Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Horvātija Aizdevumi privātajam sektoram
Akciju cena
Pašreizējā Aizdevumi privātajam sektoram vērtība Horvātija ir 15,016 miljardi EUR. Aizdevumi privātajam sektoram Horvātija samazinājās līdz 15,016 miljardi EUR 1.07.2024., pēc tam, kad tā bija 15,051 miljardi EUR 1.06.2024.. No 1.12.2010. līdz 1.08.2024. vidējais IKP Horvātija bija 12,49 miljardi EUR. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.02.2012. ar 15,07 miljardi EUR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.09.2019. ar 10,69 miljardi EUR.
Aizdevumi privātajam sektoram ·
Max
Krediti privātajam sektoram | |
---|---|
1.12.2010. | 13,71 miljardi EUR |
1.01.2011. | 13,76 miljardi EUR |
1.02.2011. | 13,88 miljardi EUR |
1.03.2011. | 13,93 miljardi EUR |
1.04.2011. | 14,05 miljardi EUR |
1.05.2011. | 14,23 miljardi EUR |
1.06.2011. | 14,16 miljardi EUR |
1.07.2011. | 14,35 miljardi EUR |
1.08.2011. | 14,35 miljardi EUR |
1.09.2011. | 14,41 miljardi EUR |
1.10.2011. | 14,50 miljardi EUR |
1.11.2011. | 14,62 miljardi EUR |
1.12.2011. | 14,85 miljardi EUR |
1.01.2012. | 14,92 miljardi EUR |
1.02.2012. | 15,07 miljardi EUR |
1.03.2012. | 14,99 miljardi EUR |
1.04.2012. | 14,76 miljardi EUR |
1.05.2012. | 14,23 miljardi EUR |
1.06.2012. | 14,11 miljardi EUR |
1.07.2012. | 14,14 miljardi EUR |
1.08.2012. | 13,98 miljardi EUR |
1.09.2012. | 13,81 miljardi EUR |
1.10.2012. | 13,79 miljardi EUR |
1.11.2012. | 13,68 miljardi EUR |
1.12.2012. | 12,84 miljardi EUR |
1.01.2013. | 12,91 miljardi EUR |
1.02.2013. | 12,99 miljardi EUR |
1.03.2013. | 13,01 miljardi EUR |
1.04.2013. | 13,24 miljardi EUR |
1.05.2013. | 13,24 miljardi EUR |
1.06.2013. | 13,10 miljardi EUR |
1.07.2013. | 13,12 miljardi EUR |
1.08.2013. | 13,10 miljardi EUR |
1.09.2013. | 13,10 miljardi EUR |
1.10.2013. | 12,92 miljardi EUR |
1.11.2013. | 12,97 miljardi EUR |
1.12.2013. | 12,70 miljardi EUR |
1.01.2014. | 12,69 miljardi EUR |
1.02.2014. | 12,65 miljardi EUR |
1.03.2014. | 12,65 miljardi EUR |
1.04.2014. | 12,65 miljardi EUR |
1.05.2014. | 12,56 miljardi EUR |
1.06.2014. | 12,44 miljardi EUR |
1.07.2014. | 12,51 miljardi EUR |
1.08.2014. | 12,39 miljardi EUR |
1.09.2014. | 12,28 miljardi EUR |
1.10.2014. | 12,26 miljardi EUR |
1.11.2014. | 12,35 miljardi EUR |
1.12.2014. | 12,23 miljardi EUR |
1.01.2015. | 12,32 miljardi EUR |
1.02.2015. | 12,41 miljardi EUR |
1.03.2015. | 12,37 miljardi EUR |
1.04.2015. | 12,28 miljardi EUR |
1.05.2015. | 12,28 miljardi EUR |
1.06.2015. | 12,12 miljardi EUR |
1.07.2015. | 12,08 miljardi EUR |
1.08.2015. | 11,91 miljardi EUR |
1.09.2015. | 11,92 miljardi EUR |
1.10.2015. | 11,83 miljardi EUR |
1.11.2015. | 11,80 miljardi EUR |
1.12.2015. | 11,60 miljardi EUR |
1.01.2016. | 11,65 miljardi EUR |
1.02.2016. | 11,83 miljardi EUR |
1.03.2016. | 11,69 miljardi EUR |
1.04.2016. | 11,79 miljardi EUR |
1.05.2016. | 11,82 miljardi EUR |
1.06.2016. | 11,55 miljardi EUR |
1.07.2016. | 11,45 miljardi EUR |
1.08.2016. | 11,37 miljardi EUR |
1.09.2016. | 11,34 miljardi EUR |
1.10.2016. | 11,38 miljardi EUR |
1.11.2016. | 11,38 miljardi EUR |
1.12.2016. | 11,31 miljardi EUR |
1.01.2017. | 11,15 miljardi EUR |
1.02.2017. | 11,13 miljardi EUR |
1.03.2017. | 11,22 miljardi EUR |
1.04.2017. | 11,44 miljardi EUR |
1.05.2017. | 11,25 miljardi EUR |
1.06.2017. | 11,32 miljardi EUR |
1.07.2017. | 11,38 miljardi EUR |
1.08.2017. | 11,36 miljardi EUR |
1.09.2017. | 11,38 miljardi EUR |
1.10.2017. | 11,22 miljardi EUR |
1.11.2017. | 11,28 miljardi EUR |
1.12.2017. | 11,10 miljardi EUR |
1.01.2018. | 10,96 miljardi EUR |
1.02.2018. | 11,00 miljardi EUR |
1.03.2018. | 11,05 miljardi EUR |
1.04.2018. | 11,16 miljardi EUR |
1.05.2018. | 11,17 miljardi EUR |
1.06.2018. | 11,29 miljardi EUR |
1.07.2018. | 11,19 miljardi EUR |
1.08.2018. | 11,18 miljardi EUR |
1.09.2018. | 11,20 miljardi EUR |
1.10.2018. | 11,16 miljardi EUR |
1.11.2018. | 11,10 miljardi EUR |
1.12.2018. | 10,97 miljardi EUR |
1.01.2019. | 10,98 miljardi EUR |
1.02.2019. | 11,06 miljardi EUR |
1.03.2019. | 11,05 miljardi EUR |
1.04.2019. | 11,01 miljardi EUR |
1.05.2019. | 11,07 miljardi EUR |
1.06.2019. | 11,01 miljardi EUR |
1.07.2019. | 10,83 miljardi EUR |
1.08.2019. | 10,85 miljardi EUR |
1.09.2019. | 10,69 miljardi EUR |
1.10.2019. | 10,77 miljardi EUR |
1.11.2019. | 10,91 miljardi EUR |
1.12.2019. | 10,87 miljardi EUR |
1.01.2020. | 10,91 miljardi EUR |
1.02.2020. | 11,12 miljardi EUR |
1.03.2020. | 11,60 miljardi EUR |
1.04.2020. | 11,49 miljardi EUR |
1.05.2020. | 11,48 miljardi EUR |
1.06.2020. | 11,46 miljardi EUR |
1.07.2020. | 11,31 miljardi EUR |
1.08.2020. | 11,26 miljardi EUR |
1.09.2020. | 11,22 miljardi EUR |
1.10.2020. | 11,21 miljardi EUR |
1.11.2020. | 11,18 miljardi EUR |
1.12.2020. | 11,46 miljardi EUR |
1.01.2021. | 11,53 miljardi EUR |
1.02.2021. | 11,56 miljardi EUR |
1.03.2021. | 11,54 miljardi EUR |
1.04.2021. | 11,46 miljardi EUR |
1.05.2021. | 11,41 miljardi EUR |
1.06.2021. | 11,35 miljardi EUR |
1.07.2021. | 11,33 miljardi EUR |
1.08.2021. | 11,22 miljardi EUR |
1.09.2021. | 11,13 miljardi EUR |
1.10.2021. | 11,20 miljardi EUR |
1.11.2021. | 11,26 miljardi EUR |
1.12.2021. | 11,43 miljardi EUR |
1.01.2022. | 11,43 miljardi EUR |
1.02.2022. | 11,68 miljardi EUR |
1.03.2022. | 12,19 miljardi EUR |
1.04.2022. | 12,44 miljardi EUR |
1.05.2022. | 12,68 miljardi EUR |
1.06.2022. | 12,72 miljardi EUR |
1.07.2022. | 13,06 miljardi EUR |
1.08.2022. | 13,11 miljardi EUR |
1.09.2022. | 13,49 miljardi EUR |
1.10.2022. | 13,68 miljardi EUR |
1.11.2022. | 13,73 miljardi EUR |
1.12.2022. | 13,79 miljardi EUR |
1.01.2023. | 13,89 miljardi EUR |
1.02.2023. | 14,01 miljardi EUR |
1.03.2023. | 14,04 miljardi EUR |
1.04.2023. | 14,29 miljardi EUR |
1.05.2023. | 14,40 miljardi EUR |
1.06.2023. | 14,38 miljardi EUR |
1.07.2023. | 14,41 miljardi EUR |
1.08.2023. | 14,45 miljardi EUR |
1.09.2023. | 14,51 miljardi EUR |
1.10.2023. | 14,54 miljardi EUR |
1.11.2023. | 14,59 miljardi EUR |
1.12.2023. | 14,63 miljardi EUR |
1.01.2024. | 14,32 miljardi EUR |
1.02.2024. | 14,37 miljardi EUR |
1.03.2024. | 14,55 miljardi EUR |
1.04.2024. | 14,83 miljardi EUR |
1.05.2024. | 14,94 miljardi EUR |
1.06.2024. | 15,05 miljardi EUR |
1.07.2024. | 15,02 miljardi EUR |
Aizdevumi privātajam sektoram Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.07.2024. | 15,016 miljardi EUR |
1.06.2024. | 15,051 miljardi EUR |
1.05.2024. | 14,944 miljardi EUR |
1.04.2024. | 14,828 miljardi EUR |
1.03.2024. | 14,554 miljardi EUR |
1.02.2024. | 14,372 miljardi EUR |
1.01.2024. | 14,325 miljardi EUR |
1.12.2023. | 14,626 miljardi EUR |
1.11.2023. | 14,586 miljardi EUR |
1.10.2023. | 14,536 miljardi EUR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Aizdevumi privātajam sektoram
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇭🇷 Banku bilance | 114,82 miljardi EUR | 112,469 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Centrālās bankas bilance | 46,522 miljardi EUR | 44,847 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Depozītu procentu likme | 0,02 % | 0,02 % | Mēneša |
🇭🇷 Naudas agregāts M2 | 68,316 miljardi EUR | 68,199 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Naudas masa M0 | 9,497 miljardi EUR | 9,613 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Naudas masa M1 | 53,08 miljardi EUR | 52,504 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Naudas masa M3 | 69,285 miljardi EUR | 69,43 miljardi EUR | Mēneša |
🇭🇷 Valūtas rezerves | 2,84 miljardi EUR | 2,774 miljardi EUR | Mēneša |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Aizdevumi privātajam sektoram
Kredīti privātajam sektoram ir būtiska Latvijas makroekonomikas sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas plūsmu un investīcijas privātajā uzņēmējdarbībā un mājsaimniecībās. Privātā sektora kreditēšana ir viens no galvenajiem veicinātājiem ekonomikas attīstībā, jo tā nodrošina kapitālu uzņēmumu izaugsmei un inovācijām, kā arī palielina mājsaimniecību iegūtos līdzekļus. Latvijā ekonomiskās dinamika un attīstības temps ir cieši saistīts ar privātā sektora kreditēšanu. Latvijas uzņēmumi paļaujas uz aizdevumu pieejamību, lai finansētu ražošanas un pakalpojumu paplašināšanu, tehnoloģiju uzlabošanu un jaunu tirgu izpēti. Šajā kontekstā kredīti privātajam sektoram tiek uzskatīti par būtisku instrumentu ekonomikas stimulēšanai. Vienlaikus mājsaimniecību kredīti ir būtiski iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai. Mājsaimniecību kredīti var tikt izmantoti dažādiem mērķiem, piemēram, mājokļu iegādei, izglītībai, lielākiem pirkumiem vai neparedzētiem izdevumiem. Tās veicina patēriņu un palīdz uzturēt ekonomikas iekšējo pieprasījumu. Mājsaimniecību kreditēšanas dinamika bieži atspoguļo ekonomisko noskaņojumu un patērētāju uzticību. Uzņēmumu kreditēšanas sektorā bankas un citas finanšu institūcijas Latvijā piedāvā dažādus kredītproduktus, piemēram, komerckredītus, apgrozāmo līdzekļu kredītus, investīciju kredītus un līzingu. Šādus finanšu produktus uzņēmumi izmanto, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un veicinātu izaugsmi. Finanšu institūcijas spēlē būtisku lomu, izvērtējot uzņēmumu kredītspēju un riskus, nodrošinot aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem. Latvijas privātā sektora kreditēšanas dinamiku ietekmē vairāki faktori. Viena no galvenajām ir ekonomiskā situācija valstī un makroekonomiskie rādītāji. Ekonomikas augšupejas laikā uzņēmumi un mājsaimniecības ir vairāk gatavas aizņemties, jo pieaug uzticība nākotnei. Savukārt ekonomikas lejupslīdes laikā kreditēšanas aktivitāte parasti samazinās, jo palielinās nenoteiktība un riski. Vēl viens būtisks faktors ir procentu likmes. Zemas procentu likmes veicina aizņemšanās pieaugumu, jo tas samazina aizņēmumu izmaksas. Latvijas Banka, centrālā banka, nosaka monetārās politikas kursu, kas ietekmē procentu likmju līmeni tautsaimniecībā. Arī starptautiskie faktori un Eiropas Centrālās bankas politika var ietekmēt procentu likmes Latvijā. Kredītu pieejamība un nosacījumi ir vēl viens būtisks faktors. Finanšu institūcijas nosaka kreditēšanas nosacījumus, ņemot vērā risku pārvaldību un klientu kredītspēju. Tās var piemērot stingrākas prasības, lai samazinātu kredītu risku, kas savukārt var ierobežot kredītu pieejamību. Īpaši svarīgi ir, lai kredīti tiktu piedāvāti ar saprātīgiem nosacījumiem, kas atbilst uzņēmumu un mājsaimniecību iespējām. Latvijas privātā sektora kreditēšanas politiku ietekmē arī normatīvie akti un valsts politikas. Latvijā finanšu sektors ir stingri regulēts ar mērķi nodrošināt finanšu stabilitāti un aizsargāt patērētājus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir iestāde, kas uzrauga bankas un citus finanšu tirgus dalībniekus, lai nodrošinātu, ka tie darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un labās prakses standartiem. Tāpat jāpievērš uzmanība finanšu tehnoloģiju attīstībai. FinTech uzņēmumi piedāvā inovācijas, kas var mainīt privātā sektora kreditēšanas ainavu. Digitālās platformas, alternatīvās finansēšanas iespējas un jauni finanšu produkti kļūst arvien pieejamāki un populārāki. Finanšu tehnoloģijas ne tikai palielina kreditēšanas pieejamību, bet arī padara šo procesu ērtāku un ātrāku. Latvijas privātā sektora kreditēšana ir arī cieši saistīta ar starptautiskiem tirgiem un investīcijām. Starptautiskie ārvalstu investori bieži iegulda Latvijas uzņēmumos un projektos, tādējādi paplašinot pieejamo finansējumu un veicinot ekonomisko izaugsmi. Ārvalstu investīciju piesaiste ir svarīgs faktors, kas var ietekmēt kreditēšanas dinamiku un uzņēmējdarbības vidi kopumā. Analizējot makroekonomiskos datus par kredītiem privātajam sektoram, svarīgi ir saprast ne tikai kvantitatīvos rādītājus, bet arī kvalitatīvos aspektus. Tas ietver kreditēšanas struktūru, nozares, kuras saņem visvairāk kredītu, aizņēmēju demogrāfiskās un ekonomiskās īpašības, kā arī kredītu atmaksāšanas rezultātus. Analītiskie rīki, piemēram, mūsu vietnē Eulerpool pieejamie datu resursi, ļauj detalizēti izpētīt šos aspektus un sniegt padziļinātu ieskatu Latvijas privātā sektora kreditēšanas piedāvājumos. Noslēgumā, kredīti privātajam sektoram ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, kas ietekmē gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību spēju attīstīties un augt. Uzticama un pieejama kreditēšanas sistēma ir pamats ekonomiskai stabilitātei un izaugsmei. Eulerpool ir apņēmies nodrošināt precīzus un aktuālus makroekonomiskos datus, lai palīdzētu uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem pieņemt pamatotus lēmumus un veicinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.