Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Irāna Ārējais parāds
Akciju cena
Pašreizējā Ārējais parāds vērtība Irāna ir 8,675 miljardi USD. Ārējais parāds Irāna samazinājās līdz 8,675 miljardi USD uz 1.01.2021., pēc tam, kad tas bija 9,142 miljardi USD uz 1.01.2020.. No 1.01.1993. līdz 1.01.2022., vidējais IKP Irāna bija 15,01 miljardi USD. Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts uz 1.01.2007. ar 28,65 miljardi USD, savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts uz 1.01.2014. ar 5,11 miljardi USD.
Ārējais parāds ·
Max
Ārvalstu parāds | |
---|---|
1.01.1993. | 23,16 miljardi USD |
1.01.1994. | 22,74 miljardi USD |
1.01.1995. | 22,70 miljardi USD |
1.01.1996. | 17,73 miljardi USD |
1.01.1997. | 12,67 miljardi USD |
1.01.1998. | 14,76 miljardi USD |
1.01.1999. | 11,11 miljardi USD |
1.01.2000. | 9,04 miljardi USD |
1.01.2001. | 9,01 miljardi USD |
1.01.2002. | 12,53 miljardi USD |
1.01.2003. | 17,02 miljardi USD |
1.01.2004. | 23,07 miljardi USD |
1.01.2005. | 24,26 miljardi USD |
1.01.2006. | 23,51 miljardi USD |
1.01.2007. | 28,65 miljardi USD |
1.01.2008. | 21,50 miljardi USD |
1.01.2009. | 21,53 miljardi USD |
1.01.2010. | 22,81 miljardi USD |
1.01.2011. | 19,18 miljardi USD |
1.01.2012. | 7,68 miljardi USD |
1.01.2013. | 6,65 miljardi USD |
1.01.2014. | 5,11 miljardi USD |
1.01.2015. | 7,48 miljardi USD |
1.01.2016. | 10,25 miljardi USD |
1.01.2017. | 12,27 miljardi USD |
1.01.2018. | 10,62 miljardi USD |
1.01.2019. | 9,03 miljardi USD |
1.01.2020. | 9,14 miljardi USD |
1.01.2021. | 8,68 miljardi USD |
Ārējais parāds Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2021. | 8,675 miljardi USD |
1.01.2020. | 9,142 miljardi USD |
1.01.2019. | 9,031 miljardi USD |
1.01.2018. | 10,623 miljardi USD |
1.01.2017. | 12,27 miljardi USD |
1.01.2016. | 10,246 miljardi USD |
1.01.2015. | 7,476 miljardi USD |
1.01.2014. | 5,107 miljardi USD |
1.01.2013. | 6,655 miljardi USD |
1.01.2012. | 7,682 miljardi USD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ārējais parāds
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇮🇷 Ārvalstu tiešās investīcijas | 1,224 miljardi USD | 905,6 milj. USD | Gada |
🇮🇷 Eksporti | 12,29 miljardi USD | 11,681 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇷 Importi | 17,915 miljardi USD | 16,424 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇷 Naftas eksporti | 55,41 miljardi USD | 38,723 miljardi USD | Gada |
🇮🇷 Naftas ieguve | 3226 BBL/D/1K | 3219 BBL/D/1K | Mēneša |
🇮🇷 Nepetrolejas eksporti | 42,246 miljardi USD | 40,748 miljardi USD | Gada |
🇮🇷 Teikušā bilance pret IKP | 3,4 % of GDP | 4,2 % of GDP | Gada |
🇮🇷 Tekošā konta bilance | 6,326 miljardi USD | 5,908 miljardi USD | Ceturksnis |
🇮🇷 Terorisma indekss | 4,464 Points | 5,688 Points | Gada |
🇮🇷 Tirdzniecības bilance | -5,625 miljardi USD | -4,743 miljardi USD | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Ārējais parāds
Ārējais parāds ir ievērojama un sarežģīta ekonomiskā kategorija, kas nozīmīga ne tikai Latvijas ekonomikā, bet arī visā globālajā finanšu sistēmā. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu atspoguļošanas portāls, sniedz dziļu izpratni par ārējo parādu, tā radītajiem riskiem un iespējamajiem ieguvumiem. Šajā rakstā izskatīsim ārējā parāda nozīmi, tā veidošanos, ietekmi uz Latvijas ekonomiku un citus saistītus aspektus. Ārējais parāds ir valsts, uzņēmumu vai privātpersonu saistības pret ārējiem kreditoriem. Šīs saistības var rasties no aizņēmumiem no starptautiskiem finanšu institūtiem, ārvalstu valdībām, komercbankām un citiem finanšu avotiem. Latvijā ārējais parāds ir būtisks ekonomisks faktors, kas ietekmē valsts ekonomisko stabilitāti un attīstības perspektīvas. Viens no ārējā parāda galvenajiem iemesliem ir nepieciešamība finansēt budžeta deficītu. Ja valsts izdevumi pārsniedz tās ieņēmumus, tad ir nepieciešams aizņemties, lai pilnībā nodrošinātu valsts vajadzības. Budžeta deficīts var rasties no dažādiem faktoriem, tostarp lielākiem izdevumiem infrastruktūras projektiem, sociālajām programmām vai ekonomiskās krīzes ietekmes mazināšanai. Latvija, kā daudzas citas valstis, ir sita budžeta deficīta situāciju vairākos šajos gadījumos. Ārējā parāda apjomā būtisku lomu spēlē valsts kredītreitings. Tas ir vērtējums, ko piešķir starptautiskas reitingu aģentūras, piemēram, Moody's, Standard & Poor's un Fitch Ratings. Augsts kredītreitings liecina par valsts spēju laicīgi izpildīt savas saistības, padarot to par pievilcīgāku kandidātu aizdevumiem ar izdevīgākiem nosacījumiem. Latviešu valsts kredītreitings bieži ir bijis starp vidējām un zemākajām pozīcijām reģionā, taču pēdējos gados ir vērojama tendences uzlabojuma, kas attiecīgi varētu samazināt procentu likmi vai aizņēmuma izmaksas. Tomēr, ārējā parāda izmantošana prasa rūpīgu vadību un plānošanu. Ja ārējās saistības pārsniedz valsts spējas tās atmaksāt, tas var izraisīt valsts parādsaistību krīzi. Parāds, kas pārsniedz 100% no iekšzemes kopprodukta (IKP), var norādīt uz augstu parādslogu, kas rada risku ekonomikas stabilitātei un valdības spējai finansēt svarīgus publiskos pakalpojumus. Latvijā ārējais parāds ir parasti svārstījies līmenī, kas ir acu augstu taču salīdzinoši zem dažām citām Eiropas valstīm. Vēl viens būtisks aspekts ir ārējā parāda ietekme uz nacionālo valūtu. Liela apmēra ārējais parāds var radīt spiedienu uz nacionālo valūtu, jo pieaug valūtas maiņas risks, kas saistīts ar aizņēmumu atmaksāšanu ārvalstu valūtā. Valsts, kas vairāk balstās uz ārējo aizdevumu, var saskarties ar valūtas kursa svārstībām, kā rezultātā palielinās parāda apkalpošanas izmaksas. Latvija pievienojoties eiro zonai, ir pasargājusies no daudziem valūtas kursa svārstību riskiem, taču dažas saistības joprojām var būt denominētas citās ārvalstu valūtās. Ārējā parāda sekmīga pārvaldība arī nozīmē ilgtermiņa stratēģisko plānošanu. Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir īpaši atkarīga no starptautisko finanšu tirgu stabilitātes un uzticības. Viena no efektīvas ārējā parāda pārvaldības pamatprincipiem ir diversifikācija – gan pēc aizdevēju veida, gan termiņiem un procentu likmēm. Tas palīdz izkliedēt riskus un nodrošināt elastību finanšu tirgus svārstībām. Turklāt, ārējā parāda izmantošana attīstības projektiem var būt ekonomikas izaugsmes katalizators. Pareizi investējot aizņemto naudu, ir iespējams veicināt infrastruktūras attīstību, radīt darbavietas un veicināt iekšzemes kopprodukta palielināšanu. Latvijas ekonomikā svarīgi piemēri ir Eiropas Savienības līdzfinansētie projekti, kas ir nodrošinājuši būtisku atbalstu transporta, enerģētikas un citu infrastruktūru projektos. Latvijas valdība un centrālā banka ir atbildīgas par ārējā parāda pārvaldību un risku monitoringu. Tas ietver regulāru saistību pārstrukturēšanu, procentu likmju tirgus uzraudzību un aktīvu dialogu ar starptautiskajiem finanšu institūtiem. Stabilitātes un izaugsmes pakts ietver arī prasības, kas regulē fiskālo disciplīnu un parāda līmeni, lai saglabātu eiro zonas stabilitāti. Tomēr, ārējā parāda samazināšana nevar notikt uzreiz un tas prasa ilgtermiņa pieeju. Tas ietver reformu veikšanu, fiskālo disciplīnu un atbildīgu valsts budžeta politiku. Viena no būtiskām reformām, kas nepieciešama ārējā parāda ilgtspējīgai samazināšanai, ir gan nodokļu sistēmas uzlabošana, gan izdevumu optimizācija. Latvijā pēdējos gados ir veikti vairāki pasākumi fiskālās disciplīnas stiprināšanai un budžeta deficīta samazināšanai, veicinot arī ārējā parāda samazināšanas procesu. Secinot, ārējais parāds ir būtisks Latvijas ekonomikas komponents, kas prasa rūpīgu un atbildīgu pārvaldību, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti un attīstību. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu portāls, piedāvā detalizētu un aktuālu informāciju par ārējā parāda tendencēm, analīzi un riska novērtējumu, ļaujot lietotājiem iegūt visaptverošu ieskatu nozares galvenajos aspektos. Latvijas valdībai un ekonomikas plānotājiem ir būtiski turpināt efektīvu ārējā parāda pārvaldību, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un stabilitāti nākotnē.