Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Ķīna Ieroču pārdošana
Akciju cena
Pašreizējā Ieroču pārdošana vērtība Ķīna ir 2,083 miljardi SIPRI TIV. Ieroču pārdošana Ķīna pieauga līdz 2,083 miljardi SIPRI TIV 1.01.2022., pēc tam kad tā bija 1,31 miljardi SIPRI TIV 1.01.2021.. No 1.01.1954. līdz 1.01.2023. vidējais IKP Ķīna bija 925,12 milj. SIPRI TIV. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.01.1987. ar 2,60 miljardi SIPRI TIV, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1954. ar 3,00 milj. SIPRI TIV.
Ieroču pārdošana ·
Max
Ieroču pārdošana | |
---|---|
1.01.1954. | 3,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1956. | 39,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1957. | 30,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1958. | 483,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1959. | 403,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1960. | 285,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1961. | 35,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1962. | 47,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1963. | 12,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1964. | 68,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1965. | 387,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1966. | 619,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1967. | 412,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1968. | 730,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1969. | 669,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1970. | 905,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1971. | 1,31 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1972. | 1,25 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1973. | 658,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1974. | 508,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1975. | 661,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1976. | 580,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1977. | 224,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1978. | 611,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1979. | 553,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1980. | 943,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1981. | 707,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1982. | 1,56 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1983. | 1,76 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1984. | 1,93 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1985. | 1,29 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1986. | 1,86 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1987. | 2,60 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1988. | 1,43 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1989. | 1,06 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1990. | 954,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1991. | 1,32 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1992. | 670,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1993. | 1,44 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1994. | 1,08 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1995. | 1,00 miljardi SIPRI TIV |
1.01.1996. | 762,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1997. | 425,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1998. | 347,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1999. | 331,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2000. | 314,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2001. | 517,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2002. | 532,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2003. | 708,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2004. | 415,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2005. | 369,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2006. | 738,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2007. | 506,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2008. | 614,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2009. | 1,14 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2010. | 1,51 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2011. | 1,26 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2012. | 1,52 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2013. | 2,06 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2014. | 1,33 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2015. | 1,81 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2016. | 2,45 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2017. | 1,63 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2018. | 1,36 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2019. | 1,59 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2020. | 700,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2021. | 1,31 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2022. | 2,08 miljardi SIPRI TIV |
Ieroču pārdošana Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2022. | 2,083 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2021. | 1,31 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2020. | 700 milj. SIPRI TIV |
1.01.2019. | 1,593 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2018. | 1,358 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2017. | 1,625 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2016. | 2,445 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2015. | 1,814 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2014. | 1,327 miljardi SIPRI TIV |
1.01.2013. | 2,061 miljardi SIPRI TIV |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ieroču pārdošana
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇨🇳 Ārvalstu parāds | 2,448 Bio. USD | 2,453 Bio. USD | Gada |
🇨🇳 Ārvalstu tiešās investīcijas | 49,73 miljardi USD | 49,7 miljardi USD | Mēneša |
🇨🇳 Ārvalstu tiešās investīcijas gada salīdzinājumā | -28,2 % | -27,9 % | Mēneša |
🇨🇳 Autoeksporti | 503 466 | 512 235 | Mēneša |
🇨🇳 Autotransports uz šosejām | 3,703 miljardi Ton | 3,699 miljardi Ton | Mēneša |
🇨🇳 Eksporti | 302,35 miljardi USD | 292,45 miljardi USD | Mēneša |
🇨🇳 Eksporti YoY | 12,7 % | 2,4 % | Mēneša |
🇨🇳 Elektroauto eksporti | 158 409 | 153 660 | Mēneša |
🇨🇳 Importe YoY | -2,3 % | 0,3 % | Mēneša |
🇨🇳 Importi | 219,73 miljardi USD | 220,15 miljardi USD | Mēneša |
🇨🇳 Kapitāla plūsmas | -48,373 miljardi USD | -74,429 miljardi USD | Ceturksnis |
🇨🇳 Kravu pārvadājumi | 5,016 miljardi Ton | 4,958 miljardi Ton | Mēneša |
🇨🇳 Kravu pārvadājumi ar dzelzceļu | 455,37 milj. Ton | 427,01 milj. Ton | Mēneša |
🇨🇳 Kravu pārvadājumi pa ūdensceļiem | 857,12 milj. Ton | 831,45 milj. Ton | Mēneša |
🇨🇳 Naftas ieguve | 4215 BBL/D/1K | 4250 BBL/D/1K | Mēneša |
🇨🇳 Preču pārvadājumi civilajā aviācijā | 810 000 Ton | 800 000 Ton | Mēneša |
🇨🇳 Preču tekošais konts | 167,108 miljardi USD | 121,309 miljardi USD | Ceturksnis |
🇨🇳 Teikušā bilance Pakalpojumi | -61,744 miljardi USD | -61,226 miljardi USD | Ceturksnis |
🇨🇳 Teikušā bilance pret IKP | 1,5 % of GDP | 2,2 % of GDP | Gada |
🇨🇳 Tekošā konta bilance | 39,2 miljardi USD | 56,192 miljardi USD | Ceturksnis |
🇨🇳 Terorisma indekss | 0,582 Points | 0 Points | Gada |
🇨🇳 Tiešo ieguldījumu saistības | 17,668 miljardi USD | -11,753 miljardi USD | Ceturksnis |
🇨🇳 Tirdzniecības bilance | 82,62 miljardi USD | 72,35 miljardi USD | Mēneša |
🇨🇳 Tirdzniecības nosacījumi | 96,4 points | 92,4 points | Mēneša |
🇨🇳 Tūristu ierašanās | 13,78 milj. | 0 | Gada |
🇨🇳 Zelta rezerves | 2264,32 Tonnes | 2262,45 Tonnes | Ceturksnis |
Ieroču pārdošana tiek pasniegta kā tendences indikatora vērtība, kas balstīta uz zināmajām vienības ražošanas izmaksām kodolu komplektam ieroču, piemēram, lidaparātu, pretgaisa aizsardzības sistēmu, pretzemūdens kara ieroču, bruņumašīnu, artilērijas, dzinēju, raķešu, sensoru, satelītu, kuģu un citu ieroču. Indikatora mērķis ir pārstāvēt militāro resursu vērtības nodošanu, nevis finanšu vērtību nodošanai.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Ieroču pārdošana
Ieroču pārdošana ir būtiska makroekonomikas kategorija, kas aptver vispasaules tirdzniecību ar militārajām un aizsardzības iekārtām. Šajā kategorijā ietilpst valstu starptautiskās militārās tirdzniecības darījumi, kas ietver plašu ieroču klāstu, sākot no šaujamieročiem un munīcijas līdz sarežģītām raķešu sistēmām un kaujas lidmašīnām. Šo darījumu ietekme ir jūtama globālā līmenī gan ekonomiski, gan politiski, jo tie var ietekmēt reģionālo stabilitāti un globālo drošību. Latvijas kontekstā ieroču pārdošana ir joma, kas ir cieši saistīta ar valsts drošības politiku un starptautiskajiem aizsardzības līgumiem. Tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, Latvija ir iesaistīta starptautiskajā ieroču tirdzniecībā gan kā pircējs, gan kā pārdevējs. Šī nozare ir regulēta ar dažādiem starptautiskiem un nacionāliem likumiem, kas nodrošina, ka ieroču tirdzniecība tiek veikta atbildīgi un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienībā spēlē nozīmīgu lomu ieroču tirdzniecības jomā. Būdama daļa no šiem militārajiem un politiskajiem blokiem, Latvija ir saistīta ar kopīgajiem drošības un aizsardzības pasākumiem, kas ietekmē arī ieroču iegādi un pārdošanu. Šie pasākumi ietver kopīgas militārās mācības, tehnoloģiju apmaiņu un sadarbību izstrādātu ieroču sistēmu izstrādē un ražošanā. Globāli ieroču pārdošanas tirgus ir viens no vislielākajiem un visdinamiskākajiem tirgiem pasaulē. Lielākās ieroču eksportējošās valstis ir ASV, Krievija, Ķīna, Francija un Vācija. Šīs valstis dominē globālajā tirgū, nodrošinot lielāko daļu no visiem pārdotajiem ieročiem pasaulē. Latvija, lai gan nav lielākais spēlētājs šajā tirgū, ir aktīva starptautiskajos aizsardzības projektos un sadarbojas ar šīm lielajām eksportētājām. Ieroču pārdošanas ekonomiskā ietekme ir ārkārtīgi daudzveidīga. No vienas puses, ieroču tirdzniecība var veicināt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību valstīs, kas ražo un eksportē militāros aprīkojumus. No otras puses, pastāv bažas par to, ka ieroču pārdošana var veicināt konflikta eskalāciju, reģionālo nestabilitāti un cilvēktiesību pārkāpumus. Tāpēc šī tirgus operatīvā daba prasa stingru regulējumu un rūpīgu uzraudzību. Valstu valdības, tostarp Latvijas, ir izstrādājušas dažādus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieroču tirdzniecība tiek veikta saskaņā ar starptautiskajiem normatīviem. Tas ietver starptautiskos līgumus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ieroču tirdzniecības līgumu (Arms Trade Treaty), kas nosaka stingrus noteikumus attiecībā uz ieroču eksporta, importa un starptautiskās tirdzniecības regulēšanu. Šie līgumi tiecas novērst cilvēktiesību pārkāpumus un citus ļaunprātīgus izmatojumus, kas varētu izrietēt no nekontrolētas ieroču tirdzniecības. Stratēģiskā partnerība ar NATO un citiem sabiedrotajiem nodrošina, ka Latvija var iegādāties jaunākās paaudzes aizsardzības tehnoloģijas, tādējādi stiprinot valsts drošību. Šajā kontekstā Latvija iegulda ievērojamus līdzekļus jaunu ieroču un militārā aprīkojuma iegādei, kas ir saskaņots ar valsts aizsardzības stratēģiju. Neskatoties uz ekonomiskajiem ieguvumiem, ko var dot ieroču pārdošana, ir svarīgi arī uzsvērt morālos un ētiskos aspektus, kas saistīti ar šo biznesu. Piemēram, Latvijas valdība, tāpat kā citas atbildīgas valdības, ievēro morālus principus, lai novērstu savas ražotās aizsardzības tehnoloģijas nonākšanu nepareizās rokās, kas varētu izraisīt konfliktus vai apdraudēt globālo mieru un drošību. No makroekonomiskā viedokļa, ieroču pārdošana ir saistīta ar vairākiem būtiskiem rādītājiem, kas tiek rūpīgi analizēti globālajā tirgū. Tie ietver eksporta un importa statistiku, aizsardzības izdevumus, ieroču ražošanas apjomus un tirgus pieprasījumu lielākajos reģionos. Eulerpool kā profesionāla interneta platforma piedāvā detalizētus makroekonomikas datus par šiem rādītājiem, nodrošinot lietotājiem precīzu un aktuālu informāciju par ieroču pārdošanas tendencēm. Secinot, ieroču pārdošanas nozare ir komplekss un daudzdimensiju tirgus, kas ievērojami ietekmē globālo ekonomiku un politiku. Kā daļa no globālās kopienas, Latvija turpina strādāt pie atbildīgas un uz starptautisko tiesību normām balstītas ieroču tirdzniecības politikas, lai nodrošinātu valsts un reģionālo drošību. Eulerpool ir uzticams informācijas avots, kas palīdz lietotājiem izprast šīs nozares sarežģītību un nozīmi globālajā ekonomikā.