Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Japāna Neražošanas iepirkumu vadītāju indekss (PMI)
Akciju cena
Pašreizējā Neražošanas iepirkumu vadītāju indekss (PMI) vērtība Japāna ir 34 punkti. Neražošanas iepirkumu vadītāju indekss (PMI) Japāna pieauga līdz 34 punkti 1.03.2024., pēc tam kad tas bija 30 punkti 1.12.2023.. No 1.06.1983. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Japāna bija 6,28 punkti. Vēsturiskā augstākā vērtība tika sasniegta 1.09.1990. ar 57,00 punkti, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.1998. ar -41,00 punkti.
Neražošanas iepirkumu vadītāju indekss (PMI) ·
Max
PMI Nepārstrādes pakalpojumi | |
---|---|
1.03.1984. | 2,00 points |
1.06.1984. | 7,00 points |
1.09.1984. | 8,00 points |
1.12.1984. | 11,00 points |
1.03.1985. | 9,00 points |
1.06.1985. | 12,00 points |
1.09.1985. | 11,00 points |
1.12.1985. | 11,00 points |
1.03.1986. | 8,00 points |
1.06.1986. | 11,00 points |
1.09.1986. | 8,00 points |
1.12.1986. | 8,00 points |
1.03.1987. | 8,00 points |
1.06.1987. | 12,00 points |
1.09.1987. | 19,00 points |
1.12.1987. | 26,00 points |
1.03.1988. | 34,00 points |
1.06.1988. | 46,00 points |
1.09.1988. | 48,00 points |
1.12.1988. | 52,00 points |
1.03.1989. | 52,00 points |
1.06.1989. | 52,00 points |
1.09.1989. | 50,00 points |
1.12.1989. | 49,00 points |
1.03.1990. | 49,00 points |
1.06.1990. | 51,00 points |
1.09.1990. | 57,00 points |
1.12.1990. | 52,00 points |
1.03.1991. | 50,00 points |
1.06.1991. | 47,00 points |
1.09.1991. | 41,00 points |
1.12.1991. | 33,00 points |
1.03.1992. | 20,00 points |
1.06.1992. | 8,00 points |
1.12.1996. | 1,00 points |
1.03.2004. | 5,00 points |
1.06.2004. | 9,00 points |
1.09.2004. | 11,00 points |
1.12.2004. | 11,00 points |
1.03.2005. | 11,00 points |
1.06.2005. | 15,00 points |
1.09.2005. | 15,00 points |
1.12.2005. | 17,00 points |
1.03.2006. | 18,00 points |
1.06.2006. | 20,00 points |
1.09.2006. | 20,00 points |
1.12.2006. | 22,00 points |
1.03.2007. | 22,00 points |
1.06.2007. | 22,00 points |
1.09.2007. | 20,00 points |
1.12.2007. | 16,00 points |
1.03.2008. | 12,00 points |
1.06.2008. | 10,00 points |
1.09.2008. | 1,00 points |
1.09.2010. | 2,00 points |
1.12.2010. | 1,00 points |
1.03.2011. | 3,00 points |
1.09.2011. | 1,00 points |
1.12.2011. | 4,00 points |
1.03.2012. | 5,00 points |
1.06.2012. | 8,00 points |
1.09.2012. | 8,00 points |
1.12.2012. | 4,00 points |
1.03.2013. | 6,00 points |
1.06.2013. | 12,00 points |
1.09.2013. | 14,00 points |
1.12.2013. | 20,00 points |
1.03.2014. | 24,00 points |
1.06.2014. | 19,00 points |
1.09.2014. | 13,00 points |
1.12.2014. | 16,00 points |
1.03.2015. | 19,00 points |
1.06.2015. | 23,00 points |
1.09.2015. | 25,00 points |
1.12.2015. | 25,00 points |
1.03.2016. | 22,00 points |
1.06.2016. | 19,00 points |
1.09.2016. | 18,00 points |
1.12.2016. | 18,00 points |
1.03.2017. | 20,00 points |
1.06.2017. | 23,00 points |
1.09.2017. | 23,00 points |
1.12.2017. | 25,00 points |
1.03.2018. | 23,00 points |
1.06.2018. | 24,00 points |
1.09.2018. | 22,00 points |
1.12.2018. | 24,00 points |
1.03.2019. | 21,00 points |
1.06.2019. | 23,00 points |
1.09.2019. | 21,00 points |
1.12.2019. | 20,00 points |
1.03.2020. | 8,00 points |
1.06.2021. | 1,00 points |
1.09.2021. | 2,00 points |
1.12.2021. | 9,00 points |
1.03.2022. | 9,00 points |
1.06.2022. | 13,00 points |
1.09.2022. | 14,00 points |
1.12.2022. | 19,00 points |
1.03.2023. | 20,00 points |
1.06.2023. | 23,00 points |
1.09.2023. | 27,00 points |
1.12.2023. | 30,00 points |
1.03.2024. | 34,00 points |
Neražošanas iepirkumu vadītāju indekss (PMI) Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 34 punkti |
1.12.2023. | 30 punkti |
1.09.2023. | 27 punkti |
1.06.2023. | 23 punkti |
1.03.2023. | 20 punkti |
1.12.2022. | 19 punkti |
1.09.2022. | 14 punkti |
1.06.2022. | 13 punkti |
1.03.2022. | 9 punkti |
1.12.2021. | 9 punkti |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Neražošanas iepirkumu vadītāju indekss (PMI)
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇯🇵 Agrā indikators | 110,9 points | 111,7 points | Mēneša |
🇯🇵 Aptauja ekonomisko novērotāju starpā par perspektīvām | 46,3 points | 48,5 points | Mēneša |
🇯🇵 Atbilstības indekss | 115,2 points | 114,2 points | Mēneša |
🇯🇵 Automašīnu ražošana | 462 349 Units | 691 652 Units | Mēneša |
🇯🇵 Biznesa klimats | 13 points | 11 points | Ceturksnis |
🇯🇵 Čementa ražošana | 3,835 milj. Tonnes | 3,6 milj. Tonnes | Mēneša |
🇯🇵 Darbgaldu mašīnu pasūtījumi | 125,297 miljardi JPY | 110,771 miljardi JPY | Mēneša |
🇯🇵 Ekonomisko novērotāju aptauja | 45,7 points | 47,4 points | Mēneša |
🇯🇵 Ieguves ražošana | -4,7 % | -3 % | Mēneša |
🇯🇵 Izmaiņas krājumu apjomos | 1,877 Bio. JPY | 502,5 miljardi JPY | Ceturksnis |
🇯🇵 Izturības līmenis | 99,7 points | 99,4 points | Mēneša |
🇯🇵 Jaunie pasūtījumi | 1,097 Bio. JPY | 1,019 Bio. JPY | Mēneša |
🇯🇵 Kompozīta Iepirkumu vadītāju indekss | 49,7 points | 52,6 points | Mēneša |
🇯🇵 Lielo ražošanas uzņēmumu biznesa aptaujas indekss | -1 % | -6,7 % | Ceturksnis |
🇯🇵 Maksātnespējas | 909 Companies | 807 Companies | Mēneša |
🇯🇵 Mašīnu pasūtījumi | -3,2 % | -2,9 % | Mēneša |
🇯🇵 Mazo uzņēmumu noskaņojums | -1 points | -1 points | Ceturksnis |
🇯🇵 Pakalpojumu sektora iepirkumu menedžeru indekss | 49,4 points | 53,8 points | Mēneša |
🇯🇵 Privātās investīcijas | 6,8 % | 16,4 % | Ceturksnis |
🇯🇵 Ražošanas apjoms MoM | 2,8 % | -0,9 % | Mēneša |
🇯🇵 Ražošanas PMI | 50 points | 50,4 points | Mēneša |
🇯🇵 Ražošanas produkcija | -6,22 % | -3,96 % | Mēneša |
🇯🇵 Reuters Tankan indekss | 6 points | 9 points | Mēneša |
🇯🇵 Rūpnieciskā ražošana | 0,3 % | -1,8 % | Mēneša |
🇯🇵 Saliktā agrā rādītāja | 99,958 points | 99,932 points | Mēneša |
🇯🇵 Tankan Capex visās nozarēs | 10,6 % | 11,1 % | Ceturksnis |
🇯🇵 Tankan prognoze lielajiem ražošanas uzņēmumiem | 14 points | 10 points | Ceturksnis |
🇯🇵 Tankan prognoze nepārstrādes nozarei | 28 points | 27 points | Ceturksnis |
🇯🇵 Tērauda ražošana | 6,6 milj. Tonnes | 6,9 milj. Tonnes | Mēneša |
🇯🇵 Terciārās industrijas indekss | 101,9 points | 100 points | Mēneša |
🇯🇵 Transportlīdzekļu reģistrācijas | 229 683 Units | 211 131 Units | Mēneša |
🇯🇵 Uzņēmuma peļņa | 25,275 Bio. JPY | 23,797 Bio. JPY | Ceturksnis |
Japānā ceturkšņa Tankan aptauja par lielu neražojošu uzņēmumu biznesa apstākļiem aptver aptuveni 1,050 uzņēmumus ar kapitālu virs 1 miljarda jenu, kas darbojas neražojošajā sektorā. Aptauja tiek veikta pa pastu vai e-pastu, un tajā dalībniekiem lūdz novērtēt pašreizējās tendences un apstākļus biznesa vidē un attiecīgajās nozarēs, kā arī gaidāmās biznesa aktivitātes nākamajā ceturksnī un gadā. Indikators tiek aprēķināts, atņemot procentuālo daļu uzņēmumu, kuri atbildējuši negatīvi, no to daļas, kuri snieguši pozitīvas atbildes. Indekss svārstās skalā no -100 līdz 100, kur vērtība virs nulles norāda uz biznesa optimismu, vērtība zem nulles uz pesimismu, bet 0 norāda uz neitralitāti.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Neražošanas iepirkumu vadītāju indekss (PMI)
PMI indekss ne-ražošanas sfērā ir kritiski svarīgs rādītājs, kas sniedz nozīmīgu ieskatu par ekonomisko aktivitāti dažādos pakalpojumu nozares sektoros. Eulerpool vietne specializējas makroekonomisko datu atspoguļošanā un analīzē, un mēs pievēršam īpašu uzmanību tādiem indikatoriem kā PMI ne-ražošanas nozarē, kas būtiski ietekmē Latvijas ekonomiku un tās attīstības perspektīvas. PMI (Purchasing Managers' Index) ir aptaujas balstīts rādītājs, kas mēra uzņēmējdarbības aktivitāti konkrētā nozarē. Ne-ražošanas PMI fokusējas uz pakalpojumu sektoru, kas ietver dažādas jomas, piemēram, finanšu pakalpojumus, mazumtirdzniecību, veselības aprūpi, izglītību un citus sabiedriskos pakalpojumus. Šis indekss ir būtisks, jo pakalpojumu sektoram bieži ir nozīmīga loma nacionālajā ekonomikā. Arī Latvijā šis sektors veido ievērojamu daļu no kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP). PMI ne-ražošanas sektorā tiek veidots uz aptaujas bāzes, kur piedalās uzņēmumu vadītāji un iepirkumu vadītāji. Aptaujas jautājumi aptver dažādus uzņēmējdarbības aspektus, tādus kā jaunu pasūtījumu skaits, nodarbinātības līmenis, piegāžu laiki, iegādātie materiāli un cenas. Katrā no šīm kategorijām dalībnieki tiek lūgti norādīt, vai situācija ir uzlabojusies, pasliktinājusies vai palikusi nemainīga attiecīgajā mēnesī. Balstoties uz apkopotajiem rezultātiem, tiek aprēķināts PMI indekss. Rādītājs virs 50 norāda uz uzņēmējdarbības paplašināšanos, savukārt rādītājs zem 50 – uz sarukumu. PMI ne-ražošanas sektorā ir ne tikai svarīgs ekonomiskais rādītājs, bet arī noderīgs prognozēšanas instruments. Tas sniedz savlaicīgu informāciju par nozares attīstības tendencēm un ļauj ekonomistiem, investoriem un uzņēmējiem pieņemt izsvērtus lēmumus. Pieejamās PMI vērtības regulāri analizē centrālās bankas un ekonomiskie analītiķi, lai prognozētu turpmākās tendences ekonomikā, monētāro politiku un kapitāla tirgus attīstību. Latvijā, kur pakalpojumu sektors ir ievērojama ekonomikas daļa, PMI ne-ražošanas sektorā ir īpaši nozīmīgs, lai izprastu valsts ekonomiskās izaugsmes dinamiku. Šis indekss palīdz novērtēt gan uzņēmējdarbības noskaņojumu, gan arī reālās ekonomiskās aktivitātes izmaiņas. Tā kā pakalpojumu sektors bieži reaģē ātrāk nekā ražošanas sektors uz izmaiņām patērētāju pieprasījumā un globālajos tirgos, PMI ne-ražošanas sektorā ir lielisks agrīns rādītājs ekonomikas kopējai virzībai. Eulerpool vietnē mēs piedāvājam lietotājiem iespēju sekot līdzi ne-ražošanas PMI vērtībām Latvijā un citās valstīs. Mūsu dati tiek regulāri atjaunināti, lai nodrošinātu visjaunāko un precīzāko informāciju. Papildus tam, mūsu platforma piedāvā iespēju veikt salīdzinājumus starp dažādām valstīm un nozarēm, kas palīdz lietotājiem iegūt visaptverošu priekšstatu par pasaules un reģionālajām ekonomiskajām tendencēm. Ne-ražošanas PMI indeksa analīze ir nozīmīga arī investoriem, jo tas var ietekmēt finanšu tirgus reakciju. Augstāks PMI parasti tiek uztverts kā ekonomiskās izaugsmes signāls, kas var pozitīvi ietekmēt akciju tirgus un citu aktīvu cenas. Pretējā gadījumā zemāks PMI var radīt bažas par ekonomikas lejupslīdi, kas savukārt var ietekmēt investoru noskaņojumu un tirdzniecības stratēģijas. Tādējādi PMI ne-ražošanas sektorā ir vērtīgs instruments gan ilgtermiņa investīciju plānošanā, gan īstermiņa tirdzniecības lēmumu pieņemšanā. Mūsu platforma Eulerpool veicina arī izglītību par makroekonomiskajiem rādītājiem, tai skaitā PMI ne-ražošanas sektorā. Mēs piedāvājam detalizētus skaidrojumus par to, kā tiek veidots šis indekss, kādi faktori to ietekmē un kā to interpretēt. Tas palīdz lietotājiem pilnvērtīgi izprast ekonomisko procesu sarežģītību un izmantot šo informāciju savā profesionālajā darbībā. Latvijas ekonomikas izaugsmes kontekstā ir svarīgi sekot līdzi gan valsts iekšējiem faktoriem, gan arī globālajām tendencēm, kuras var ietekmēt pakalpojumu sektoru. Brexit, globālās tirdzniecības izmaiņas, tehnoloģiju attīstība un citas globālas parādības var būtiski ietekmēt PMI ne-ražošanas nozarē. Tādēļ neatkarīgi no tā, vai esat ekonomists, investors vai uzņēmējs, mūsu Eulerpool platforma nodrošina nepieciešamos rīkus un datus, lai atbildīgi plānotu un veiktu savas darbības. Secinājot, PMI ne-ražošanas sektorā ir neaizstājams rādītājs, kas sniedz vērtīgu ieskatu par pakalpojumu nozares stāvokli un tā ietekmi uz Latvijas un pasaules ekonomiku. Ar detalizētu un regulāri atjaunotu informāciju mūsu Eulerpool vietnē, lietotāji var sekot līdzi šim svarīgajam indeksam un izmantot iegūto informāciju savā ekonomiskajā analīzē un lēmumu pieņemšanā.