Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Gruzija Bezdarbnieki
Akciju cena
Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Gruzija ir 248 600 . Bezdarbnieki Gruzija samazinājās līdz 248 600 1.12.2023., pēc tam kad tas bija 252 200 1.09.2023.. Laikā no 1.12.1998. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Gruzija bija 303 775,56 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.12.2012. ar 442 500,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.12.2000. ar 212 000,00 .
Bezdarbnieki ·
Max
Bezdarbnieki | |
---|---|
1.12.1998. | 244 200,00 |
1.12.1999. | 244 900,00 |
1.12.2000. | 212 000,00 |
1.12.2001. | 235 600,00 |
1.12.2002. | 273 700,00 |
1.12.2003. | 259 900,00 |
1.12.2004. | 278 600,00 |
1.12.2005. | 299 700,00 |
1.12.2006. | 293 900,00 |
1.12.2007. | 331 400,00 |
1.12.2008. | 347 400,00 |
1.12.2009. | 360 800,00 |
1.12.2010. | 436 200,00 |
1.12.2011. | 441 600,00 |
1.12.2012. | 442 500,00 |
1.12.2013. | 429 700,00 |
1.12.2014. | 374 000,00 |
1.12.2015. | 367 200,00 |
1.12.2016. | 359 200,00 |
1.12.2017. | 354 500,00 |
1.03.2018. | 345 600,00 |
1.06.2018. | 294 700,00 |
1.09.2018. | 298 900,00 |
1.12.2018. | 296 800,00 |
1.03.2019. | 313 500,00 |
1.06.2019. | 274 300,00 |
1.09.2019. | 264 900,00 |
1.12.2019. | 254 900,00 |
1.03.2020. | 282 600,00 |
1.06.2020. | 277 400,00 |
1.09.2020. | 259 800,00 |
1.12.2020. | 307 800,00 |
1.03.2021. | 317 500,00 |
1.06.2021. | 344 600,00 |
1.09.2021. | 310 800,00 |
1.12.2021. | 291 900,00 |
1.03.2022. | 289 600,00 |
1.06.2022. | 281 600,00 |
1.09.2022. | 250 700,00 |
1.12.2022. | 249 500,00 |
1.03.2023. | 279 200,00 |
1.06.2023. | 266 900,00 |
1.09.2023. | 252 200,00 |
1.12.2023. | 248 600,00 |
Bezdarbnieki Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 248 600 |
1.09.2023. | 252 200 |
1.06.2023. | 266 900 |
1.03.2023. | 279 200 |
1.12.2022. | 249 500 |
1.09.2022. | 250 700 |
1.06.2022. | 281 600 |
1.03.2022. | 289 600 |
1.12.2021. | 291 900 |
1.09.2021. | 310 800 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇬🇪 Algas | 1943,389 GEL/Month | 2044,548 GEL/Month | Ceturksnis |
🇬🇪 Bezdarba līmenis | 14 % | 15,3 % | Ceturksnis |
🇬🇪 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 23,4 % | 26,8 % | Gada |
🇬🇪 Iedzīvotāji | 3,695 milj. | 3,736 milj. | Gada |
🇬🇪 Iegādes līmenis | 55 % | 54,3 % | Ceturksnis |
🇬🇪 Nodarbinātības līmenis | 47,3 % | 46 % | Ceturksnis |
🇬🇪 Nodarbinātie | 1,402 milj. | 1,373 milj. | Ceturksnis |
🇬🇪 Pensijas vecums sievietēm | 60 Years | 60 Years | Gada |
🇬🇪 Pensijas vecums vīriešiem | 65 Years | 65 Years | Gada |
🇬🇪 Ražošanas algas | 1737,248 GEL | 1884,281 GEL | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Bezdarbnieki
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.