Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Irāna Tirdzniecības bilance
Akciju cena
Pašreizējā Tirdzniecības bilance vērtība Irāna ir 1,961 miljardi USD. Tirdzniecības bilance Irāna samazinājās līdz 1,961 miljardi USD 1.03.2021., pēc tam kad tā bija 2,219 miljardi USD 1.12.2020.. No 1.12.1974. līdz 1.12.2023., vidējais IKP Irāna bija 4,15 miljardi USD. Vēsturiski augstākais līmenis tika sasniegts 1.06.2011. ar 20,94 miljardi USD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.1992. ar -6,53 miljardi USD.
Tirdzniecības bilance ·
Max
Tirdzniecības bilance | |
---|---|
1.12.1974. | 4,17 miljardi USD |
1.12.1975. | 12,30 miljardi USD |
1.12.1976. | 5,26 miljardi USD |
1.12.1977. | 8,37 miljardi USD |
1.12.1978. | 5,58 miljardi USD |
1.12.1979. | 2,33 miljardi USD |
1.12.1980. | 14,95 miljardi USD |
1.12.1983. | 7,74 miljardi USD |
1.12.1984. | 904,00 milj. USD |
1.12.1985. | 2,59 miljardi USD |
1.12.1986. | 454,00 milj. USD |
1.12.1989. | 101,00 milj. USD |
1.12.1991. | 975,00 milj. USD |
1.12.1995. | 5,59 miljardi USD |
1.12.1996. | 7,40 miljardi USD |
1.12.1997. | 4,26 miljardi USD |
1.06.1999. | 774,00 milj. USD |
1.09.1999. | 1,69 miljardi USD |
1.12.1999. | 2,07 miljardi USD |
1.03.2000. | 3,07 miljardi USD |
1.06.2000. | 2,68 miljardi USD |
1.09.2000. | 4,03 miljardi USD |
1.12.2000. | 3,87 miljardi USD |
1.03.2001. | 2,80 miljardi USD |
1.06.2001. | 2,32 miljardi USD |
1.09.2001. | 1,96 miljardi USD |
1.12.2001. | 1,33 miljardi USD |
1.03.2002. | 170,00 milj. USD |
1.06.2002. | 1,13 miljardi USD |
1.09.2002. | 352,00 milj. USD |
1.12.2002. | 1,60 miljardi USD |
1.03.2003. | 3,13 miljardi USD |
1.06.2003. | 534,00 milj. USD |
1.09.2003. | 999,00 milj. USD |
1.12.2003. | 1,67 miljardi USD |
1.03.2004. | 1,23 miljardi USD |
1.06.2004. | 1,16 miljardi USD |
1.09.2004. | 2,77 miljardi USD |
1.12.2004. | 1,65 miljardi USD |
1.03.2005. | 76,00 milj. USD |
1.06.2005. | 4,24 miljardi USD |
1.09.2005. | 5,33 miljardi USD |
1.12.2005. | 6,61 miljardi USD |
1.03.2006. | 5,10 miljardi USD |
1.06.2006. | 6,59 miljardi USD |
1.09.2006. | 8,01 miljardi USD |
1.12.2006. | 5,13 miljardi USD |
1.03.2007. | 6,31 miljardi USD |
1.06.2007. | 8,04 miljardi USD |
1.09.2007. | 10,04 miljardi USD |
1.12.2007. | 11,68 miljardi USD |
1.03.2008. | 9,67 miljardi USD |
1.06.2008. | 14,52 miljardi USD |
1.09.2008. | 17,34 miljardi USD |
1.12.2008. | 2,05 miljardi USD |
1.06.2009. | 4,11 miljardi USD |
1.09.2009. | 6,75 miljardi USD |
1.12.2009. | 5,18 miljardi USD |
1.03.2010. | 3,04 miljardi USD |
1.06.2010. | 9,01 miljardi USD |
1.09.2010. | 11,68 miljardi USD |
1.12.2010. | 6,45 miljardi USD |
1.03.2011. | 10,19 miljardi USD |
1.06.2011. | 20,94 miljardi USD |
1.09.2011. | 15,48 miljardi USD |
1.12.2011. | 15,78 miljardi USD |
1.03.2012. | 14,88 miljardi USD |
1.06.2012. | 9,88 miljardi USD |
1.09.2012. | 5,38 miljardi USD |
1.12.2012. | 8,20 miljardi USD |
1.03.2013. | 7,53 miljardi USD |
1.06.2013. | 10,37 miljardi USD |
1.09.2013. | 8,20 miljardi USD |
1.12.2013. | 6,07 miljardi USD |
1.03.2014. | 7,33 miljardi USD |
1.06.2014. | 9,11 miljardi USD |
1.09.2014. | 6,59 miljardi USD |
1.12.2014. | 4,99 miljardi USD |
1.03.2015. | 701,00 milj. USD |
1.06.2015. | 4,78 miljardi USD |
1.09.2015. | 2,77 miljardi USD |
1.12.2015. | 4,26 miljardi USD |
1.03.2016. | 377,00 milj. USD |
1.06.2016. | 6,52 miljardi USD |
1.09.2016. | 4,13 miljardi USD |
1.12.2016. | 5,39 miljardi USD |
1.03.2017. | 4,81 miljardi USD |
1.06.2017. | 5,06 miljardi USD |
1.09.2017. | 5,67 miljardi USD |
1.12.2017. | 5,64 miljardi USD |
1.03.2018. | 6,23 miljardi USD |
1.06.2018. | 12,98 miljardi USD |
1.09.2018. | 9,59 miljardi USD |
1.12.2018. | 4,02 miljardi USD |
1.03.2019. | 6,05 miljardi USD |
1.06.2019. | 5,86 miljardi USD |
1.09.2019. | 64,00 milj. USD |
1.12.2019. | 3,00 miljardi USD |
1.12.2020. | 2,22 miljardi USD |
1.03.2021. | 1,96 miljardi USD |
Tirdzniecības bilance Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2021. | 1,961 miljardi USD |
1.12.2020. | 2,219 miljardi USD |
1.12.2019. | 2,995 miljardi USD |
1.09.2019. | 64 milj. USD |
1.06.2019. | 5,863 miljardi USD |
1.03.2019. | 6,046 miljardi USD |
1.12.2018. | 4,021 miljardi USD |
1.09.2018. | 9,585 miljardi USD |
1.06.2018. | 12,983 miljardi USD |
1.03.2018. | 6,227 miljardi USD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Tirdzniecības bilance
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇮🇷 Ārvalstu parāds | 6,282 miljardi USD | 8,675 miljardi USD | Gada |
🇮🇷 Ārvalstu tiešās investīcijas | 1,224 miljardi USD | 905,6 milj. USD | Gada |
🇮🇷 Eksporti | 12,29 miljardi USD | 11,681 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇷 Importi | 17,915 miljardi USD | 16,424 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇷 Naftas eksporti | 55,41 miljardi USD | 38,723 miljardi USD | Gada |
🇮🇷 Naftas ieguve | 3226 BBL/D/1K | 3219 BBL/D/1K | Mēneša |
🇮🇷 Nepetrolejas eksporti | 42,246 miljardi USD | 40,748 miljardi USD | Gada |
🇮🇷 Teikušā bilance pret IKP | 3,4 % of GDP | 4,2 % of GDP | Gada |
🇮🇷 Tekošā konta bilance | 6,326 miljardi USD | 5,908 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇷 Terorisma indekss | 4,464 Points | 5,688 Points | Gada |
Irāna kopš 1999. gada fiksē tirdzniecības pārpalikumus, pateicoties naftas un dabasgāzes (82 procenti no kopējā eksporta) sūtījumu pieaugumam. Tomēr ANO Drošības padomes sankcijas, kas tika pagarinātas 2012. gada jūnijā, negatīvi ietekmēs Irānas ārējo tirdzniecību. Irānas galvenie importi ir: neelektriskās mašīnas; dzelzs un tērauds, kā arī ķīmiskās vielas un saistītie produkti. Irānas galvenais tirdzniecības partneris ir Ķīna (36 procenti no kopējā eksporta un 34 procenti no importa). Citi partneri ietver: Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti un Irāka.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Tirdzniecības bilance
Tirdzniecības bilance ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts eksporta un importa attiecību. Eulerpool ir profesionāla vietne, kas sniedz detalizētu un aktuālu makroekonomisko datu apskatu, ieskaitot tirdzniecības bilanci. Šajā rakstā aplūkosim tirdzniecības bilances būtību, tās ietekmi uz ekonomiku, faktorus, kas to ietekmē, un kā tiek veikta tās analīze. Tirdzniecības bilance ir starpība starp valsts eksporta un importa vērtību noteiktā laika periodā. Ja eksports pārsniedz importu, rodas tirdzniecības pārpalikums; ja imports pārsniedz eksportu, ir tirdzniecības deficīts. Šo rādītāju izmanto, lai novērtētu konkrētas valsts ekonomisko veselību un tās konkurētspēju globālajā tirgū. Latvija, kā maza, bet atvērta ekonomika, ir īpaši jutīga pret izmaiņām tirdzniecības bilancē. Valstij, kas ir atkarīga no eksporta un ārvalstu investīcijām, pozitīva tirdzniecības bilance norāda uz veiksmīgu preču un pakalpojumu pārdošanu ārzemēs, kas palīdz palielināt valsts ekonomisko izaugsmi. Savukārt negatīva tirdzniecības bilance var liecināt par augstu ārvalstu patēriņu un iespējamu paļaušanos uz aizdevumiem, kas var radīt ilgtermiņa finanšu problēmas. Tirdzniecības bilanci ietekmē dažādi faktori. Pirmkārt, tas ir valsts valūtas kurss. Ja valūta ir spēcīga, eksporta preču cenas ārzemēs kļūst dārgākas, kas var mazināt pieprasījumu. Otrkārt, to ietekmē globālā ekonomiskā situācija. Pasaules ekonomiskās lejupslīdes laikā ārvalstu pieprasījums pēc importētām precēm un pakalpojumiem var samazināties, kas negatīvi ietekmēs eksportētāju ieņēmumus. Tirdzniecības partneru ekonomiskā veselība arī ir būtisks faktors. Ja eksporta valstu ekonomikas ir stabilas un strauji aug, iespējams, ka pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem palielināsies. Turklāt valdības politika un tirdzniecības tarifi var ievērojami ietekmēt tirdzniecības bilanci. Liekot augstākus tarifus uz importētajām precēm vai sniedzot stimulu eksporta nozarēm, valdība var ietekmēt bilances pozitīvo vai negatīvo virzību. Kā tiek veikta tirdzniecības bilances analīze? Vispirms dati tiek vākstīti, analizējot muitas reģistrus, kur tiek reģistrēta katra eksporta un importa operācija. Tad šie dati tiek apkopoti un salīdzināti, lai aprēķinātu galīgo bilanci. Eulerpool piedāvā detalizētus grafikus un interaktīvas kartes, lai lietotāji varētu vizuāli izsekot un analizēt tirdzniecības bilances izmaiņas dažādos laikposmos. Kā tirdzniecības bilance ietekmē Latvijas ekonomiku? Pārpalikums var veicināt valsts rezerves palielināšanu, stiprināt nacionālo valūtu un uzlabot valstij pieejamos finanšu apstākļus. Tas var arī piesaistīt ārvalstu investīcijas un radīt jaunas darba vietas. No otras puses, ilgstošs tirdzniecības deficīts var radīt spiedienu uz valūtu, palielināt ārējā parāda slogu un mazināt valdības spēju veikt sociālo un infrastruktūras politiku. Lai nodrošinātu stabilu un veselīgu tirdzniecības bilanci, Latvijai ir jāņem vērā globālās tirgus tendences, jāveicina eksportu stimulu programmas un jāuztur ekonomiskā politika, kas veicina inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību. Eulerpool esošās informācijas datubāzes un analīzes rīki sniedz Lietotājiem nepieciešamos datus, lai izprastu šos procesus un pieņemtu informētus ekonomiskus lēmumus. Noslēgumā, tirdzniecības bilance ir kritisks makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo valsts pozīciju globalizētajā tirgū. Pozitīva bilance liecina par ekonomikas stiprumu un konkurētspēju, bet negatīva bilance var radīt riskus ilgtermiņā. Tāpēc ir svarīgi pastāvīgi uzraudzīt un analizēt tirdzniecības bilances datus, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu un stabilu izaugsmi. Eulerpool sniedz nepieciešamo informāciju, lai lietotāji varētu veikt šo analīzi un pieņemt informētus lēmumus. Mūsu misija ir palīdzēt lietotājiem iegūt pārskatu par makroekonomiskajiem rādītājiem, lai viņi spētu izprast ekonomikas dinamiku un tās ietekmi uz individuāliem un kopējiem lēmumiem. Tirdzniecības bilance ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas palīdz izprast valsts ekonomisko stāvokli un tās attīstības perspektīvas. Šajā kontekstā mūsu vietne strādā, lai sniegtu visaptverošu un detalizētu datu analīzi ikvienam interesentam.