Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Francija Nepilna laika nodarbinātība
Akciju cena
Pašreizējā vērtība Nepilna laika nodarbinātība Francija ir 4,768 milj. . Nepilna laika nodarbinātība Francija pieauga līdz 4,768 milj. 1.03.2024., pēc tam kad tā bija 4,67 milj. 1.12.2023.. No 1.03.1998. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Francija bija 4,51 milj. . Visaugstākais punkts tika sasniegts 1.06.2017. ar 4,94 milj. , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1998. ar 3,80 milj. .
Nepilna laika nodarbinātība ·
Max
Daļēja darba laika nodarbinātība | |
---|---|
1.03.1998. | 3,80 milj. |
1.03.1999. | 3,84 milj. |
1.03.2000. | 3,87 milj. |
1.03.2001. | 3,84 milj. |
1.03.2002. | 3,82 milj. |
1.03.2003. | 4,12 milj. |
1.06.2003. | 4,13 milj. |
1.09.2003. | 4,08 milj. |
1.12.2003. | 4,11 milj. |
1.03.2004. | 4,14 milj. |
1.06.2004. | 4,21 milj. |
1.09.2004. | 4,15 milj. |
1.12.2004. | 4,18 milj. |
1.03.2005. | 4,29 milj. |
1.06.2005. | 4,28 milj. |
1.09.2005. | 4,21 milj. |
1.12.2005. | 4,21 milj. |
1.03.2006. | 4,25 milj. |
1.06.2006. | 4,31 milj. |
1.09.2006. | 4,24 milj. |
1.12.2006. | 4,35 milj. |
1.03.2007. | 4,39 milj. |
1.06.2007. | 4,40 milj. |
1.09.2007. | 4,32 milj. |
1.12.2007. | 4,40 milj. |
1.03.2008. | 4,42 milj. |
1.06.2008. | 4,37 milj. |
1.09.2008. | 4,26 milj. |
1.12.2008. | 4,31 milj. |
1.03.2009. | 4,32 milj. |
1.06.2009. | 4,41 milj. |
1.09.2009. | 4,36 milj. |
1.12.2009. | 4,51 milj. |
1.03.2010. | 4,52 milj. |
1.06.2010. | 4,54 milj. |
1.09.2010. | 4,47 milj. |
1.12.2010. | 4,48 milj. |
1.03.2011. | 4,49 milj. |
1.06.2011. | 4,56 milj. |
1.09.2011. | 4,43 milj. |
1.12.2011. | 4,55 milj. |
1.03.2012. | 4,55 milj. |
1.06.2012. | 4,58 milj. |
1.09.2012. | 4,45 milj. |
1.12.2012. | 4,49 milj. |
1.03.2013. | 4,56 milj. |
1.06.2013. | 4,62 milj. |
1.09.2013. | 4,63 milj. |
1.12.2013. | 4,68 milj. |
1.03.2014. | 4,92 milj. |
1.06.2014. | 4,94 milj. |
1.09.2014. | 4,74 milj. |
1.12.2014. | 4,82 milj. |
1.03.2015. | 4,81 milj. |
1.06.2015. | 4,86 milj. |
1.09.2015. | 4,75 milj. |
1.12.2015. | 4,79 milj. |
1.03.2016. | 4,87 milj. |
1.06.2016. | 4,88 milj. |
1.09.2016. | 4,70 milj. |
1.12.2016. | 4,75 milj. |
1.03.2017. | 4,79 milj. |
1.06.2017. | 4,94 milj. |
1.09.2017. | 4,78 milj. |
1.12.2017. | 4,77 milj. |
1.03.2018. | 4,82 milj. |
1.06.2018. | 4,92 milj. |
1.09.2018. | 4,69 milj. |
1.12.2018. | 4,72 milj. |
1.03.2019. | 4,75 milj. |
1.06.2019. | 4,68 milj. |
1.09.2019. | 4,55 milj. |
1.12.2019. | 4,71 milj. |
1.03.2020. | 4,64 milj. |
1.06.2020. | 4,51 milj. |
1.09.2020. | 4,47 milj. |
1.12.2020. | 4,49 milj. |
1.03.2021. | 4,81 milj. |
1.06.2021. | 4,80 milj. |
1.09.2021. | 4,63 milj. |
1.12.2021. | 4,67 milj. |
1.03.2022. | 4,69 milj. |
1.06.2022. | 4,65 milj. |
1.09.2022. | 4,52 milj. |
1.12.2022. | 4,56 milj. |
1.03.2023. | 4,69 milj. |
1.06.2023. | 4,67 milj. |
1.09.2023. | 4,58 milj. |
1.12.2023. | 4,67 milj. |
1.03.2024. | 4,77 milj. |
Nepilna laika nodarbinātība Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 4,768 milj. |
1.12.2023. | 4,67 milj. |
1.09.2023. | 4,583 milj. |
1.06.2023. | 4,672 milj. |
1.03.2023. | 4,692 milj. |
1.12.2022. | 4,559 milj. |
1.09.2022. | 4,515 milj. |
1.06.2022. | 4,651 milj. |
1.03.2022. | 4,686 milj. |
1.12.2021. | 4,672 milj. |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nepilna laika nodarbinātība
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇫🇷 Algas | 3466 EUR/Month | 3321 EUR/Month | Gada |
🇫🇷 Algu pieaugums | 2,9 % | 3,3 % | Ceturksnis |
🇫🇷 Bezdarba līmenis | 7,3 % | 7,5 % | Ceturksnis |
🇫🇷 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 17,7 % | 17,3 % | Mēneša |
🇫🇷 Bezdarbnieki | 2,835 milj. | 2,816 milj. | Mēneša |
🇫🇷 Darbaspēka izmaksas | 119,2 points | 118,5 points | Ceturksnis |
🇫🇷 Iedzīvotāji | 68,14 milj. | 67,93 milj. | Gada |
🇫🇷 Iegādes līmenis | 74,5 % | 74,5 % | Ceturksnis |
🇫🇷 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 1,7 % | 1,8 % | Ceturksnis |
🇫🇷 Minimālās algas | 1766,92 EUR/Month | 1766,92 EUR/Month | Ceturksnis |
🇫🇷 Nelauksaimniecības privātā nodarbinātība | 21,155 milj. | 21,163 milj. | Ceturksnis |
🇫🇷 Nezemnieciskās algas nomaksas | 27,13 milj. | 27,142 milj. | Ceturksnis |
🇫🇷 Nodarbinātības izmaiņas | 0,2 % | 0,1 % | Ceturksnis |
🇫🇷 Nodarbinātības līmenis | 69 % | 68,8 % | Ceturksnis |
🇫🇷 Nodarbinātie | 27,774 milj. | 27,663 milj. | Ceturksnis |
🇫🇷 Pensijas vecums sievietēm | 62,5 Years | 62,25 Years | Gada |
🇫🇷 Pensijas vecums vīriešiem | 62,25 Years | 62 Years | Gada |
🇫🇷 pilna laika nodarbinātība | 23,647 milj. | 23,376 milj. | Ceturksnis |
🇫🇷 Pirmais pieteikums darba nespējas pabalstam | -12 700 | -26 100 | Mēneša |
🇫🇷 Produktivitāte | 100,152 points | 100,052 points | Ceturksnis |
🇫🇷 Ražošanas algas | 2,86 milj. | 2,857 milj. | Ceturksnis |
🇫🇷 Ražošanas algas | 119,9 points | 119,2 points | Ceturksnis |
🇫🇷 Vakanču saraksts | 309 900 | 305 000 | Mēneša |
🇫🇷 Valsts darba samaksas un algu aprēķini | 6,036 milj. | 6,02 milj. | Ceturksnis |
🇫🇷 Vidējais stundu skaits nedēļā | 31,1 Hours | 31,3 Hours | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Nepilna laika nodarbinātība
Partijas laika nodarbinātības jēdziens ir svarīga makroekonomikas sastāvdaļa, kas palīdz novērtēt valsts darba tirgus dinamiku un ekonomisko aktivitāti. Termins "partijas laika nodarbinātība" attiecas uz darbiniekiem, kuri strādā mazāk nekā pilnu darba nedēļu, kas parasti tiek uzskatīta par 40 stundām. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu atspoguļošanas tīmekļa vietne, piedāvā detalizētus, precīzus un analītiskus datus par partijas laika nodarbinātību Latvijā. Partijas laika nodarbinātības skaita pieaugums bieži vien ir saistīts ar ekonomiskām svārstībām. Ekonomikas lejupslīdes laikā uzņēmumi bieži vien dod priekšroku piesaistīt partijas laika darbiniekus, lai samazinātu izmaksas un novērstu pilnas slodzes darbinieku atlaišanu. Savukārt ekonomiskā izaugsmes periodā partijas laika nodarbinātība var mazināties, jo darbinieki pāriet uz pilnas slodzes nodarbinātību, meklējot labākas algas un stabilākas darba apstākļus. Kā makroekonomisks rādītājs, partijas laika nodarbinātība sniedz vērtīgu informāciju par darba tirgus elastību, uzņēmumu spēju pielāgoties ekonomiskām izmaiņām un darbinieku vēlmi un spēju strādāt. Eulerpool piedāvā detalizētu skatu uz šo faktoru, ļaujot lietotājiem analizēt un izprast partijas laika nodarbinātības tendences, to ietekmi uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu kopumā. Latvijā, tāpat kā daudzās citās zemēs, partijas laika nodarbinātība ir populāra studentu, pensijas vecuma cilvēku un tiem, kuriem ir citi pienākumi, piemēram, ģimenes aprūpe, vidū. Daudzi studenti izmanto partijas laika darbu, lai papildinātu savus ienākumus mācību laikā, turpretī pensionāri un vecāki bieži vien strādā partijas laika darbus, lai sabalansētu savas personīgās un profesionālās dzīves prasības. Eulerpool datu analīze par Latviju liecina, ka partijas laika nodarbinātība piedāvā elastīgumu gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Darba devēji var pielāgot darbaspēka apjomu atkarībā no sezonālām vajadzībām vai projicētās peļņas, savukārt darbinieki var kombinēt darbu ar mācībām vai citiem pienākumiem. Tomēr pastāv arī izaicinājumi un nevēlamas sekas, kas saistītas ar partijas laika nodarbinātību. Piemēram, daudziem partijas laika darbiniekiem var būt mazāk stabilas darba stundas un zemāki ienākumi nekā pilnas slodzes darbiniekiem. Turklāt, ne vienmēr ir pieejami sociālie pabalsti un citas priekšrocības, kas paredzētas pilnas slodzes darbiniekiem. Šādu problēmu risināšana ir būtiska politikas veidotāju uzmanība, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgtspējīgu darba tirgu. Latvijā politikas veidotāji ir aktīvi strādājuši pie rīgas, kas veicina labklājīgu darba vidi partijas laika darbiniekiem. Piemēram, pastāv noteikumi, kas regulē minimālās algas likmes, darba apstākļus un sociālos aizsardzības mehānismus, lai aizsargātu šos darbiniekus. Eulerpool sniedz atbilstīgus datus par šiem regulējumiem, kas var palīdzēt uzņēmumiem un darba ņēmējiem saprast savas tiesības un pienākumus. Arī demogrāfiskie un sociālie faktori spēlē svarīgu lomu partijas laika nodarbinātības attīstībā. Piemēram, ar sabiedrības novecošanu sagaidāms, ka vairāk cilvēku izvēlēsies partijas laika darbu, lai pagarinātu savu aktīvo darba mūžu un nodrošinātu papildu ienākumus pensijas periodā. Tāpat sabiedrības attieksmes maiņa pret darbavietu elastīgumu un darba un privātās dzīves līdzsvaru var veicināt pieprasījumu pēc partijas laika darba iespējām. Lai nodrošinātu precīzu un aktuālu informāciju, Eulerpool regulāri atjaunina datus par partijas laika nodarbinātību, izmantojot oficiālus avotus, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes datus un citus uzticamus resursus. Datu analīze palīdz identificēt ilgtermiņa un īstermiņa tendences, kas var būt noderīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām pieņemot lēmumus par nodarbinātību. Eulerpool platforma ne tikai piedāvā partijas laika nodarbinātības statistiku, bet arī integrētu pieeju, kas aptver dažādus makroekonomiskos indikators. Tas ļauj lietotājiem veidot holistisku skatījumu uz Latvijas ekonomiku un izprast partijas laika nodarbinātības vietu un ietekmi uz kopējo makroekonomisko vidi. Kopumā partijas laika nodarbinātība ir svarīgs segments Latvijas darba tirgū, kas piedāvā elastīgumu un iespējas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tomēr, lai optimizētu šo modeļu priekšrocības un mazinātu izaicinājumus, nepieciešami rūpīgi izstrādāti politikas pasākumi un sabiedrības izpratne. Eulerpool apņemas sniegt precīzu un detalizētu informāciju, kas palīdz lietotājiem izprast šo sarežģīto jomu un pieņemt pamatotākus lēmumus. Eulerpool turpinās sniegt kvalitatīvus un uzticamus makroekonomiskos datus, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas analīzi un palīdzētu sociālekonomiskās politikas veidotājiem, uzņēmējiem un darba ņēmējiem labāk pielāgoties mainīgajām ekonomiskajām tendencēm.