Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Dānija Mājsaimniecību parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
Akciju cena
Pašreizējā Mājsaimniecību parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) vērtība Dānija ir 85,5 % of GDP. Mājsaimniecību parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Dānija palielinājās līdz 85,5 % of GDP 1.09.2023., pēc tam, kad 1.06.2023. tas bija 84,2 % of GDP. No 1.12.1994. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Dānija bija 105,56 % of GDP. Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.12.2009. ar 137,90 % of GDP, savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.12.1994. ar 68,40 % of GDP.
Mājsaimniecību parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ·
Max
Mājsaimniecību parāds pret IKP | |
---|---|
1.12.1994. | 68,40 % of GDP |
1.03.1995. | 69,20 % of GDP |
1.06.1995. | 70,50 % of GDP |
1.09.1995. | 71,10 % of GDP |
1.12.1995. | 73,30 % of GDP |
1.03.1996. | 75,10 % of GDP |
1.06.1996. | 75,60 % of GDP |
1.09.1996. | 76,20 % of GDP |
1.12.1996. | 76,50 % of GDP |
1.03.1997. | 77,00 % of GDP |
1.06.1997. | 77,90 % of GDP |
1.09.1997. | 78,90 % of GDP |
1.12.1997. | 79,40 % of GDP |
1.03.1998. | 80,70 % of GDP |
1.06.1998. | 82,60 % of GDP |
1.09.1998. | 83,80 % of GDP |
1.12.1998. | 83,50 % of GDP |
1.03.1999. | 85,10 % of GDP |
1.06.1999. | 85,00 % of GDP |
1.09.1999. | 83,20 % of GDP |
1.12.1999. | 84,00 % of GDP |
1.03.2000. | 85,40 % of GDP |
1.06.2000. | 83,50 % of GDP |
1.09.2000. | 84,10 % of GDP |
1.12.2000. | 84,70 % of GDP |
1.03.2001. | 84,90 % of GDP |
1.06.2001. | 85,20 % of GDP |
1.09.2001. | 86,40 % of GDP |
1.12.2001. | 88,80 % of GDP |
1.03.2002. | 88,20 % of GDP |
1.06.2002. | 89,60 % of GDP |
1.09.2002. | 92,70 % of GDP |
1.12.2002. | 93,50 % of GDP |
1.03.2003. | 94,40 % of GDP |
1.06.2003. | 95,70 % of GDP |
1.09.2003. | 96,80 % of GDP |
1.12.2003. | 97,10 % of GDP |
1.03.2004. | 99,50 % of GDP |
1.06.2004. | 100,00 % of GDP |
1.09.2004. | 101,00 % of GDP |
1.12.2004. | 102,30 % of GDP |
1.03.2005. | 105,00 % of GDP |
1.06.2005. | 107,60 % of GDP |
1.09.2005. | 109,80 % of GDP |
1.12.2005. | 110,60 % of GDP |
1.03.2006. | 110,80 % of GDP |
1.06.2006. | 111,60 % of GDP |
1.09.2006. | 114,40 % of GDP |
1.12.2006. | 116,80 % of GDP |
1.03.2007. | 117,30 % of GDP |
1.06.2007. | 118,10 % of GDP |
1.09.2007. | 120,80 % of GDP |
1.12.2007. | 122,80 % of GDP |
1.03.2008. | 124,00 % of GDP |
1.06.2008. | 123,50 % of GDP |
1.09.2008. | 124,60 % of GDP |
1.12.2008. | 127,30 % of GDP |
1.03.2009. | 129,60 % of GDP |
1.06.2009. | 132,60 % of GDP |
1.09.2009. | 136,10 % of GDP |
1.12.2009. | 137,90 % of GDP |
1.03.2010. | 137,70 % of GDP |
1.06.2010. | 136,60 % of GDP |
1.09.2010. | 135,60 % of GDP |
1.12.2010. | 133,80 % of GDP |
1.03.2011. | 130,60 % of GDP |
1.06.2011. | 129,90 % of GDP |
1.09.2011. | 130,60 % of GDP |
1.12.2011. | 131,50 % of GDP |
1.03.2012. | 131,00 % of GDP |
1.06.2012. | 130,90 % of GDP |
1.09.2012. | 129,40 % of GDP |
1.12.2012. | 129,10 % of GDP |
1.03.2013. | 128,30 % of GDP |
1.06.2013. | 127,80 % of GDP |
1.09.2013. | 127,30 % of GDP |
1.12.2013. | 126,30 % of GDP |
1.03.2014. | 125,50 % of GDP |
1.06.2014. | 125,30 % of GDP |
1.09.2014. | 124,50 % of GDP |
1.12.2014. | 123,70 % of GDP |
1.03.2015. | 122,60 % of GDP |
1.06.2015. | 120,40 % of GDP |
1.09.2015. | 120,00 % of GDP |
1.12.2015. | 119,20 % of GDP |
1.03.2016. | 119,20 % of GDP |
1.06.2016. | 119,00 % of GDP |
1.09.2016. | 119,00 % of GDP |
1.12.2016. | 117,10 % of GDP |
1.03.2017. | 116,00 % of GDP |
1.06.2017. | 114,90 % of GDP |
1.09.2017. | 114,60 % of GDP |
1.12.2017. | 113,80 % of GDP |
1.03.2018. | 113,60 % of GDP |
1.06.2018. | 113,70 % of GDP |
1.09.2018. | 112,80 % of GDP |
1.12.2018. | 111,90 % of GDP |
1.03.2019. | 111,90 % of GDP |
1.06.2019. | 111,60 % of GDP |
1.09.2019. | 112,00 % of GDP |
1.12.2019. | 110,60 % of GDP |
1.03.2020. | 109,10 % of GDP |
1.06.2020. | 111,10 % of GDP |
1.09.2020. | 111,70 % of GDP |
1.12.2020. | 112,00 % of GDP |
1.03.2021. | 110,40 % of GDP |
1.06.2021. | 106,80 % of GDP |
1.09.2021. | 104,00 % of GDP |
1.12.2021. | 102,10 % of GDP |
1.03.2022. | 97,00 % of GDP |
1.06.2022. | 91,20 % of GDP |
1.09.2022. | 85,50 % of GDP |
1.12.2022. | 84,80 % of GDP |
1.03.2023. | 84,30 % of GDP |
1.06.2023. | 84,20 % of GDP |
1.09.2023. | 85,50 % of GDP |
Mājsaimniecību parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 85,5 % of GDP |
1.06.2023. | 84,2 % of GDP |
1.03.2023. | 84,3 % of GDP |
1.12.2022. | 84,8 % of GDP |
1.09.2022. | 85,5 % of GDP |
1.06.2022. | 91,2 % of GDP |
1.03.2022. | 97 % of GDP |
1.12.2021. | 102,1 % of GDP |
1.09.2021. | 104 % of GDP |
1.06.2021. | 106,8 % of GDP |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Mājsaimniecību parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇩🇰 Bankas kredīta procentu likme | 3 % | 3,25 % | Mēneša |
🇩🇰 Degvielas cenas | 2,04 USD/Liter | 2,05 USD/Liter | Mēneša |
🇩🇰 Mājsaimniecību parāda attiecība pret ienākumiem | 172,18 % | 174,08 % | Gada |
🇩🇰 Mazumtirdzniecības apgrozījuma mēneša izmaiņas | 0,1 % | 0,4 % | Mēneša |
🇩🇰 Mazumtirdzniecības apgrozījums gada salīdzinājumā | 2,9 % | 0,4 % | Mēneša |
🇩🇰 Patērētāju uzticība | -4,4 points | -6,5 points | Mēneša |
🇩🇰 Patēriņa izdevumi | 280,9 milj. DKK | 282 milj. DKK | Ceturksnis |
🇩🇰 Patēriņa kredīti | 463,483 miljardi DKK | 457,825 miljardi DKK | Mēneša |
🇩🇰 Personīgie ietaupījumi | 17,48 % | 1,81 % | Ceturksnis |
🇩🇰 Pieejamais personiskais ienākums | 1,312 Bio. DKK | 1,303 Bio. DKK | Gada |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Mājsaimniecību parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
Mājsaimniecību parādi pret IKP ir viens no būtiskākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas sniedz vērtīgu informāciju par valsts ekonomisko stabilitāti un ilgtspējību. Eulerpool, kā nozīmīgs ekonomisko datu avots, piedāvā padziļinātu ieskatu šajā svarīgajā rādītājā, lai palīdzētu lietotājiem izprast mājsaimniecību parādu līmeni salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijā. Šajā rakstā vēlamies sniegt dziļāku izpratni par mājsaimniecību parādu attiecību pret IKP, tā ietekmi uz ekonomiku, kā arī analizēt jaunākās tendences un perspektīvas Latvijā. Mājsaimniecību parādi attiecas uz visu veidu aizdevumiem un kredītiem, kurus mājsaimniecības ir uzņēmušās no dažādām finanšu iestādēm, piemēram, bankām, piegādātājiem vai citām kredītiestādēm. Tas ietver hipotēku kredītus, patēriņa kredītus, izglītības kredītus un citas parādu formas. Šī parāda līmenis tiek salīdzināts ar valsts IKP, kas ir vispārējais ekonomiskās aktivitātes rādītājs, lai noteiktu, cik lielu daļu no valsts ekonomiskās izaugsmes noslogo mājsaimniecību finansiālās saistības. Viens no būtiskākajiem aspektiem mājsaimniecību parādu un IKP attiecības analīzē ir tās ietekme uz ekonomisko stabilitāti. Pārāk augsta parādu attiecība var radīt risku gan individuālu mājsaimniecību finansiālajai veselībai, gan valsts ekonomikai kopumā. Piemēram, augsti mājsaimniecību parādi var ierobežot patēriņa spēju, kā rezultātā samazinās iekšzemes pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kas savukārt negatīvi ietekmē uzņēmumu darbību un nodarbinātību. Tālāk, augsti mājsaimniecību parādi var radīt arī finansiālas problēmas bankām un citām kredītiestādēm, palielinot kredītu neatmaksāšanas risku. Savukārt, bankas var samazināt kreditēšanas apjomus, kā rezultātā samazināsies investīcijas un ekonomiskā aktivitāte. Tāpēc ir ļoti svarīgi šos rādītājus regulāri uzraudzīt un analizēt. Latvijas gadījumā mājsaimniecību parādi pret IKP ir būtisks indikators, lai novērtētu valsts ekonomisko situāciju un finansu stabilitāti. Ņemot vērā Latvijā notikušās ekonomiskās un finanšu pārmaiņas pēdējo gadu laikā, šis rādītājs ir būtisks instruments, lai novērotu, kā mājsaimniecību parādu līmenis mainās un kā tas ietekmē kopējo ekonomisko situāciju. Vispārējā tendence norāda, ka pēdējos gados Latvijā mājsaimniecību parādu līmenis ir samazinājies, salīdzinot ar IKP pieaugumu. Šādi dati norāda uz mājsaimniecību uzlabotu finansiālo pozīciju un spēju pārvaldīt savas parādsaistības. Tomēr joprojām ir nepieciešams rūpīgi uzraudzīt šo attiecību, jo neparedzēti ekonomiskie satricinājumi jebkurā laikā var mainīt šo tendenci. Eulerpool piedāvā detālu mājsaimniecību parādu pret IKP analīzi, nodrošinot pieeju plašam datu kopumam, kas ļauj veikt detalizētu ekonomisko analīzi. Mūsu platforma piedāvā iespēju salīdzināt Latvijas rādītājus ar citu valstu datiem, sniedzot lietotājiem visaptverošu skatījumu uz mājsaimniecību parādu ietekmi uz ekonomiku globālā mērogā. Mūsu dati ir rūpīgi pārbaudīti un atjaunoti, nodrošinot precīzu un uzticamu informāciju gan pētniekiem, gan biznesa analītiķiem. Turklāt Eulerpool platformā ir pieejami dažādi analītiskie rīki un vizualizācijas iespējas, kas padara datu analīzi vienkāršu un saprotamu. Lietotāji var veidot pielāgotas diagrammas, atskaites un prognozes, kas sniedz dziļāku ieskatu tajā, kā mājsaimniecību parādu līmenis ietekmē valstu ekonomiskās attīstības perspektīvas. Mūsu mērķis ir palīdzēt lietotājiem pieņemt pamatotus lēmumus, pamatojoties uz dziļi analizētu makroekonomisko datu kopumu. Nobeigumā, mājsaimniecību parādi pret IKP ir kritiski svarīgs makroekonomiskais rādītājs, kas dod ieskatu ekonomiskajā stabilitātē un mājsaimniecību finansiālajā veselībā. Latvijā šis rādītājs ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā iepriekšējos ekonomiskos izaicinājumus un turpmākās izaugsmes iespējas. Eulerpool nodrošina padziļinātu un uzticamu analīzi par šo rādītāju, piedāvājot lietotājiem iespēju sekot līdzi mājsaimniecību parādu attīstībai un pieņemt pamatotus lēmumus savā ekonomiskajā darbībā.