Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Horvātija Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana
Akciju cena
Pašreizējā Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana vērtība Horvātija ir 3,156 miljardi EUR. Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana Horvātija pieauga līdz 3,156 miljardi EUR 1.03.2024., pēc tam, kad tā bija 2,769 miljardi EUR 1.12.2023.. No 1.03.1995. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Horvātija bija 2,22 miljardi EUR. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.06.2024. ar 3,26 miljardi EUR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1995. ar 821,00 milj. EUR.
Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana ·
Max
Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | |
---|---|
1.03.1995. | 821,00 milj. EUR |
1.06.1995. | 965,00 milj. EUR |
1.09.1995. | 998,00 milj. EUR |
1.12.1995. | 1,06 miljardi EUR |
1.03.1996. | 1,03 miljardi EUR |
1.06.1996. | 1,28 miljardi EUR |
1.09.1996. | 1,36 miljardi EUR |
1.12.1996. | 1,45 miljardi EUR |
1.03.1997. | 1,40 miljardi EUR |
1.06.1997. | 1,69 miljardi EUR |
1.09.1997. | 1,72 miljardi EUR |
1.12.1997. | 1,72 miljardi EUR |
1.03.1998. | 1,52 miljardi EUR |
1.06.1998. | 1,75 miljardi EUR |
1.09.1998. | 1,74 miljardi EUR |
1.12.1998. | 1,68 miljardi EUR |
1.03.1999. | 1,41 miljardi EUR |
1.06.1999. | 1,71 miljardi EUR |
1.09.1999. | 1,80 miljardi EUR |
1.12.1999. | 1,77 miljardi EUR |
1.03.2000. | 1,46 miljardi EUR |
1.06.2000. | 1,75 miljardi EUR |
1.09.2000. | 1,71 miljardi EUR |
1.12.2000. | 1,66 miljardi EUR |
1.03.2001. | 1,54 miljardi EUR |
1.06.2001. | 1,73 miljardi EUR |
1.09.2001. | 1,68 miljardi EUR |
1.12.2001. | 1,90 miljardi EUR |
1.03.2002. | 1,59 miljardi EUR |
1.06.2002. | 1,84 miljardi EUR |
1.09.2002. | 2,01 miljardi EUR |
1.12.2002. | 2,17 miljardi EUR |
1.03.2003. | 1,82 miljardi EUR |
1.06.2003. | 2,36 miljardi EUR |
1.09.2003. | 2,46 miljardi EUR |
1.12.2003. | 2,58 miljardi EUR |
1.03.2004. | 2,16 miljardi EUR |
1.06.2004. | 2,40 miljardi EUR |
1.09.2004. | 2,41 miljardi EUR |
1.12.2004. | 2,51 miljardi EUR |
1.03.2005. | 2,07 miljardi EUR |
1.06.2005. | 2,54 miljardi EUR |
1.09.2005. | 2,52 miljardi EUR |
1.12.2005. | 2,68 miljardi EUR |
1.03.2006. | 2,35 miljardi EUR |
1.06.2006. | 2,74 miljardi EUR |
1.09.2006. | 2,71 miljardi EUR |
1.12.2006. | 2,84 miljardi EUR |
1.03.2007. | 2,55 miljardi EUR |
1.06.2007. | 2,79 miljardi EUR |
1.09.2007. | 2,77 miljardi EUR |
1.12.2007. | 3,02 miljardi EUR |
1.03.2008. | 3,12 miljardi EUR |
1.06.2008. | 3,13 miljardi EUR |
1.09.2008. | 2,97 miljardi EUR |
1.12.2008. | 3,02 miljardi EUR |
1.03.2009. | 2,64 miljardi EUR |
1.06.2009. | 2,79 miljardi EUR |
1.09.2009. | 2,58 miljardi EUR |
1.12.2009. | 2,42 miljardi EUR |
1.03.2010. | 2,31 miljardi EUR |
1.06.2010. | 2,31 miljardi EUR |
1.09.2010. | 2,17 miljardi EUR |
1.12.2010. | 2,19 miljardi EUR |
1.03.2011. | 2,20 miljardi EUR |
1.06.2011. | 2,24 miljardi EUR |
1.09.2011. | 2,00 miljardi EUR |
1.12.2011. | 2,19 miljardi EUR |
1.03.2012. | 2,05 miljardi EUR |
1.06.2012. | 2,22 miljardi EUR |
1.09.2012. | 2,01 miljardi EUR |
1.12.2012. | 1,97 miljardi EUR |
1.03.2013. | 2,15 miljardi EUR |
1.06.2013. | 2,29 miljardi EUR |
1.09.2013. | 1,93 miljardi EUR |
1.12.2013. | 1,97 miljardi EUR |
1.03.2014. | 1,95 miljardi EUR |
1.06.2014. | 2,09 miljardi EUR |
1.09.2014. | 2,01 miljardi EUR |
1.12.2014. | 2,09 miljardi EUR |
1.03.2015. | 2,07 miljardi EUR |
1.06.2015. | 2,26 miljardi EUR |
1.09.2015. | 2,17 miljardi EUR |
1.12.2015. | 2,32 miljardi EUR |
1.03.2016. | 2,16 miljardi EUR |
1.06.2016. | 2,45 miljardi EUR |
1.09.2016. | 2,25 miljardi EUR |
1.12.2016. | 2,39 miljardi EUR |
1.03.2017. | 2,22 miljardi EUR |
1.06.2017. | 2,45 miljardi EUR |
1.09.2017. | 2,30 miljardi EUR |
1.12.2017. | 2,43 miljardi EUR |
1.03.2018. | 2,27 miljardi EUR |
1.06.2018. | 2,49 miljardi EUR |
1.09.2018. | 2,40 miljardi EUR |
1.12.2018. | 2,62 miljardi EUR |
1.03.2019. | 2,52 miljardi EUR |
1.06.2019. | 2,74 miljardi EUR |
1.09.2019. | 2,61 miljardi EUR |
1.12.2019. | 2,78 miljardi EUR |
1.03.2020. | 2,50 miljardi EUR |
1.06.2020. | 2,33 miljardi EUR |
1.09.2020. | 2,54 miljardi EUR |
1.12.2020. | 2,74 miljardi EUR |
1.03.2021. | 2,75 miljardi EUR |
1.06.2021. | 2,77 miljardi EUR |
1.09.2021. | 2,60 miljardi EUR |
1.12.2021. | 2,66 miljardi EUR |
1.03.2022. | 2,83 miljardi EUR |
1.06.2022. | 2,77 miljardi EUR |
1.09.2022. | 2,58 miljardi EUR |
1.12.2022. | 2,61 miljardi EUR |
1.03.2023. | 2,85 miljardi EUR |
1.06.2023. | 2,89 miljardi EUR |
1.09.2023. | 2,74 miljardi EUR |
1.12.2023. | 2,77 miljardi EUR |
1.03.2024. | 3,16 miljardi EUR |
Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 3,156 miljardi EUR |
1.12.2023. | 2,769 miljardi EUR |
1.09.2023. | 2,737 miljardi EUR |
1.06.2023. | 2,886 miljardi EUR |
1.03.2023. | 2,847 miljardi EUR |
1.12.2022. | 2,613 miljardi EUR |
1.09.2022. | 2,58 miljardi EUR |
1.06.2022. | 2,77 miljardi EUR |
1.03.2022. | 2,829 miljardi EUR |
1.12.2021. | 2,659 miljardi EUR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇭🇷 Būvniecības nozares IKP | 844 milj. EUR | 831 milj. EUR | Ceturksnis |
🇭🇷 Gada IKP izaugsmes temps | 3,9 % | 4,4 % | Ceturksnis |
🇭🇷 IKP | 82,69 miljardi USD | 72 miljardi USD | Gada |
🇭🇷 IKP izaugsme visa gada garumā | 3,06 % | 7,03 % | Gada |
🇭🇷 IKP izaugsmes temps | 1 % | 2 % | Ceturksnis |
🇭🇷 IKP no pakalpojumiem | 3,268 miljardi EUR | 2,284 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇭🇷 IKP no valsts pārvaldes | 2,231 miljardi EUR | 2,049 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇭🇷 IKP par pastāvīgām cenām | 15,59 miljardi EUR | 13,389 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇭🇷 IKP uz vienu iedzīvotāju | 17 234,48 USD | 16 712,04 USD | Gada |
🇭🇷 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 41 343,52 USD | 40 090,24 USD | Gada |
🇭🇷 Lauksaimniecības IKP | 283 milj. EUR | 250 milj. EUR | Ceturksnis |
🇭🇷 Ražošanas IKP | 1,651 miljardi EUR | 1,703 miljardi EUR | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Kopējā bruto pamatkapitāla veidošana
Bruto pamatkapitāla veidošana (BPKV) ir viens no svarīgākajiem makroekonomikas rādītājiem, kas atspoguļo valsts ekonomisko stāvokli un attīstības perspektīvas. Tā ir būtiska sastāvdaļa, kas sniedz dziļu ieskatu valsts investīciju aktivitātēs un infrastruktūras attīstībā. Eulerpool piedāvā detalizētu makroekonomisko datu analīzi, nodrošinot iespēju sekot līdzi BPKV tendencēm un izprast tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Bruto pamatkapitāla veidošana ir kopējā iekšzemes pamatlīdzekļu ieguldījumu vērtība, kas ietver gan jaunas iegādes, gan esošo kapitāllīdzekļu atjaunošanu un modernizāciju. Šis rādītājs ietver dažādus ieguldījumus – no rūpniecības iekārtām līdz ēku un būvju izveidei, kā arī intelektuālās īpašuma produktus, piemēram, pētniecības un attīstības aktivitātes. Latvijā bruto pamatkapitāla veidošanas dinamika ir ļoti nozīmīga, jo tā atspoguļo gan uzņēmumu, gan publiskā sektora investīcijas. Investīcijas infrastruktūrā, tādas kā ceļu, dzelzceļu modernizācija, telekomunikāciju tīkli un energosistēmas, spēlē izšķirošu lomu valsts attīstībā. Pieaugot investīcijām, uzlabojās materiālā vide, kas savukārt veicina uzņēmējdarbības attīstību un vispārējo ekonomikas izaugsmi. Eulerpool platformā mēs piedāvājam detalizētus datos par Latvijas bruto pamatkapitāla veidošanu, lai lietotāji varētu analizēt un izprast dažādus faktorus, kas ietekmē šo procesu. Piekļūstot mūsu datubāzei, varat izsekot investīciju tendencēm dažādos laika posmos, kā arī salīdzināt tās ar citām valstīm vai reģioniem. Tas sniedz dziļāku izpratni par investīciju vidi un palīdz prognozēt ekonomiskās izmaiņas. Svarīgs aspekts bruto pamatkapitāla veidošanā ir valsts ekonomiskā politika un tās spējas pievilināt ārvalstu investīcijas. Latvijas valdība īsteno vairākus politiskus pasākumus, lai veicinātu ārvalstu un vietējo investīciju pieplūdumu, piemēram, nodokļu atvieglojumus, īpašus atbalsta programmas un uzlabotu likumdošanas ietvaru. Šie pasākumi palīdz radīt labvēlīgu investīciju klimatu, kas ir būtisks priekšnoteikums ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai. Neraugoties uz dažkārtējo ekonomisko nestabilitāti, Latvia ir veiksmīgi spēlējusi savu lomu, piesaistot nozīmīgas investīcijas vairākās nozarēs, piemēram, transporta un loģistikas, informācijas tehnoloģiju un enerģētikas sektoros. Šādas investīcijas sekmē infrastruktūras uzlabojumus, palielina ražošanas jaudas un uzlabo konkurētspēju gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī. Turklāt šķietami nebūtiskos, tomēr ļoti svarīgos ieguldījumos ietilpst arī izglītības, veselības un zinātnes nozares attīstība. Šajos sektoros kapitāla palielināšana ir nozīmīga ne tikai šaurākajā izpratnē, bet arī plašākā mērogā, jo augsti kvalificēts darbaspēks un moderna pētniecības infrastruktūra ir nepieciešami faktori konkurētspējīgas un inovāciju veidotas ekonomikas izveidei. Eulerpool platformā piedāvātie dati ļauj analizēt dažādu sektoru ražīgumu un investīciju ietekmi uz tautsaimniecības attīstību. Svarīgs rādītājs, kas saistīts ar bruto pamatkapitāla veidošanu, ir investīciju līmenis iekšzemes kopproduktā (IKP). Augstāks investīciju īpatsvars IKP parasti norāda uz straujāku ekonomisko attīstību un lielākām izaugsmes iespējām nākotnē. Šis rādītājs atspoguļo, cik lielu daļu no valsts ekonomiskās produkcijas veido ieguldījumi ilgtermiņa aktīvos, un tas var kalpot par būtisku indikatoru tautsaimniecības potenciāla novērtēšanai. Latvijas bruto pamatkapitāla veidošanu ietekmē arī globālie makroekonomiskie faktori, piemēram, starptautiskās tirgus tendences, globālā ekonomiskā izaugsme un ģeopolitiskie notikumi. Starptautisko investoru darbība bieži vien ir saistīta ar globālajām finanšu tirgus dinamikām un ārējās vides prognozēm. Eulerpool piedāvā detalizētu starptautisko datu analīzi, kas palīdz izprast, kā globāli notikumi ietekmē investīcijas Latvijas ekonomikā. Visbeidzot, ir svarīgi atzīmēt, ka bruto pamatkapitāla veidošana ir cieši saistīta ar tehnoloģiskajiem attīstības procesiem. Inovācijas un jaunās tehnoloģijas ir būtisks komponents, kas var palielināt efektivitāti, samazināt izmaksas un radīt jaunas izaugsmes iespējas. Investīcijas tehnoloģijās, piemēram, automatizācija un digitalizācija, sniedz būtiskus uzlabojumus uzņēmējdarbībā un valsts konkurētspējā. Eulerpool platformā piedāvātie dati sniedz vispusīgu priekšstatu par Latvijas bruto pamatkapitāla veidošanas tendencēm un to ietekmi uz tautsaimniecību. Ar mūsu palīdzību varat dziļāk izprast investīciju nozīmi un to lomu ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Šī informācija ir neaizvietojama ne tikai ekonomistiem un politikas plānotājiem, bet arī uzņēmējiem un investoriem, kas vēlas pieņemt pamatotus lēmumus un izmantot finansiālās iespējas, ko piedāvā Latvijas tirgus.