Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Horvātija Ilgtermiņa bezdarba līmenis
Akciju cena
Pašreizējā Ilgtermiņa bezdarba līmenis vērtība Horvātija ir 1,9 %. Ilgtermiņa bezdarba līmenis Horvātija samazinājās līdz 1,9 % 1.12.2023., pēc tam, kad tas bija 2,3 % 1.09.2023.. No 1.03.2002. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Horvātija bija 6,25 %. Augstākais vērtība tika sasniegta 1.12.2012. ar 11,40 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2020. ar 1,70 %.
Ilgtermiņa bezdarba līmenis ·
Max
Ilgtermiņa bezdarba līmenis | |
---|---|
1.03.2002. | 10,40 % |
1.06.2002. | 9,60 % |
1.09.2002. | 8,30 % |
1.12.2002. | 8,40 % |
1.03.2003. | 8,70 % |
1.06.2003. | 8,30 % |
1.09.2003. | 8,10 % |
1.12.2003. | 8,60 % |
1.03.2004. | 7,80 % |
1.06.2004. | 7,40 % |
1.09.2004. | 7,30 % |
1.12.2004. | 7,40 % |
1.03.2005. | 7,60 % |
1.06.2005. | 7,70 % |
1.09.2005. | 7,10 % |
1.12.2005. | 7,10 % |
1.03.2006. | 6,70 % |
1.06.2006. | 6,90 % |
1.09.2006. | 6,70 % |
1.12.2006. | 6,60 % |
1.03.2007. | 6,40 % |
1.06.2007. | 5,80 % |
1.09.2007. | 5,50 % |
1.12.2007. | 6,20 % |
1.03.2008. | 6,30 % |
1.06.2008. | 5,50 % |
1.09.2008. | 4,20 % |
1.12.2008. | 5,40 % |
1.03.2009. | 5,50 % |
1.06.2009. | 5,00 % |
1.09.2009. | 4,90 % |
1.12.2009. | 5,20 % |
1.03.2010. | 5,70 % |
1.06.2010. | 6,50 % |
1.09.2010. | 6,90 % |
1.12.2010. | 7,20 % |
1.03.2011. | 8,40 % |
1.06.2011. | 8,80 % |
1.09.2011. | 8,00 % |
1.12.2011. | 8,60 % |
1.03.2012. | 9,80 % |
1.06.2012. | 9,40 % |
1.09.2012. | 10,10 % |
1.12.2012. | 11,40 % |
1.03.2013. | 10,70 % |
1.06.2013. | 10,70 % |
1.09.2013. | 11,30 % |
1.12.2013. | 11,20 % |
1.03.2014. | 9,80 % |
1.06.2014. | 9,80 % |
1.09.2014. | 9,70 % |
1.12.2014. | 11,10 % |
1.03.2015. | 10,60 % |
1.06.2015. | 9,90 % |
1.09.2015. | 10,40 % |
1.12.2015. | 9,90 % |
1.03.2016. | 7,80 % |
1.06.2016. | 6,90 % |
1.09.2016. | 5,40 % |
1.12.2016. | 6,50 % |
1.03.2017. | 5,90 % |
1.06.2017. | 5,10 % |
1.09.2017. | 3,90 % |
1.12.2017. | 3,60 % |
1.03.2018. | 4,00 % |
1.06.2018. | 3,40 % |
1.09.2018. | 3,10 % |
1.12.2018. | 3,10 % |
1.03.2019. | 3,20 % |
1.06.2019. | 1,90 % |
1.09.2019. | 2,10 % |
1.12.2019. | 2,30 % |
1.03.2020. | 1,90 % |
1.06.2020. | 1,70 % |
1.09.2020. | 2,30 % |
1.12.2020. | 2,70 % |
1.03.2021. | 3,20 % |
1.06.2021. | 2,90 % |
1.09.2021. | 2,60 % |
1.12.2021. | 2,40 % |
1.03.2022. | 2,30 % |
1.06.2022. | 2,80 % |
1.09.2022. | 2,10 % |
1.12.2022. | 2,60 % |
1.03.2023. | 2,20 % |
1.06.2023. | 1,70 % |
1.09.2023. | 2,30 % |
1.12.2023. | 1,90 % |
Ilgtermiņa bezdarba līmenis Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 1,9 % |
1.09.2023. | 2,3 % |
1.06.2023. | 1,7 % |
1.03.2023. | 2,2 % |
1.12.2022. | 2,6 % |
1.09.2022. | 2,1 % |
1.06.2022. | 2,8 % |
1.03.2022. | 2,3 % |
1.12.2021. | 2,4 % |
1.09.2021. | 2,6 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ilgtermiņa bezdarba līmenis
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇭🇷 Algas | 1324 EUR/Month | 1315 EUR/Month | Mēneša |
🇭🇷 Algu pieaugums | 13,844 % | 15,25 % | Mēneša |
🇭🇷 Bezdarba līmenis | 4,6 % | 4,8 % | Mēneša |
🇭🇷 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 16,3 % | 16,3 % | Mēneša |
🇭🇷 Bezdarbnieki | 98 820 | 109 092 | Mēneša |
🇭🇷 Daļēja darba laika nodarbinātība | 46 600 | 50 000 | Ceturksnis |
🇭🇷 Darba vakancu koeficients | 2 % | 1,3 % | Ceturksnis |
🇭🇷 Darbaspēka izmaksas | 145,386 points | 137,921 points | Ceturksnis |
🇭🇷 Iedzīvotāji | 3,85 milj. | 3,86 milj. | Gada |
🇭🇷 Iegādes līmenis | 72 % | 70,8 % | Ceturksnis |
🇭🇷 Minimālās algas | 840 EUR/Month | 840 EUR/Month | Ceturksnis |
🇭🇷 Nodarbinātības izmaiņas | 0,3 % | 0,4 % | Ceturksnis |
🇭🇷 Nodarbinātības līmenis | 68,7 % | 68 % | Ceturksnis |
🇭🇷 Nodarbinātie | 1,697 milj. | 1,676 milj. | Ceturksnis |
🇭🇷 Pensijas vecums sievietēm | 63,5 Years | 63,25 Years | Gada |
🇭🇷 Pensijas vecums vīriešiem | 65 Years | 65 Years | Gada |
🇭🇷 pilna laika nodarbinātība | 1,616 milj. | 1,594 milj. | Ceturksnis |
🇭🇷 Produktivitāte | 100 points | 100,1 points | Mēneša |
🇭🇷 Ražošanas algas | 1187 EUR/Month | 1175 EUR/Month | Mēneša |
🇭🇷 Vakanču saraksts | 22 546 | 24 919 | Ceturksnis |
Horvātijā ilgstošā bezdarba līmenis attiecas uz to bezdarbnieku īpatsvaru, kuri bez darba ir 12 mēnešus vai ilgāk, salīdzinot ar kopējo aktīvo iedzīvotāju skaitu (tiem, kuri strādā vai ir bez darba) darba tirgū.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Ilgtermiņa bezdarba līmenis
Ilgtermiņa bezdarba līmenis ir būtisks makroekonomisks rādītājs, kas sniedz dziļu un visaptverošu priekšstatu par valsts ekonomisko veselību. Eulerpool ir platforma, kas piedāvā precīzu, aktualizētu un detalizētu makroekonomisko datu attēlojumu, un mēs lepojamies ar to, ka mūsu lietotājiem ir iespēja piekļūt kritiski svarīgiem datiem par ilgtermiņa bezdarba līmeni Latvijā. Ilgtermiņa bezdarba līmenis definē to iedzīvotāju daļu, kas ir bijuši bez darba ilgāk nekā vienu gadu un meklē darbu. Šis rādītājs ir īpaši nozīmīgs, jo tas norāda uz dziļākām problēmām darba tirgū, kas var būt saistītas ar ekonomisko nestabilitāti, darba prasmju neatbilstību, izglītību vai pat sociāliem faktoriem. Ilgtermiņa bezdarbs rada būtiskas ekonomiskās un sociālās sekas, jo tas ne vien ietekmē indivīdu ienākumus un dzīves kvalitāti, bet arī kopējo ekonomikas izaugsmi. Dati par ilgtermiņa bezdarba līmeni Latvijā, ko mēs piedāvājam eulerpool platformā, tiek iegūti no uzticamiem avotiem, piemēram, valsts statistikas pārvaldes datiem un starptautiskām ekonomisko analīžu organizācijām. Šī informācija palīdz iegūt pilnīgu pārskatu par darba tirgus dinamikām un potenciāliem attīstības virzieniem. Ņemot vērā ilgtermiņa bezdarba pakāpi, iespējams veikt būtiskus secinājumus par darba tirgus struktūru un tā efektivitāti. Augsts ilgtermiņa bezdarba līmenis var liecināt par strukturālām problēmām ekonomikā, piemēram, par to, ka ir nepietiekama atbilstošu darba vietu radīšana vai neatbilstība starp piedāvātajām prasmēm un darba tirgus prasībām. Tāpat tas var norādīt uz nepieciešamību pēc darba tirgus reformām vai uzlabojumiem izglītības un profesionālās apmācības sistēmās. Eulerpool platforma ļauj detalizēti analizēt ilgtermiņa bezdarba līmeņa izmaiņas pār laiku. Šāda analīze var atklāt būtiskus trendus, kas palīdzēs veidot efektīvu ekonomikas politiku. Piemēram, ja ilgtermiņa bezdarba līmenis pieaug ekonomikas recesijas laikā, šī informācija var būt signāls par nepieciešamību veikt ekonomiskos stimula pasākumus. Savukārt, ja šis līmenis turpina pieaugt arī ekonomikas augšupejas periodā, ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, kas palīdzētu integrēt ilgstoši bez darba esošos iedzīvotājus atpakaļ darba tirgū. Jāatzīmē, ka ilgtermiņa bezdarba līmenis var atšķirties starp dažādām sociālajām grupām un reģioniem. Piemēram, jauniešu vidū dažkārt ilgtermiņa bezdarbs ir augstāks sakarā ar pieredzes trūkumu vai nesakritību starp izglītību un darba tirgus prasībām. Reģionālās atšķirības var būt saistītas ar ekonomiskās aktivitātes koncentrāciju noteiktos apgabalos un ierobežotām darba iespējām mazāk attīstītos reģionos. Eulerpool lietotāji var izmantot mūsu detaļētās datu analīzes iespējas, lai pētītu ilgtermiņa bezdarba līmeni dažādās demogrāfiskās grupās un ģeogrāfiskos reģionos. Ir svarīgi arī saprast, ka ilgtermiņa bezdarba līmenis ir cieši saistīts ar citiem makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, iekšzemes kopproduktu (IKP), inflāciju un investīcijām. Augsts ilgtermiņa bezdarba līmenis var negatīvi ietekmēt valsts IKP, jo bez darba esošie cilvēki bieži vien patērē mazāk, kas savukārt samazina pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. Tas var arī radīt papildu slodzi valsts sociālās aizsardzības sistēmai, jo ilgstoši bez darba esošie iedzīvotāji biežāk izmanto sociālos pabalstus. Lai cīnītos ar ilgtermiņa bezdarbu, ir būtiski veicināt būtiskas reformas izglītības un apmācību sistēmās, nodrošinot, ka darba ņēmēji ir aprīkoti ar atbilstošām prasmēm, kas atbilst mūsdienu darba tirgus prasībām. Turklāt ir jāveicina uzņēmējdarbība un jaunu darba vietu radīšana, it īpaši reģionos, kur ilgtermiņa bezdarbs ir izteiktāks. Eulerpool platforma sniedz reāllaika informāciju un veic detalizētu analīzi par ilgtermiņa bezdarba līmeni Latvijā, piedāvājot lietotājiem iespēju veikt padziļinātu izpēti un datu vizualizāciju. Mūsu mērķis ir nodrošināt, ka ekonomikas politikas veidotāji, uzņēmēji un pētnieki var piekļūt ticamai un detalizētai informācijai, kas veicina uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu. Ilgtermiņa bezdarba problēmas risināšana ir sarežģīts un daudzpusīgs uzdevums, kas prasa starpdisciplināru pieeju un savstarpēju sadarbību starp valsts iestādēm, izglītības iestādēm un privāto sektoru. Tikai kopīgiem spēkiem varam veidot darba tirgu, kas ir elastīgs, iekļaujošs un spēj ātri pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem. Eulerpool turpina nodrošināt uzticamu informāciju un analīzes rīkus, lai palīdzētu mūsu lietotājiem padziļināti izprast ilgtermiņa bezdarba rādītājus un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Mēs esam gatavi piedāvāt konsultācijas un atbalstu, lai mūsu lietotāji varētu pilnvērtīgi izmantot mūsu platformas sniegtās iespējas. Kopīgi strādājot, mēs varam veicināt ilglaicīgu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un uzlabot Latvijas darba tirgus efektivitāti.