Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇰🇭

Kambodža Minimālās algas

Akciju cena

200 USD/mēnesis
Izmaiņas +/-
+6 USD/mēnesis
Izmaiņas %
+3,05 %

Pašreizējā Minimālās algas vērtība Kambodža ir 200 USD/mēnesis. Minimālās algas Kambodža pieauga līdz 200 USD/mēnesis 1.01.2023., pēc tam, kad tā bija 194 USD/mēnesis 1.01.2022.. No 1.01.2012. līdz 1.01.2024., vidējais IKP Kambodža bija 159,50 USD/mēnesis. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.01.2024. ar 204,00 USD/mēnesis, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2012. ar 61,00 USD/mēnesis.

Avots: Ministry Of Labour, Cambodia

Minimālās algas

  • Max

Minimālās algas

Minimālās algas Vēsture

DatumsVērtība
1.01.2023.200 USD/mēnesis
1.01.2022.194 USD/mēnesis
1.01.2021.192 USD/mēnesis
1.01.2020.190 USD/mēnesis
1.01.2019.182 USD/mēnesis
1.01.2018.170 USD/mēnesis
1.01.2017.153 USD/mēnesis
1.01.2016.140 USD/mēnesis
1.01.2015.128 USD/mēnesis
1.01.2014.100 USD/mēnesis
1
2

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Minimālās algas

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇰🇭
Bezdarba līmenis
0,22 %0,23 %Gada
🇰🇭
Iedzīvotāji
16,77 milj. 16,59 milj. Gada

Kas ir Minimālās algas

Minimālā Alga: Makroekonomiskā Analīze un Tās Ietekme Latvijā Minimālā alga ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, ko mēdz analizēt ekonomisti un politikas veidotāji visā pasaulē. Tā kalpo kā pamata instruments ienākumu sadales regulēšanai, nabadzības mazināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Eulerpool, kā profesionāla makroekonomisko datu platforma, piedāvā padziļinātu ieskatu un analīzi par minimālās algas dinamikas un tās ietekmes uz ekonomiku Latvijā. Minimālās algas noteikšana un tās regulārā pārskatīšana ir svarīga valsts ekonomiskās politikas daļa. Latvijā minimālo algu regulē valsts likumdošana, un tā tiek regulāri pārskatīta, ņemot vērā ekonomiskās attīstības rādītājus, inflācijas līmeni un vispārējos dzīves dārdzības rādītājus. Tā ietver sevī daudzus dažādus faktorus, kas spēj ietekmēt nodarbinātību, uzņēmumu darbību un galu galā arī valsts ekonomisko izaugsmi. Viens no galvenajiem minimālās algas ieviešanas mērķiem ir nodrošināt, lai darbinieki par savu darbu saņemtu pietiekamu atalgojumu. Tas ir būtiski, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā un nodrošinātu katram iedzīvotājam iespēju dzīvot cieņpilnu dzīvi. Minimālā alga palīdz arī mazināt nabadzību, jo tā nodrošina minimālo iztikas līmeni iedzīvotājiem, tādējādi veicinot labāku dzīves kvalitāti. Tomēr minimālajai algai ir arī daudz sarežģītu blakusefektu, kas var negatīvi ietekmēt ekonomiku. Piemēram, pārāk augsta minimālā alga var radīt spiedienu uz uzņēmējiem, jo tas palielina darbaspēka izmaksas. Tas var radīt situāciju, kad uzņēmumi ir spiesti samazināt darbinieku skaitu vai pat pārvietot savu darbību uz citām valstīm ar zemākām darbaspēka izmaksām. Turklāt tas var veicināt nelegālo nodarbinātību, kur darbinieki tiek nodarbināti bez oficiālas reģistrācijas, lai izvairītos no saistībām maksāt augsto minimālo algu. Latvijas ekonomikas kontekstā minimālā alga ir vairākas reizes pārskatīta un palielināta pēdējo gadu laikā. Piemēram, 2021. gadā minimālā alga tika palielināta līdz 500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kas bija ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis pieaugums tika veicināts, reaģējot uz dzīves dārdzības pieaugumu un inflācijas spiedienu. Taču šāds pieaugums ne vienmēr bijis viennozīmīgi pozitīvs, jo tas izraisīja diskusijas par uzņēmēju spējām pielāgoties un nodrošināt rentabilitāti, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Turklāt minimālās algas līmenis bieži tiek salīdzināts ar vidējo algu valstī. Latvijā šī atšķirība ir būtiska, kas norāda uz diezgan zemu ienākumu līmeni zemākapmaksātajās profesijās. Šajā kontekstā minimālās algas palielināšana tiek uztverta kā nepieciešams solis ienākumu izlīdzināšanai un sociālajai taisnīgumam. Tomēr tas vienlaikus uzliek arī papildu slogu uzņēmumiem, īpaši tiem, kas darbojas zemu pievienotās vērtības nozarēs. Ekonomisti bieži vien izmanto minimālo algu kā indikātoru darba tirgus elastībai un konkurētspējai. No vienas puses, augstāka minimālā alga var veicināt vairākus pozitīvus pārmaiņu procesus, piemēram, produktivitātes pieaugumu, jo uzņēmumi spiesti efektīvāk izmantot darbaspēku. No otras puses, var tikt novērota arī augstāka bezdarba līmeņa iespējamība, it īpaši starp mazāk kvalificētiem darbiniekiem, kuriem ir grūtāk atrast darbu gaitā no pieaugošajiem algas prasībām. Eulerpool piedāvā platformu, kurā šie dinamiskie faktori tiek reāllaikā analizēti, sniedzot precīzus un aktuālus datus par minimālās algas likmēm, kā arī to korelāciju ar citiem makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, inflāciju, nodarbinātības līmeni un ekonomisko izaugsmi. Šāda veida analīze ir būtiska gan politikas veidotājiem, gan uzņēmējiem, gan akadēmiķiem, lai pieņemtu informētus un datiem balstītus lēmumus. Latvijā īpaša uzmanība tiek pievērsta arī reģionālajām atšķirībām minimālo algu noteikšanā. Rīgas reģions bieži izceļas ar augstākām algām salīdzinājumā ar citām valsts daļām, kas atspoguļo arī dzīves dārdzības atšķirības. Šī iemesla dēļ minētās algas palielināšanas rezultātā dažādās reģionos var būt atšķirīga ekonomiskā ietekme. Piemēram, laukos dzīvojošajiem šāds pieaugums var būt nozīmīgāks un var radīt lielāku pozitīvu ekonomisko efektu, salīdzinot ar pilsētu iedzīvotājiem. Eulerpool, kā profesionāla platforma makroekonomisko datu analīzei, arī piedāvā salīdzināt Latvijas minimālās algas datu punktus ar citu valstu rādītājiem. Šāda salīdzinājuma iespēja palīdz identificēt konkurētspējas priekšrocības un trūkumus globālajā kontekstā. Piemēram, Skandināvijas valstīs minimālā alga tradicionāli ir augstāka, kas norāda uz augstāku dzīves kvalitāti, bet arī augstākām dzīves izmaksām. Noslēgumā, minimālās algas analīze ir daudzšķautņaina un sarežģīta, sniedzot plašu ieskatu daudzu ekonomisko faktoru mijiedarbībā. Eulerpool piedāvā jums padziļinātus datus un analīzi šajā jomā, lai palīdzētu labāk izprast šī svarīgā makroekonomiskā rādītāja dinamiku un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Mūsu platformā ir iespējams iegūt dažādus datu strāvojumus un to analīzi, ļaujot pieņemt informētus lēmumus gan biznesa, gan publiskās politikas veidošanas procesā.