. Investoru mērķis ir saprast, kuras nozares ir visrentablākās un kurās ieguldīt līdzekļus. Tādējādi tertiārais indekss sniedz būtisku informāciju, lai noteiktu sektora stabilitāti un potenciālu izaugsmē. Piemēram, ja izglītības vai veselības aprūpes nozares piedzīvo izaugsmi, tas var būt signāls, ka tajās ir izdevīgi ieguldīt. Tas pats attiecas uz tehnoloģiju sektoru, kurš, pateicoties digitālajām inovācijām, var piedāvāt ievērojamus peļņas potenciālus. Eulerpool platforma nodrošina ne tikai datu pieejamību, bet arī to vizualizāciju, interpretāciju un analīzi. Šādi rīki ir neatsverami profesionāļiem, kuri vēlas sagatavot padziļinātus pārskatus vai prezentācijas. Tertiāro nozari raksturojošie dati šajā platformā tiek atjaunoti reāllaikā, ļaujot lietotājiem būt soli priekšā konkurentiem un nodrošināt precīzu informāciju savos lēmumos. Varētu arī pieminēt, ka dažādas pakalpojumu saistītās nozares attīstās dažādos tempos un tiek ietekmētas dažādiem faktoriem. Piemēram, tehnoloģiju sektors ir ļoti paļāvīgs uz inovācijām un ātruo tehnoloģisko progresu, kamēr tradicionālās nozares, piemēram, mazumtirdzniecība, vairāk reaģē uz patērētāju uzticības līmeņa svārstībām. Šādu niansētu izpratni par dažādām pakalpojumu nozarēm un to attīstības perspektīvām sniedz tieši labas kvalitātes makroekonomiskie rādītāji un analīze. Noslēdzot, jāsaka, ka tertiārais indekss ir fundamentāls rādītājs, kas atspoguļo nacionālās ekonomikas stāvokli un sniedz iedziļināšanos nākotnes ekonomiskajos procesos. Ar Eulerpool platformas palīdzību, kas piedāvā precīzus un detalizētus makroekonomiskos datus, lietotāji var viegli pieņemt labi pamatotus lēmumus. Tādējādi, ar piekļuvi šiem datiem, ekonomikas analītiķi, investori un politikas veidotāji var labāk saprast ekonomikas pulsu un veidot stratēģijas, kas veicina tautsaimniecības izaugsmi un stabilitāti.