Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Apvienotā Karaliste Ražotāju cenu indekss (PPI) gada griezumā
Akciju cena
Pašreizējā Ražotāju cenu indekss (PPI) gada griezumā vērtība Apvienotā Karaliste ir 3,8 %. Ražotāju cenu indekss (PPI) gada griezumā Apvienotā Karaliste samazinājās līdz 3,8 % 1.04.2023., pēc tam, kad tā bija 7 % 1.03.2023.. No 1.01.1996. līdz 1.05.2024. vidējais IKP Apvienotā Karaliste bija 3,13 %. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.06.2022. ar 24,40 %, savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.08.2015. ar -6,90 %.
Ražotāju cenu indekss (PPI) gada griezumā ·
Max
PPI ieejas YoY | |
---|---|
1.01.1996. | 3,30 % |
1.02.1996. | 2,60 % |
1.03.1996. | 2,60 % |
1.04.1996. | 2,70 % |
1.05.1996. | 2,50 % |
1.06.1996. | 1,80 % |
1.07.1996. | 0,20 % |
1.06.1999. | 0,20 % |
1.07.1999. | 2,30 % |
1.08.1999. | 2,80 % |
1.09.1999. | 3,80 % |
1.10.1999. | 4,20 % |
1.11.1999. | 6,50 % |
1.12.1999. | 8,00 % |
1.01.2000. | 7,60 % |
1.02.2000. | 8,80 % |
1.03.2000. | 8,00 % |
1.04.2000. | 5,50 % |
1.05.2000. | 7,10 % |
1.06.2000. | 8,10 % |
1.07.2000. | 6,10 % |
1.08.2000. | 6,00 % |
1.09.2000. | 6,40 % |
1.10.2000. | 6,10 % |
1.11.2000. | 5,10 % |
1.12.2000. | 2,70 % |
1.01.2001. | 2,60 % |
1.02.2001. | 2,20 % |
1.03.2001. | 1,20 % |
1.04.2001. | 2,50 % |
1.05.2001. | 1,90 % |
1.06.2001. | 0,80 % |
1.10.2002. | 1,20 % |
1.11.2002. | 0,50 % |
1.12.2002. | 2,00 % |
1.01.2003. | 3,00 % |
1.02.2003. | 3,40 % |
1.03.2003. | 2,80 % |
1.04.2003. | 1,50 % |
1.05.2003. | 1,30 % |
1.06.2003. | 1,50 % |
1.07.2003. | 1,70 % |
1.08.2003. | 1,90 % |
1.09.2003. | 1,20 % |
1.10.2003. | 1,80 % |
1.11.2003. | 2,90 % |
1.12.2003. | 1,80 % |
1.01.2004. | 0,60 % |
1.02.2004. | 0,10 % |
1.03.2004. | 1,00 % |
1.04.2004. | 2,00 % |
1.05.2004. | 3,50 % |
1.06.2004. | 2,90 % |
1.07.2004. | 3,60 % |
1.08.2004. | 4,40 % |
1.09.2004. | 5,80 % |
1.10.2004. | 6,80 % |
1.11.2004. | 5,80 % |
1.12.2004. | 4,80 % |
1.01.2005. | 6,90 % |
1.02.2005. | 7,30 % |
1.03.2005. | 7,20 % |
1.04.2005. | 7,10 % |
1.05.2005. | 6,10 % |
1.06.2005. | 7,70 % |
1.07.2005. | 8,10 % |
1.08.2005. | 7,20 % |
1.09.2005. | 5,60 % |
1.10.2005. | 4,50 % |
1.11.2005. | 6,50 % |
1.12.2005. | 8,20 % |
1.01.2006. | 7,40 % |
1.02.2006. | 7,10 % |
1.03.2006. | 6,70 % |
1.04.2006. | 7,50 % |
1.05.2006. | 7,00 % |
1.06.2006. | 6,20 % |
1.07.2006. | 6,00 % |
1.08.2006. | 5,30 % |
1.09.2006. | 5,30 % |
1.10.2006. | 4,70 % |
1.11.2006. | 3,90 % |
1.12.2006. | 3,20 % |
1.01.2007. | 1,40 % |
1.02.2007. | 1,70 % |
1.03.2007. | 2,30 % |
1.04.2007. | 1,90 % |
1.05.2007. | 2,40 % |
1.06.2007. | 2,70 % |
1.07.2007. | 2,40 % |
1.08.2007. | 2,30 % |
1.09.2007. | 4,10 % |
1.10.2007. | 5,40 % |
1.11.2007. | 6,40 % |
1.12.2007. | 6,90 % |
1.01.2008. | 9,30 % |
1.02.2008. | 9,70 % |
1.03.2008. | 10,20 % |
1.04.2008. | 11,30 % |
1.05.2008. | 12,80 % |
1.06.2008. | 14,40 % |
1.07.2008. | 14,40 % |
1.08.2008. | 14,30 % |
1.09.2008. | 14,10 % |
1.10.2008. | 11,50 % |
1.11.2008. | 9,30 % |
1.12.2008. | 8,00 % |
1.01.2009. | 7,10 % |
1.02.2009. | 6,10 % |
1.03.2009. | 5,40 % |
1.04.2009. | 2,70 % |
1.05.2009. | 1,50 % |
1.10.2009. | 1,60 % |
1.11.2009. | 2,50 % |
1.12.2009. | 3,30 % |
1.01.2010. | 2,90 % |
1.02.2010. | 3,40 % |
1.03.2010. | 5,10 % |
1.04.2010. | 7,30 % |
1.05.2010. | 6,70 % |
1.06.2010. | 6,10 % |
1.07.2010. | 6,80 % |
1.08.2010. | 5,90 % |
1.09.2010. | 6,50 % |
1.10.2010. | 6,30 % |
1.11.2010. | 6,70 % |
1.12.2010. | 8,50 % |
1.01.2011. | 10,10 % |
1.02.2011. | 10,70 % |
1.03.2011. | 10,80 % |
1.04.2011. | 12,00 % |
1.05.2011. | 11,30 % |
1.06.2011. | 11,90 % |
1.07.2011. | 12,20 % |
1.08.2011. | 11,20 % |
1.09.2011. | 12,00 % |
1.10.2011. | 9,70 % |
1.11.2011. | 9,10 % |
1.12.2011. | 6,60 % |
1.01.2012. | 4,60 % |
1.02.2012. | 5,40 % |
1.03.2012. | 3,90 % |
1.04.2012. | 0,90 % |
1.01.2013. | 0,50 % |
1.02.2013. | 0,50 % |
1.06.2013. | 1,40 % |
1.07.2013. | 2,40 % |
1.08.2013. | 0,80 % |
1.09.2013. | 0,40 % |
1.07.2016. | 2,10 % |
1.08.2016. | 4,00 % |
1.09.2016. | 4,20 % |
1.10.2016. | 6,70 % |
1.11.2016. | 7,40 % |
1.12.2016. | 8,80 % |
1.01.2017. | 10,30 % |
1.02.2017. | 10,30 % |
1.03.2017. | 9,50 % |
1.04.2017. | 9,00 % |
1.05.2017. | 7,80 % |
1.06.2017. | 7,00 % |
1.07.2017. | 5,50 % |
1.08.2017. | 6,00 % |
1.09.2017. | 6,00 % |
1.10.2017. | 4,30 % |
1.11.2017. | 5,30 % |
1.12.2017. | 4,50 % |
1.01.2018. | 3,80 % |
1.02.2018. | 3,40 % |
1.03.2018. | 3,60 % |
1.04.2018. | 3,90 % |
1.05.2018. | 5,60 % |
1.06.2018. | 6,00 % |
1.07.2018. | 5,90 % |
1.08.2018. | 5,60 % |
1.09.2018. | 6,00 % |
1.10.2018. | 5,80 % |
1.11.2018. | 3,80 % |
1.12.2018. | 3,00 % |
1.01.2019. | 2,40 % |
1.02.2019. | 2,80 % |
1.03.2019. | 2,40 % |
1.04.2019. | 2,90 % |
1.05.2019. | 1,40 % |
1.06.2019. | 0,80 % |
1.07.2019. | 1,20 % |
1.08.2019. | 0,50 % |
1.12.2020. | 0,80 % |
1.01.2021. | 1,90 % |
1.02.2021. | 3,20 % |
1.03.2021. | 6,30 % |
1.04.2021. | 9,70 % |
1.05.2021. | 10,20 % |
1.06.2021. | 9,60 % |
1.07.2021. | 10,50 % |
1.08.2021. | 11,30 % |
1.09.2021. | 12,30 % |
1.10.2021. | 13,90 % |
1.11.2021. | 15,40 % |
1.12.2021. | 14,00 % |
1.01.2022. | 14,70 % |
1.02.2022. | 15,50 % |
1.03.2022. | 19,30 % |
1.04.2022. | 21,30 % |
1.05.2022. | 22,80 % |
1.06.2022. | 24,40 % |
1.07.2022. | 22,70 % |
1.08.2022. | 21,30 % |
1.09.2022. | 21,20 % |
1.10.2022. | 20,00 % |
1.11.2022. | 17,60 % |
1.12.2022. | 16,10 % |
1.01.2023. | 14,60 % |
1.02.2023. | 12,20 % |
1.03.2023. | 7,00 % |
1.04.2023. | 3,80 % |
Ražotāju cenu indekss (PPI) gada griezumā Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.04.2023. | 3,8 % |
1.03.2023. | 7 % |
1.02.2023. | 12,2 % |
1.01.2023. | 14,6 % |
1.12.2022. | 16,1 % |
1.11.2022. | 17,6 % |
1.10.2022. | 20 % |
1.09.2022. | 21,2 % |
1.08.2022. | 21,3 % |
1.07.2022. | 22,7 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ražotāju cenu indekss (PPI) gada griezumā
Ievades cenu indekss nosaka materiālu un degvielas cenas, ko Apvienotās Karalistes ražotāji iegādājas apstrādei. Tas ietver gan importētus, gan vietējā tirgū iegūtus materiālus un degvielu. Tas neaprobežojas tikai ar materiāliem, kas tiek izmantoti galaproduktā, bet ietver arī to, kas nepieciešams uzņēmumiem parastajā ikdienas darbībā, piemēram, degviela.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇦🇩Andora
Kas ir Ražotāju cenu indekss (PPI) gada griezumā
Produktu cenu indekss (PPI) ir svarīgs makroekonomikas rādītājs, kas mēra ražotāju cenu izmaiņas laika gaitā. Īpaši būtiski ir apskatīt PPI Ienākumu Gada Pieaugums (YoY) jeb Produkta cenu indeksa ikgadējā izmaiņa. Eulerpool, kā profesionāla makroekonomisko datu tīmekļa vietne, sniedz padziļinātu analīzi par šo rādītāju, kas palīdz investoriem, ekonomistiem un politikas veidotājiem saprast tirgus dinamiku un veikt informētākus lēmumus. Šajā aprakstā izklāstīsim, ko ietver PPI Ienākumu Gada Pieaugums, kā tas tiek aprēķināts, un kādos apstākļos un šī rādītāja dinamiku. PPI Ienākumu Gada Pieaugums ir rādītājs, kas mēra ražošanas izmaksu izmaiņas, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. Šī rādītāja analīze nodrošina dziļāku izpratni par inflācijas spiedienu ražotāju pusē. PPI atšķiras no Patēriņa cenu indeksa (CPI), kas koncentrējas uz patērētāju cenu izmaiņām. Lai gan abi rādītāji ir saistīti, PPI mēra vairumtirdzniecības cenu līmeņa izmaiņas, kas norāda uz izmaksām, ar kurām saskaras ražotāji. Šīs izmaksas bieži tiek pārnestas uz patērētājiem, kā rezultātā ietekmē vienotās ekonomikas inflācijas līmeni. PPI tiek aprēķināts kā vidējais cenu līmenis noteiktiem ražotājiem preču un pakalpojumu grozam. Tos var sadalīt vairākās kategorijās, piemēram, neapstrādātās izejvielas, starpnieki un galaprodukti, kaut arī precīzās kategorijas var atšķirties atkarībā no konkrētās valsts statistikas biroja metodoloģijas. Latvijā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir atbildīga par PPI aprēķināšanu un publicēšanu. Piemēram, ja ražotāji Latvijā pieredz 5% cenu pieaugumu noteiktām precēm viena gada laikā, PPI Ienākumu Gada Pieaugums būs 5%. PPI Ienākumu Gada Pieauguma analīze sniedz būtisku ieskatu par ekonomikas stāvokli. Ražotāju cenu izmaiņas var norādīt uz pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru, piegādes ķēdes problēmām, izejvielu cenu svārstībām un citiem ekonomiskiem spēkiem. Piemēram, ja PPI augsta līmeņa palielinājums ir saistīts ar augstākām enerģijas cenām vai neapstrādātu izejvielu trūkumu, tas var norādīt uz iespējamiem inflācijas spiedieniem patērētāju līmenī vēlākā posmā. Politikas veidotāji un centrālās bankas bieži analizē PPI kā daļu no plašākas ekonomiskās situācijas analīzes. Ja PPI pieaug strauji, centrālā banka var uzskatīt, ka inflācijas spiedieni pieaug, kas var veicināt attiecīgus monetārās politikas pasākumus, piemēram, procentu likmju paaugstināšanu. Tas var ietekmēt uzņēmumu izmaksas un tālāk novest pie cenu pieauguma gala patērētājiem. Uzņēmēji un investori tāpat gūst priekšrocības no PPI datu analīzes. Uzņēmumi var izmantot šos datus, lai prognozētu izmaksas un pielāgotu cenu stratēģijas. Piemēram, ja PPI rādītāji liecina par pieaugošām izmaksām izejvielām, uzņēmumi var apsteigt šīs izmaiņas, sagatavojot savus piegādes līgumus un regulējot cenas, lai saglabātu peļņas maržas. Investori, no otras puses, var izmantot PPI datus, lai identificētu nozares, kas varētu ietekmēt pieaugošās ražošanas izmaksas, un tās, kuras, iespējams, spēs gūt labumu no šo izmaksu pārnešanas uz patērētājiem. Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir pakļauta ārējiem ekonomiskiem spēkiem, kas var ievērojami ietekmēt PPI Ienākumu Gada Pieaugumu. Piemēram, globālie preču cenu svārstības, tādas kā naftas vai pārtikas cenas, var tiešā veidā ietekmēt ražošanas izmaksas vietējos uzņēmumos. Tādēļ ir būtiski izsekot gan vietējiem, gan starptautiskajiem faktoriem, kas ietekmē PPI. Laika gaitā PPI Ienākumu Gada Pieaugums var demonstrēt raksturīgākas tendences un ciklus. Līdzās īstermiņa svārstībām, kas varētu būt saistītas ar sezonāliem faktoriem, ilgtermiņa izmaiņas var atklāt fundamentālākas pārmaiņas ekonomikā. Piemēram, ilgstošs un progresīvs pieaugums PPI Ienākumu Gada Pieaugumā var norādīt uz ilgstošām grūtībām attiecībā uz piegādes ķēdi, strukturālām izmaiņām ražošanas nozarē vai noturīgiem pieprasījuma pieaugumiem konkrētām precēm un pakalpojumiem. Apkopojot, PPI Ienākumu Gada Pieaugums ir būtisks makroekonomikas rādītājs, kas piedāvā dziļāku ieskatu par ražotāju cenu izmaiņām laika gaitā. Analizējot šo rādītāju, ekonomisti un investori var labāk izprast tirgus dinamiku, savlaicīgi reaģēt uz potenciāliem inflācijas spiedieniem un pieņemt informētākus lēmumus. Eulerpool nodrošina precīzus un aktuālus datus, kas palīdz lietotājiem izsekot šīs izmaiņas un analizēt to ietekmi gan vietējā, gan globālā līmenī, nodrošinot visaptverošu skatījumu uz ekonomiskajiem spēkiem, kas ietekmē ražotāju cenu izmaiņas.