Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Grieķija Nepilna laika nodarbinātība
Akciju cena
Pašreizējā Nepilna laika nodarbinātība vērtība Grieķija ir 278 800 . Nepilna laika nodarbinātība Grieķija samazinājās līdz 278 800 1.09.2023., pēc tam kad tā bija 311 500 1.06.2023.. No 1.03.1998. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Grieķija bija 279 610,10 . Visu laiku augstākais līmenis tika sasniegts 1.03.2017. ar 385 200,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.2001. ar 158 680,00 .
Nepilna laika nodarbinātība ·
Max
Daļēja darba laika nodarbinātība | |
---|---|
1.03.1998. | 240 090,00 |
1.06.1998. | 240 060,00 |
1.09.1998. | 214 770,00 |
1.12.1998. | 212 520,00 |
1.03.1999. | 278 170,00 |
1.06.1999. | 245 780,00 |
1.09.1999. | 214 040,00 |
1.12.1999. | 202 200,00 |
1.03.2000. | 188 930,00 |
1.06.2000. | 190 420,00 |
1.09.2000. | 182 080,00 |
1.12.2000. | 179 080,00 |
1.03.2001. | 178 900,00 |
1.06.2001. | 178 900,00 |
1.09.2001. | 165 090,00 |
1.12.2001. | 158 680,00 |
1.03.2002. | 188 550,00 |
1.06.2002. | 188 660,00 |
1.09.2002. | 187 450,00 |
1.12.2002. | 187 400,00 |
1.03.2003. | 190 430,00 |
1.06.2003. | 180 170,00 |
1.09.2003. | 184 090,00 |
1.12.2003. | 187 640,00 |
1.03.2004. | 197 660,00 |
1.06.2004. | 205 450,00 |
1.09.2004. | 199 470,00 |
1.12.2004. | 203 930,00 |
1.03.2005. | 215 180,00 |
1.06.2005. | 216 360,00 |
1.09.2005. | 225 020,00 |
1.12.2005. | 235 960,00 |
1.03.2006. | 261 970,00 |
1.06.2006. | 268 460,00 |
1.09.2006. | 257 220,00 |
1.12.2006. | 259 580,00 |
1.03.2007. | 264 340,00 |
1.06.2007. | 268 290,00 |
1.09.2007. | 253 660,00 |
1.12.2007. | 247 210,00 |
1.03.2008. | 267 500,00 |
1.06.2008. | 255 540,00 |
1.09.2008. | 256 000,00 |
1.12.2008. | 266 550,00 |
1.03.2009. | 282 400,00 |
1.06.2009. | 279 600,00 |
1.09.2009. | 270 700,00 |
1.12.2009. | 282 900,00 |
1.03.2010. | 289 200,00 |
1.06.2010. | 287 900,00 |
1.09.2010. | 284 700,00 |
1.12.2010. | 283 800,00 |
1.03.2011. | 287 800,00 |
1.06.2011. | 269 300,00 |
1.09.2011. | 277 200,00 |
1.12.2011. | 280 500,00 |
1.03.2012. | 276 800,00 |
1.06.2012. | 278 300,00 |
1.09.2012. | 292 400,00 |
1.12.2012. | 311 400,00 |
1.03.2013. | 307 900,00 |
1.06.2013. | 292 500,00 |
1.09.2013. | 296 300,00 |
1.12.2013. | 300 400,00 |
1.03.2014. | 320 200,00 |
1.06.2014. | 333 000,00 |
1.09.2014. | 339 500,00 |
1.12.2014. | 349 900,00 |
1.03.2015. | 350 900,00 |
1.06.2015. | 345 800,00 |
1.09.2015. | 333 800,00 |
1.12.2015. | 342 400,00 |
1.03.2016. | 351 700,00 |
1.06.2016. | 364 300,00 |
1.09.2016. | 361 900,00 |
1.12.2016. | 374 300,00 |
1.03.2017. | 385 200,00 |
1.06.2017. | 374 300,00 |
1.09.2017. | 361 200,00 |
1.12.2017. | 356 400,00 |
1.03.2018. | 357 400,00 |
1.06.2018. | 362 500,00 |
1.09.2018. | 337 200,00 |
1.12.2018. | 352 900,00 |
1.03.2019. | 351 900,00 |
1.06.2019. | 362 000,00 |
1.09.2019. | 359 900,00 |
1.12.2019. | 368 700,00 |
1.03.2020. | 365 900,00 |
1.06.2020. | 355 200,00 |
1.09.2020. | 320 200,00 |
1.12.2020. | 302 100,00 |
1.03.2021. | 282 700,00 |
1.06.2021. | 319 300,00 |
1.09.2021. | 335 300,00 |
1.12.2021. | 370 800,00 |
1.03.2022. | 366 100,00 |
1.06.2022. | 350 400,00 |
1.09.2022. | 305 600,00 |
1.12.2022. | 336 600,00 |
1.03.2023. | 344 700,00 |
1.06.2023. | 311 500,00 |
1.09.2023. | 278 800,00 |
Nepilna laika nodarbinātība Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 278 800 |
1.06.2023. | 311 500 |
1.03.2023. | 344 700 |
1.12.2022. | 336 600 |
1.09.2022. | 305 600 |
1.06.2022. | 350 400 |
1.03.2022. | 366 100 |
1.12.2021. | 370 800 |
1.09.2021. | 335 300 |
1.06.2021. | 319 300 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nepilna laika nodarbinātība
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇬🇷 Bezdarba līmenis | 9,6 % | 10,3 % | Mēneša |
🇬🇷 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 22,6 % | 22,8 % | Mēneša |
🇬🇷 Bezdarbnieki | 490 657 | 528 245,2 | Mēneša |
🇬🇷 Darba vakancu koeficients | 3,1 % | 1,8 % | Ceturksnis |
🇬🇷 Darbaspēka izmaksas | 110,913 points | 117,677 points | Ceturksnis |
🇬🇷 Iedzīvotāji | 10,397 milj. | 10,414 milj. | Gada |
🇬🇷 Iegādes līmenis | 51,7 % | 52,8 % | Ceturksnis |
🇬🇷 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 6,2 % | 5,5 % | Ceturksnis |
🇬🇷 Minimālās algas | 968,33 EUR/Month | 910 EUR/Month | Ceturksnis |
🇬🇷 Nodarbinātības izmaiņas | 0,6 % | 0,6 % | Ceturksnis |
🇬🇷 Nodarbinātības līmenis | 91,83 % | 89,609 % | Mēneša |
🇬🇷 Nodarbinātie | 4,423 milj. | 4,231 milj. | Mēneša |
🇬🇷 Pensijas vecums sievietēm | 67 Years | 67 Years | Gada |
🇬🇷 Pensijas vecums vīriešiem | 67 Years | 67 Years | Gada |
🇬🇷 pilna laika nodarbinātība | 3,868 milj. | 3,977 milj. | Ceturksnis |
🇬🇷 Produktivitāte | 98,475 points | 99,421 points | Ceturksnis |
🇬🇷 Vakanču saraksts | 70 826 | 41 120 | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Nepilna laika nodarbinātība
Partijas laika nodarbinātības jēdziens ir svarīga makroekonomikas sastāvdaļa, kas palīdz novērtēt valsts darba tirgus dinamiku un ekonomisko aktivitāti. Termins "partijas laika nodarbinātība" attiecas uz darbiniekiem, kuri strādā mazāk nekā pilnu darba nedēļu, kas parasti tiek uzskatīta par 40 stundām. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu atspoguļošanas tīmekļa vietne, piedāvā detalizētus, precīzus un analītiskus datus par partijas laika nodarbinātību Latvijā. Partijas laika nodarbinātības skaita pieaugums bieži vien ir saistīts ar ekonomiskām svārstībām. Ekonomikas lejupslīdes laikā uzņēmumi bieži vien dod priekšroku piesaistīt partijas laika darbiniekus, lai samazinātu izmaksas un novērstu pilnas slodzes darbinieku atlaišanu. Savukārt ekonomiskā izaugsmes periodā partijas laika nodarbinātība var mazināties, jo darbinieki pāriet uz pilnas slodzes nodarbinātību, meklējot labākas algas un stabilākas darba apstākļus. Kā makroekonomisks rādītājs, partijas laika nodarbinātība sniedz vērtīgu informāciju par darba tirgus elastību, uzņēmumu spēju pielāgoties ekonomiskām izmaiņām un darbinieku vēlmi un spēju strādāt. Eulerpool piedāvā detalizētu skatu uz šo faktoru, ļaujot lietotājiem analizēt un izprast partijas laika nodarbinātības tendences, to ietekmi uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu kopumā. Latvijā, tāpat kā daudzās citās zemēs, partijas laika nodarbinātība ir populāra studentu, pensijas vecuma cilvēku un tiem, kuriem ir citi pienākumi, piemēram, ģimenes aprūpe, vidū. Daudzi studenti izmanto partijas laika darbu, lai papildinātu savus ienākumus mācību laikā, turpretī pensionāri un vecāki bieži vien strādā partijas laika darbus, lai sabalansētu savas personīgās un profesionālās dzīves prasības. Eulerpool datu analīze par Latviju liecina, ka partijas laika nodarbinātība piedāvā elastīgumu gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Darba devēji var pielāgot darbaspēka apjomu atkarībā no sezonālām vajadzībām vai projicētās peļņas, savukārt darbinieki var kombinēt darbu ar mācībām vai citiem pienākumiem. Tomēr pastāv arī izaicinājumi un nevēlamas sekas, kas saistītas ar partijas laika nodarbinātību. Piemēram, daudziem partijas laika darbiniekiem var būt mazāk stabilas darba stundas un zemāki ienākumi nekā pilnas slodzes darbiniekiem. Turklāt, ne vienmēr ir pieejami sociālie pabalsti un citas priekšrocības, kas paredzētas pilnas slodzes darbiniekiem. Šādu problēmu risināšana ir būtiska politikas veidotāju uzmanība, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgtspējīgu darba tirgu. Latvijā politikas veidotāji ir aktīvi strādājuši pie rīgas, kas veicina labklājīgu darba vidi partijas laika darbiniekiem. Piemēram, pastāv noteikumi, kas regulē minimālās algas likmes, darba apstākļus un sociālos aizsardzības mehānismus, lai aizsargātu šos darbiniekus. Eulerpool sniedz atbilstīgus datus par šiem regulējumiem, kas var palīdzēt uzņēmumiem un darba ņēmējiem saprast savas tiesības un pienākumus. Arī demogrāfiskie un sociālie faktori spēlē svarīgu lomu partijas laika nodarbinātības attīstībā. Piemēram, ar sabiedrības novecošanu sagaidāms, ka vairāk cilvēku izvēlēsies partijas laika darbu, lai pagarinātu savu aktīvo darba mūžu un nodrošinātu papildu ienākumus pensijas periodā. Tāpat sabiedrības attieksmes maiņa pret darbavietu elastīgumu un darba un privātās dzīves līdzsvaru var veicināt pieprasījumu pēc partijas laika darba iespējām. Lai nodrošinātu precīzu un aktuālu informāciju, Eulerpool regulāri atjaunina datus par partijas laika nodarbinātību, izmantojot oficiālus avotus, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes datus un citus uzticamus resursus. Datu analīze palīdz identificēt ilgtermiņa un īstermiņa tendences, kas var būt noderīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām pieņemot lēmumus par nodarbinātību. Eulerpool platforma ne tikai piedāvā partijas laika nodarbinātības statistiku, bet arī integrētu pieeju, kas aptver dažādus makroekonomiskos indikators. Tas ļauj lietotājiem veidot holistisku skatījumu uz Latvijas ekonomiku un izprast partijas laika nodarbinātības vietu un ietekmi uz kopējo makroekonomisko vidi. Kopumā partijas laika nodarbinātība ir svarīgs segments Latvijas darba tirgū, kas piedāvā elastīgumu un iespējas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tomēr, lai optimizētu šo modeļu priekšrocības un mazinātu izaicinājumus, nepieciešami rūpīgi izstrādāti politikas pasākumi un sabiedrības izpratne. Eulerpool apņemas sniegt precīzu un detalizētu informāciju, kas palīdz lietotājiem izprast šo sarežģīto jomu un pieņemt pamatotākus lēmumus. Eulerpool turpinās sniegt kvalitatīvus un uzticamus makroekonomiskos datus, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas analīzi un palīdzētu sociālekonomiskās politikas veidotājiem, uzņēmējiem un darba ņēmējiem labāk pielāgoties mainīgajām ekonomiskajām tendencēm.