Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Ēģipte Tirdzniecības bilance
Akciju cena
Pašreizējā Tirdzniecības bilance vērtība Ēģipte ir 19,8 milj. USD. Tirdzniecības bilance Ēģipte samazinājās līdz 19,8 milj. USD 1.05.1991., pēc tam kad tā bija 180,89 milj. USD 1.09.1980.. No 1.01.1957. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Ēģipte bija -1,01 miljardi USD. Vēsturiski augstākais līmenis tika sasniegts 1.01.2004. ar 235,50 milj. USD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.08.2014. ar -5,06 miljardi USD.
Tirdzniecības bilance ·
Max
Tirdzniecības bilance | |
---|---|
1.03.1957. | 14,65 milj. USD |
1.05.1957. | 4,02 milj. USD |
1.06.1957. | 2,01 milj. USD |
1.08.1957. | 8,90 milj. USD |
1.12.1957. | 9,76 milj. USD |
1.02.1958. | 2,87 milj. USD |
1.08.1959. | 11,77 milj. USD |
1.04.1960. | 20,10 milj. USD |
1.05.1960. | 2,87 milj. USD |
1.03.1961. | 2,87 milj. USD |
1.05.1961. | 10,91 milj. USD |
1.06.1961. | 11,49 milj. USD |
1.02.1963. | 18,40 milj. USD |
1.02.1964. | 1,38 milj. USD |
1.02.1965. | 14,03 milj. USD |
1.06.1965. | 24,15 milj. USD |
1.01.1967. | 3,45 milj. USD |
1.03.1967. | 11,04 milj. USD |
1.04.1967. | 22,54 milj. USD |
1.05.1967. | 5,98 milj. USD |
1.01.1968. | 6,26 milj. USD |
1.02.1968. | 17,80 milj. USD |
1.03.1968. | 16,03 milj. USD |
1.11.1968. | 14,26 milj. USD |
1.01.1969. | 8,10 milj. USD |
1.02.1969. | 13,20 milj. USD |
1.03.1969. | 16,15 milj. USD |
1.04.1969. | 15,66 milj. USD |
1.05.1969. | 28,34 milj. USD |
1.06.1969. | 74,96 milj. USD |
1.08.1969. | 2,39 milj. USD |
1.11.1969. | 24,08 milj. USD |
1.12.1969. | 5,43 milj. USD |
1.01.1970. | 13,75 milj. USD |
1.02.1970. | 12,88 milj. USD |
1.03.1970. | 23,05 milj. USD |
1.05.1970. | 24,22 milj. USD |
1.06.1970. | 14,95 milj. USD |
1.01.1971. | 4,00 milj. USD |
1.03.1971. | 41,56 milj. USD |
1.11.1971. | 27,83 milj. USD |
1.12.1971. | 32,32 milj. USD |
1.02.1972. | 19,67 milj. USD |
1.03.1972. | 17,02 milj. USD |
1.04.1972. | 19,76 milj. USD |
1.09.1972. | 7,27 milj. USD |
1.12.1972. | 8,21 milj. USD |
1.01.1973. | 23,00 milj. USD |
1.02.1973. | 46,77 milj. USD |
1.03.1973. | 83,62 milj. USD |
1.04.1973. | 29,39 milj. USD |
1.09.1973. | 26,42 milj. USD |
1.11.1973. | 42,35 milj. USD |
1.12.1973. | 59,80 milj. USD |
1.01.1974. | 10,48 milj. USD |
1.02.1974. | 119,35 milj. USD |
1.03.1974. | 71,10 milj. USD |
1.04.1974. | 34,88 milj. USD |
1.05.1974. | 33,09 milj. USD |
1.06.1974. | 98,77 milj. USD |
1.07.1974. | 100,87 milj. USD |
1.08.1974. | 41,76 milj. USD |
1.07.1975. | 27,35 milj. USD |
1.09.1980. | 180,89 milj. USD |
1.05.1991. | 19,80 milj. USD |
Tirdzniecības bilance Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.05.1991. | 19,8 milj. USD |
1.09.1980. | 180,89 milj. USD |
1.07.1975. | 27,35 milj. USD |
1.08.1974. | 41,76 milj. USD |
1.07.1974. | 100,87 milj. USD |
1.06.1974. | 98,77 milj. USD |
1.05.1974. | 33,09 milj. USD |
1.04.1974. | 34,88 milj. USD |
1.03.1974. | 71,1 milj. USD |
1.02.1974. | 119,35 milj. USD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Tirdzniecības bilance
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇪🇬 Ārvalstu parāds | 168,034 miljardi USD | 164,522 miljardi USD | Ceturksnis |
🇪🇬 Ārvalstu tiešās investīcijas | 5,036 miljardi USD | 5,497 miljardi USD | Ceturksnis |
🇪🇬 Eksporti | 3,356 miljardi USD | 3,476 miljardi USD | Mēneša |
🇪🇬 Importi | 6,081 miljardi USD | 5,544 miljardi USD | Mēneša |
🇪🇬 Kapitāla plūsmas | 8,364 miljardi USD | 1,769 miljardi USD | Ceturksnis |
🇪🇬 Naftas ieguve | 552 BBL/D/1K | 559 BBL/D/1K | Mēneša |
🇪🇬 Pārskaitījumi | 4,932 miljardi USD | 4,516 miljardi USD | Ceturksnis |
🇪🇬 Teikušā bilance pret IKP | -1,2 % of GDP | -3,7 % of GDP | Gada |
🇪🇬 Tekošā konta bilance | -6,825 miljardi USD | -2,807 miljardi USD | Ceturksnis |
🇪🇬 Terorisma indekss | 5,221 Points | 6,632 Points | Gada |
🇪🇬 Tūrisma ienākumi | 13,6 miljardi USD | 10,7 miljardi USD | Gada |
🇪🇬 Zelta rezerves | 126,3 Tonnes | 125,97 Tonnes | Ceturksnis |
Ēģipte kopš 2004. gada uzrāda tirdzniecības deficītu, jo imports pieaug straujāk nekā eksports, galvenokārt naftas un kviešu importa pieauguma dēļ. Galvenie eksporta produkti ir nafta un citi minerālu produkti, ķīmiskie produkti, lauksaimniecības produkti, lopkopības produkti un tekstilizstrādājumi. Ēģipte importē minerālu un ķīmiskos produktus, lauksaimniecības produktus, lopkopības produktus un pārtikas preces, iekārtas un elektroiekārtas, kā arī pamatmetālus. Galvenie tirdzniecības partneri ir Eiropas valstis (38 procenti no kopējā eksporta un 31 procents no kopējā importa) un Arābu valstis (28 procenti eksporta un 13,5 procenti importa). Citi ir: Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna un Indija.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Afrika
- 🇩🇿Alžīrija
- 🇦🇴Angola
- 🇧🇯Benina
- 🇧🇼Botsvāna
- 🇧🇫Burkina Faso
- 🇧🇮Burundi
- 🇨🇲Kamerūna
- 🇨🇻Kapverde
- 🇨🇫Centrālāfrikas Republika
- 🇹🇩Čada
- 🇰🇲Komoru salas
- 🇨🇬Kongo
- 🇿🇦Dienvidāfrika
- 🇩🇯Čibuti
- 🇬🇶Ekvatoriālā Gvineja
- 🇪🇷Eritreja
- 🇪🇹Etiopija
- 🇬🇦Gabuna
- 🇬🇲Gambija
- 🇬🇭Gana
- 🇬🇳Gvineja
- 🇬🇼Gvineja-Bisava
- 🇨🇮Kotdivuāra
- 🇰🇪Kenija
- 🇱🇸Lesoto
- 🇱🇷Liberija
- 🇱🇾Lībija
- 🇲🇬Madagaskar
- 🇲🇼Malāvija
- 🇲🇱Mali
- 🇲🇷Mauritānija
- 🇲🇺Maurīcija
- 🇲🇦Maroka
- 🇲🇿Mozambika
- 🇳🇦Namībija
- 🇳🇪Nigēra
- 🇳🇬Nigērija
- 🇷🇼Ruanda
- 🇸🇹San Tomē un Prinsipi
- 🇸🇳Senegāla
- 🇸🇨Seišeļu salas
- 🇸🇱Sierra Leone
- 🇸🇴Somālija
- Dienvidsudāna
- 🇸🇩Sudāna
- 🇸🇿Svazilenda
- 🇹🇿Tanzānija
- 🇹🇬Togo
- 🇹🇳Tunisija
- 🇺🇬Uganda
- 🇿🇲Zambija
- 🇿🇼Zimbabve
Kas ir Tirdzniecības bilance
Tirdzniecības bilance ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts eksporta un importa attiecību. Eulerpool ir profesionāla vietne, kas sniedz detalizētu un aktuālu makroekonomisko datu apskatu, ieskaitot tirdzniecības bilanci. Šajā rakstā aplūkosim tirdzniecības bilances būtību, tās ietekmi uz ekonomiku, faktorus, kas to ietekmē, un kā tiek veikta tās analīze. Tirdzniecības bilance ir starpība starp valsts eksporta un importa vērtību noteiktā laika periodā. Ja eksports pārsniedz importu, rodas tirdzniecības pārpalikums; ja imports pārsniedz eksportu, ir tirdzniecības deficīts. Šo rādītāju izmanto, lai novērtētu konkrētas valsts ekonomisko veselību un tās konkurētspēju globālajā tirgū. Latvija, kā maza, bet atvērta ekonomika, ir īpaši jutīga pret izmaiņām tirdzniecības bilancē. Valstij, kas ir atkarīga no eksporta un ārvalstu investīcijām, pozitīva tirdzniecības bilance norāda uz veiksmīgu preču un pakalpojumu pārdošanu ārzemēs, kas palīdz palielināt valsts ekonomisko izaugsmi. Savukārt negatīva tirdzniecības bilance var liecināt par augstu ārvalstu patēriņu un iespējamu paļaušanos uz aizdevumiem, kas var radīt ilgtermiņa finanšu problēmas. Tirdzniecības bilanci ietekmē dažādi faktori. Pirmkārt, tas ir valsts valūtas kurss. Ja valūta ir spēcīga, eksporta preču cenas ārzemēs kļūst dārgākas, kas var mazināt pieprasījumu. Otrkārt, to ietekmē globālā ekonomiskā situācija. Pasaules ekonomiskās lejupslīdes laikā ārvalstu pieprasījums pēc importētām precēm un pakalpojumiem var samazināties, kas negatīvi ietekmēs eksportētāju ieņēmumus. Tirdzniecības partneru ekonomiskā veselība arī ir būtisks faktors. Ja eksporta valstu ekonomikas ir stabilas un strauji aug, iespējams, ka pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem palielināsies. Turklāt valdības politika un tirdzniecības tarifi var ievērojami ietekmēt tirdzniecības bilanci. Liekot augstākus tarifus uz importētajām precēm vai sniedzot stimulu eksporta nozarēm, valdība var ietekmēt bilances pozitīvo vai negatīvo virzību. Kā tiek veikta tirdzniecības bilances analīze? Vispirms dati tiek vākstīti, analizējot muitas reģistrus, kur tiek reģistrēta katra eksporta un importa operācija. Tad šie dati tiek apkopoti un salīdzināti, lai aprēķinātu galīgo bilanci. Eulerpool piedāvā detalizētus grafikus un interaktīvas kartes, lai lietotāji varētu vizuāli izsekot un analizēt tirdzniecības bilances izmaiņas dažādos laikposmos. Kā tirdzniecības bilance ietekmē Latvijas ekonomiku? Pārpalikums var veicināt valsts rezerves palielināšanu, stiprināt nacionālo valūtu un uzlabot valstij pieejamos finanšu apstākļus. Tas var arī piesaistīt ārvalstu investīcijas un radīt jaunas darba vietas. No otras puses, ilgstošs tirdzniecības deficīts var radīt spiedienu uz valūtu, palielināt ārējā parāda slogu un mazināt valdības spēju veikt sociālo un infrastruktūras politiku. Lai nodrošinātu stabilu un veselīgu tirdzniecības bilanci, Latvijai ir jāņem vērā globālās tirgus tendences, jāveicina eksportu stimulu programmas un jāuztur ekonomiskā politika, kas veicina inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību. Eulerpool esošās informācijas datubāzes un analīzes rīki sniedz Lietotājiem nepieciešamos datus, lai izprastu šos procesus un pieņemtu informētus ekonomiskus lēmumus. Noslēgumā, tirdzniecības bilance ir kritisks makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo valsts pozīciju globalizētajā tirgū. Pozitīva bilance liecina par ekonomikas stiprumu un konkurētspēju, bet negatīva bilance var radīt riskus ilgtermiņā. Tāpēc ir svarīgi pastāvīgi uzraudzīt un analizēt tirdzniecības bilances datus, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu un stabilu izaugsmi. Eulerpool sniedz nepieciešamo informāciju, lai lietotāji varētu veikt šo analīzi un pieņemt informētus lēmumus. Mūsu misija ir palīdzēt lietotājiem iegūt pārskatu par makroekonomiskajiem rādītājiem, lai viņi spētu izprast ekonomikas dinamiku un tās ietekmi uz individuāliem un kopējiem lēmumiem. Tirdzniecības bilance ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas palīdz izprast valsts ekonomisko stāvokli un tās attīstības perspektīvas. Šajā kontekstā mūsu vietne strādā, lai sniegtu visaptverošu un detalizētu datu analīzi ikvienam interesentam.