Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Apvienotā Karaliste Ieroču pārdošana
Akciju cena
Pašreizējā Ieroču pārdošana vērtība Apvienotā Karaliste ir 1,665 miljardi SIPRI TIV. Ieroču pārdošana Apvienotā Karaliste pieauga līdz 1,665 miljardi SIPRI TIV 1.01.2022., pēc tam kad tā bija 717 milj. SIPRI TIV 1.01.2021.. No 1.01.1950. līdz 1.01.2023. vidējais IKP Apvienotā Karaliste bija 1,97 miljardi SIPRI TIV. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.01.1956. ar 6,01 miljardi SIPRI TIV, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2020. ar 637,00 milj. SIPRI TIV.
Ieroču pārdošana ·
Max
Ieroču pārdošana | |
---|---|
1.01.1950. | 2,29 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1951. | 3,47 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1952. | 3,25 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1953. | 4,61 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1954. | 4,47 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1955. | 4,81 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1956. | 6,01 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1957. | 5,02 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1958. | 3,95 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1959. | 3,44 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1960. | 2,25 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1961. | 1,27 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1962. | 1,14 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1963. | 1,28 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1964. | 1,39 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1965. | 1,47 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1966. | 1,37 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1967. | 1,91 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1968. | 1,72 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1969. | 1,79 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1970. | 927,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1971. | 2,24 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1972. | 2,45 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1973. | 2,75 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1974. | 2,36 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1975. | 2,44 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1976. | 2,51 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1977. | 2,21 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1978. | 2,22 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1979. | 1,54 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1980. | 1,59 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1981. | 2,37 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1982. | 2,51 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1983. | 2,60 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1984. | 2,57 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1985. | 2,14 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1986. | 1,99 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1987. | 3,60 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1988. | 2,53 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1989. | 3,50 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1990. | 1,84 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1991. | 1,51 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1992. | 1,09 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1993. | 1,38 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1994. | 1,51 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1995. | 1,45 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1996. | 1,61 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1997. | 2,36 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1998. | 1,40 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1999. | 1,32 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2000. | 1,62 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2001. | 1,36 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2002. | 1,08 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2003. | 769,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2004. | 1,22 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2005. | 991,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2006. | 954,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2007. | 920,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2008. | 927,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2009. | 1,07 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2010. | 1,15 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2011. | 1,01 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2012. | 817,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2013. | 1,49 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2014. | 1,66 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2015. | 1,18 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2016. | 1,32 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2017. | 1,11 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2018. | 680,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2019. | 919,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2020. | 637,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2021. | 717,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2022. | 1,67 miljardi SIPRI TIV |
Ieroču pārdošana Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2022. | 1,665 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2021. | 717 milj. SIPRI TIV |
1.01.2020. | 637 milj. SIPRI TIV |
1.01.2019. | 919 milj. SIPRI TIV |
1.01.2018. | 680 milj. SIPRI TIV |
1.01.2017. | 1,107 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2016. | 1,324 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2015. | 1,183 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2014. | 1,658 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2013. | 1,493 miljardi SIPRI TIV |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ieroču pārdošana
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇬🇧 Ārvalstu parāds | 7,742 Bio. GBP | 7,775 Bio. GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Ārvalstu tiešās investīcijas | -11,802 miljardi GBP | -9,256 miljardi GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Autoeksporti | 51 425 Units | 34 850 Units | Mēneša |
🇬🇧 Eksporti | 70,122 miljardi GBP | 70,614 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Importi | 77,118 miljardi GBP | 78,33 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Kapitāla plūsmas | -1,195 miljardi GBP | 7,277 miljardi GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Naftas ieguve | 522 BBL/D/1K | 652 BBL/D/1K | Mēneša |
🇬🇧 Teikušā bilance pret IKP | -3,3 % of GDP | -3,1 % of GDP | Gada |
🇬🇧 Tekošā konta bilance | -28,397 miljardi GBP | -13,76 miljardi GBP | Ceturksnis |
🇬🇧 Terorisma indekss | 2,373 Points | 3,84 Points | Gada |
🇬🇧 Tirdzniecības bilance | -6,75 miljardi GBP | -1,098 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Tirdzniecības bilance ar ne-EU valstīm | -6,86 miljardi GBP | -6,97 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Tirdzniecības preču bilance | -15,06 miljardi GBP | -18,871 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Tūrisma ienākumi | 7,902 miljardi GBP | 5,53 miljardi GBP | Mēneša |
🇬🇧 Tūristu ierašanās | 10,778 milj. | 8,731 milj. | Mēneša |
🇬🇧 Zelta rezerves | 310,29 Tonnes | 310,29 Tonnes | Ceturksnis |
Ieroču tirdzniecības rādītājs tiek prezentēts kā trendu indikators, pamatots uz zināmajām ieroču vienību ražošanas izmaksām, kas ietver galveno ieroču komplektu, piemēram, lidmašīnas, pretgaisa aizsardzības sistēmas, pretzemūdeņu kaujas ieročus, bruņotos transportlīdzekļus, artilēriju, dzinējus, raķetes, sensorus, satelītus, kuģus un citus. Rādītāja mērķis ir attēlot militāro resursu nodošanas vērtību, nevis finanšu vērtību.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇦🇩Andora
Kas ir Ieroču pārdošana
Ieroču pārdošana ir būtiska makroekonomikas kategorija, kas aptver vispasaules tirdzniecību ar militārajām un aizsardzības iekārtām. Šajā kategorijā ietilpst valstu starptautiskās militārās tirdzniecības darījumi, kas ietver plašu ieroču klāstu, sākot no šaujamieročiem un munīcijas līdz sarežģītām raķešu sistēmām un kaujas lidmašīnām. Šo darījumu ietekme ir jūtama globālā līmenī gan ekonomiski, gan politiski, jo tie var ietekmēt reģionālo stabilitāti un globālo drošību. Latvijas kontekstā ieroču pārdošana ir joma, kas ir cieši saistīta ar valsts drošības politiku un starptautiskajiem aizsardzības līgumiem. Tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, Latvija ir iesaistīta starptautiskajā ieroču tirdzniecībā gan kā pircējs, gan kā pārdevējs. Šī nozare ir regulēta ar dažādiem starptautiskiem un nacionāliem likumiem, kas nodrošina, ka ieroču tirdzniecība tiek veikta atbildīgi un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienībā spēlē nozīmīgu lomu ieroču tirdzniecības jomā. Būdama daļa no šiem militārajiem un politiskajiem blokiem, Latvija ir saistīta ar kopīgajiem drošības un aizsardzības pasākumiem, kas ietekmē arī ieroču iegādi un pārdošanu. Šie pasākumi ietver kopīgas militārās mācības, tehnoloģiju apmaiņu un sadarbību izstrādātu ieroču sistēmu izstrādē un ražošanā. Globāli ieroču pārdošanas tirgus ir viens no vislielākajiem un visdinamiskākajiem tirgiem pasaulē. Lielākās ieroču eksportējošās valstis ir ASV, Krievija, Ķīna, Francija un Vācija. Šīs valstis dominē globālajā tirgū, nodrošinot lielāko daļu no visiem pārdotajiem ieročiem pasaulē. Latvija, lai gan nav lielākais spēlētājs šajā tirgū, ir aktīva starptautiskajos aizsardzības projektos un sadarbojas ar šīm lielajām eksportētājām. Ieroču pārdošanas ekonomiskā ietekme ir ārkārtīgi daudzveidīga. No vienas puses, ieroču tirdzniecība var veicināt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību valstīs, kas ražo un eksportē militāros aprīkojumus. No otras puses, pastāv bažas par to, ka ieroču pārdošana var veicināt konflikta eskalāciju, reģionālo nestabilitāti un cilvēktiesību pārkāpumus. Tāpēc šī tirgus operatīvā daba prasa stingru regulējumu un rūpīgu uzraudzību. Valstu valdības, tostarp Latvijas, ir izstrādājušas dažādus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieroču tirdzniecība tiek veikta saskaņā ar starptautiskajiem normatīviem. Tas ietver starptautiskos līgumus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ieroču tirdzniecības līgumu (Arms Trade Treaty), kas nosaka stingrus noteikumus attiecībā uz ieroču eksporta, importa un starptautiskās tirdzniecības regulēšanu. Šie līgumi tiecas novērst cilvēktiesību pārkāpumus un citus ļaunprātīgus izmatojumus, kas varētu izrietēt no nekontrolētas ieroču tirdzniecības. Stratēģiskā partnerība ar NATO un citiem sabiedrotajiem nodrošina, ka Latvija var iegādāties jaunākās paaudzes aizsardzības tehnoloģijas, tādējādi stiprinot valsts drošību. Šajā kontekstā Latvija iegulda ievērojamus līdzekļus jaunu ieroču un militārā aprīkojuma iegādei, kas ir saskaņots ar valsts aizsardzības stratēģiju. Neskatoties uz ekonomiskajiem ieguvumiem, ko var dot ieroču pārdošana, ir svarīgi arī uzsvērt morālos un ētiskos aspektus, kas saistīti ar šo biznesu. Piemēram, Latvijas valdība, tāpat kā citas atbildīgas valdības, ievēro morālus principus, lai novērstu savas ražotās aizsardzības tehnoloģijas nonākšanu nepareizās rokās, kas varētu izraisīt konfliktus vai apdraudēt globālo mieru un drošību. No makroekonomiskā viedokļa, ieroču pārdošana ir saistīta ar vairākiem būtiskiem rādītājiem, kas tiek rūpīgi analizēti globālajā tirgū. Tie ietver eksporta un importa statistiku, aizsardzības izdevumus, ieroču ražošanas apjomus un tirgus pieprasījumu lielākajos reģionos. Eulerpool kā profesionāla interneta platforma piedāvā detalizētus makroekonomikas datus par šiem rādītājiem, nodrošinot lietotājiem precīzu un aktuālu informāciju par ieroču pārdošanas tendencēm. Secinot, ieroču pārdošanas nozare ir komplekss un daudzdimensiju tirgus, kas ievērojami ietekmē globālo ekonomiku un politiku. Kā daļa no globālās kopienas, Latvija turpina strādāt pie atbildīgas un uz starptautisko tiesību normām balstītas ieroču tirdzniecības politikas, lai nodrošinātu valsts un reģionālo drošību. Eulerpool ir uzticams informācijas avots, kas palīdz lietotājiem izprast šīs nozares sarežģītību un nozīmi globālajā ekonomikā.