Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Čehijas Republika Nepilna laika nodarbinātība
Akciju cena
Pašreizējā vērtība Nepilna laika nodarbinātība Čehijas Republika ir 380 200 . Nepilna laika nodarbinātība Čehijas Republika pieauga līdz 380 200 1.03.2024., pēc tam kad tā bija 353 800 1.12.2023.. No 1.03.1998. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Čehijas Republika bija 254 392,45 . Visaugstākais punkts tika sasniegts 1.06.2024. ar 380 600,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.2001. ar 190 800,00 .
Nepilna laika nodarbinātība ·
Max
Daļēja darba laika nodarbinātība | |
---|---|
1.03.1998. | 247 800,00 |
1.06.1998. | 249 000,00 |
1.09.1998. | 229 900,00 |
1.12.1998. | 240 300,00 |
1.03.1999. | 235 700,00 |
1.06.1999. | 234 300,00 |
1.09.1999. | 224 900,00 |
1.12.1999. | 231 500,00 |
1.03.2000. | 222 500,00 |
1.06.2000. | 218 500,00 |
1.09.2000. | 214 000,00 |
1.12.2000. | 213 400,00 |
1.03.2001. | 206 700,00 |
1.06.2001. | 202 700,00 |
1.09.2001. | 197 300,00 |
1.12.2001. | 190 800,00 |
1.03.2002. | 199 700,00 |
1.06.2002. | 199 800,00 |
1.09.2002. | 202 100,00 |
1.12.2002. | 209 800,00 |
1.03.2003. | 204 800,00 |
1.06.2003. | 208 000,00 |
1.09.2003. | 206 100,00 |
1.12.2003. | 208 800,00 |
1.03.2004. | 202 000,00 |
1.06.2004. | 204 800,00 |
1.09.2004. | 195 000,00 |
1.12.2004. | 200 200,00 |
1.03.2005. | 201 800,00 |
1.06.2005. | 202 600,00 |
1.09.2005. | 206 200,00 |
1.12.2005. | 210 600,00 |
1.03.2006. | 214 200,00 |
1.06.2006. | 212 000,00 |
1.09.2006. | 208 000,00 |
1.12.2006. | 208 800,00 |
1.03.2007. | 212 400,00 |
1.06.2007. | 215 200,00 |
1.09.2007. | 206 600,00 |
1.12.2007. | 212 400,00 |
1.03.2008. | 206 200,00 |
1.06.2008. | 211 800,00 |
1.09.2008. | 207 100,00 |
1.12.2008. | 215 900,00 |
1.03.2009. | 224 600,00 |
1.06.2009. | 231 400,00 |
1.09.2009. | 232 300,00 |
1.12.2009. | 240 800,00 |
1.03.2010. | 253 800,00 |
1.06.2010. | 250 900,00 |
1.09.2010. | 243 100,00 |
1.12.2010. | 240 900,00 |
1.03.2011. | 234 700,00 |
1.06.2011. | 226 300,00 |
1.09.2011. | 223 400,00 |
1.12.2011. | 215 900,00 |
1.03.2012. | 214 600,00 |
1.06.2012. | 234 800,00 |
1.09.2012. | 241 500,00 |
1.12.2012. | 262 000,00 |
1.03.2013. | 273 700,00 |
1.06.2013. | 286 700,00 |
1.09.2013. | 280 400,00 |
1.12.2013. | 278 300,00 |
1.03.2014. | 271 300,00 |
1.06.2014. | 271 600,00 |
1.09.2014. | 265 200,00 |
1.12.2014. | 271 100,00 |
1.03.2015. | 261 100,00 |
1.06.2015. | 265 300,00 |
1.09.2015. | 259 900,00 |
1.12.2015. | 259 900,00 |
1.03.2016. | 271 700,00 |
1.06.2016. | 282 500,00 |
1.09.2016. | 286 900,00 |
1.12.2016. | 294 600,00 |
1.03.2017. | 303 800,00 |
1.06.2017. | 313 500,00 |
1.09.2017. | 317 600,00 |
1.12.2017. | 319 900,00 |
1.03.2018. | 320 200,00 |
1.06.2018. | 323 500,00 |
1.09.2018. | 324 300,00 |
1.12.2018. | 327 100,00 |
1.03.2019. | 332 800,00 |
1.06.2019. | 325 700,00 |
1.09.2019. | 319 500,00 |
1.12.2019. | 313 400,00 |
1.03.2020. | 306 300,00 |
1.06.2020. | 286 300,00 |
1.09.2020. | 288 000,00 |
1.12.2020. | 280 500,00 |
1.03.2021. | 277 100,00 |
1.06.2021. | 288 600,00 |
1.09.2021. | 279 300,00 |
1.12.2021. | 300 800,00 |
1.03.2022. | 289 000,00 |
1.06.2022. | 300 400,00 |
1.09.2022. | 312 600,00 |
1.12.2022. | 310 200,00 |
1.03.2023. | 319 800,00 |
1.06.2023. | 322 200,00 |
1.09.2023. | 345 200,00 |
1.12.2023. | 353 800,00 |
1.03.2024. | 380 200,00 |
Nepilna laika nodarbinātība Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 380 200 |
1.12.2023. | 353 800 |
1.09.2023. | 345 200 |
1.06.2023. | 322 200 |
1.03.2023. | 319 800 |
1.12.2022. | 310 200 |
1.09.2022. | 312 600 |
1.06.2022. | 300 400 |
1.03.2022. | 289 000 |
1.12.2021. | 300 800 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nepilna laika nodarbinātība
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇨🇿 Algas | 45 854 CZK/Month | 44 028 CZK/Month | Ceturksnis |
🇨🇿 Algu pieaugums | 4,8 % | -1,2 % | Ceturksnis |
🇨🇿 Bezdarba līmenis | 3,9 % | 3,8 % | Mēneša |
🇨🇿 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 12,7 % | 11,1 % | Mēneša |
🇨🇿 Bezdarbnieki | 283 011 | 274 322 | Mēneša |
🇨🇿 Darba vakancu koeficients | 3,3 % | 3,4 % | Ceturksnis |
🇨🇿 Darbaspēka izmaksas | 120,444 points | 124,766 points | Ceturksnis |
🇨🇿 Iedzīvotāji | 10,88 milj. | 10,76 milj. | Gada |
🇨🇿 Iegādes līmenis | 77,1 % | 77,4 % | Ceturksnis |
🇨🇿 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 0,9 % | 0,8 % | Ceturksnis |
🇨🇿 Minimālās algas | 755,24 EUR/Month | 764,44 EUR/Month | Ceturksnis |
🇨🇿 Nodarbinātības izmaiņas | 0 % | 0,5 % | Ceturksnis |
🇨🇿 Nodarbinātības līmenis | 74,9 % | 75,4 % | Ceturksnis |
🇨🇿 Nodarbinātie | 5,201 milj. | 5,087 milj. | Ceturksnis |
🇨🇿 Pensijas vecums sievietēm | 64,33 Years | 64,17 Years | Gada |
🇨🇿 Pensijas vecums vīriešiem | 64,33 Years | 64,17 Years | Gada |
🇨🇿 pilna laika nodarbinātība | 4,6 milj. | 4,642 milj. | Ceturksnis |
🇨🇿 Produktivitāte | 111,678 points | 111,816 points | Ceturksnis |
🇨🇿 Ražošanas algas | 44 371 CZK/Month | 41 338 CZK/Month | Ceturksnis |
🇨🇿 Vakanču saraksts | 264 654 | 263 247 | Mēneša |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Nepilna laika nodarbinātība
Partijas laika nodarbinātības jēdziens ir svarīga makroekonomikas sastāvdaļa, kas palīdz novērtēt valsts darba tirgus dinamiku un ekonomisko aktivitāti. Termins "partijas laika nodarbinātība" attiecas uz darbiniekiem, kuri strādā mazāk nekā pilnu darba nedēļu, kas parasti tiek uzskatīta par 40 stundām. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu atspoguļošanas tīmekļa vietne, piedāvā detalizētus, precīzus un analītiskus datus par partijas laika nodarbinātību Latvijā. Partijas laika nodarbinātības skaita pieaugums bieži vien ir saistīts ar ekonomiskām svārstībām. Ekonomikas lejupslīdes laikā uzņēmumi bieži vien dod priekšroku piesaistīt partijas laika darbiniekus, lai samazinātu izmaksas un novērstu pilnas slodzes darbinieku atlaišanu. Savukārt ekonomiskā izaugsmes periodā partijas laika nodarbinātība var mazināties, jo darbinieki pāriet uz pilnas slodzes nodarbinātību, meklējot labākas algas un stabilākas darba apstākļus. Kā makroekonomisks rādītājs, partijas laika nodarbinātība sniedz vērtīgu informāciju par darba tirgus elastību, uzņēmumu spēju pielāgoties ekonomiskām izmaiņām un darbinieku vēlmi un spēju strādāt. Eulerpool piedāvā detalizētu skatu uz šo faktoru, ļaujot lietotājiem analizēt un izprast partijas laika nodarbinātības tendences, to ietekmi uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu kopumā. Latvijā, tāpat kā daudzās citās zemēs, partijas laika nodarbinātība ir populāra studentu, pensijas vecuma cilvēku un tiem, kuriem ir citi pienākumi, piemēram, ģimenes aprūpe, vidū. Daudzi studenti izmanto partijas laika darbu, lai papildinātu savus ienākumus mācību laikā, turpretī pensionāri un vecāki bieži vien strādā partijas laika darbus, lai sabalansētu savas personīgās un profesionālās dzīves prasības. Eulerpool datu analīze par Latviju liecina, ka partijas laika nodarbinātība piedāvā elastīgumu gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Darba devēji var pielāgot darbaspēka apjomu atkarībā no sezonālām vajadzībām vai projicētās peļņas, savukārt darbinieki var kombinēt darbu ar mācībām vai citiem pienākumiem. Tomēr pastāv arī izaicinājumi un nevēlamas sekas, kas saistītas ar partijas laika nodarbinātību. Piemēram, daudziem partijas laika darbiniekiem var būt mazāk stabilas darba stundas un zemāki ienākumi nekā pilnas slodzes darbiniekiem. Turklāt, ne vienmēr ir pieejami sociālie pabalsti un citas priekšrocības, kas paredzētas pilnas slodzes darbiniekiem. Šādu problēmu risināšana ir būtiska politikas veidotāju uzmanība, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgtspējīgu darba tirgu. Latvijā politikas veidotāji ir aktīvi strādājuši pie rīgas, kas veicina labklājīgu darba vidi partijas laika darbiniekiem. Piemēram, pastāv noteikumi, kas regulē minimālās algas likmes, darba apstākļus un sociālos aizsardzības mehānismus, lai aizsargātu šos darbiniekus. Eulerpool sniedz atbilstīgus datus par šiem regulējumiem, kas var palīdzēt uzņēmumiem un darba ņēmējiem saprast savas tiesības un pienākumus. Arī demogrāfiskie un sociālie faktori spēlē svarīgu lomu partijas laika nodarbinātības attīstībā. Piemēram, ar sabiedrības novecošanu sagaidāms, ka vairāk cilvēku izvēlēsies partijas laika darbu, lai pagarinātu savu aktīvo darba mūžu un nodrošinātu papildu ienākumus pensijas periodā. Tāpat sabiedrības attieksmes maiņa pret darbavietu elastīgumu un darba un privātās dzīves līdzsvaru var veicināt pieprasījumu pēc partijas laika darba iespējām. Lai nodrošinātu precīzu un aktuālu informāciju, Eulerpool regulāri atjaunina datus par partijas laika nodarbinātību, izmantojot oficiālus avotus, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes datus un citus uzticamus resursus. Datu analīze palīdz identificēt ilgtermiņa un īstermiņa tendences, kas var būt noderīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām pieņemot lēmumus par nodarbinātību. Eulerpool platforma ne tikai piedāvā partijas laika nodarbinātības statistiku, bet arī integrētu pieeju, kas aptver dažādus makroekonomiskos indikators. Tas ļauj lietotājiem veidot holistisku skatījumu uz Latvijas ekonomiku un izprast partijas laika nodarbinātības vietu un ietekmi uz kopējo makroekonomisko vidi. Kopumā partijas laika nodarbinātība ir svarīgs segments Latvijas darba tirgū, kas piedāvā elastīgumu un iespējas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tomēr, lai optimizētu šo modeļu priekšrocības un mazinātu izaicinājumus, nepieciešami rūpīgi izstrādāti politikas pasākumi un sabiedrības izpratne. Eulerpool apņemas sniegt precīzu un detalizētu informāciju, kas palīdz lietotājiem izprast šo sarežģīto jomu un pieņemt pamatotākus lēmumus. Eulerpool turpinās sniegt kvalitatīvus un uzticamus makroekonomiskos datus, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas analīzi un palīdzētu sociālekonomiskās politikas veidotājiem, uzņēmējiem un darba ņēmējiem labāk pielāgoties mainīgajām ekonomiskajām tendencēm.