Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē fair value · 20 million securities worldwide · 50 year history · 10 year estimates · leading business news
Par 2 € nodrošiniet Bulgārija Produktivitāte
Akciju cena
Pašreizējā Produktivitāte vērtība Bulgārija ir 124,145 punkti. Produktivitāte Bulgārija samazinājās līdz 124,145 punkti uz 1.12.2023., pēc tam kad tā bija 124,265 punkti uz 1.09.2023.. No 1.03.1995. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Bulgārija bija 87,46 punkti. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.03.2024. ar 124,68 punkti, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.1997. ar 55,44 punkti.
Avots: EUROSTATProduktivitāte ·
Max
Produktivitāte | |
---|---|
1.03.1995. | 55,78 points |
1.06.1995. | 61,71 points |
1.09.1995. | 61,38 points |
1.12.1995. | 66,23 points |
1.03.1996. | 66,49 points |
1.06.1996. | 65,48 points |
1.09.1996. | 62,34 points |
1.12.1996. | 61,19 points |
1.03.1997. | 55,47 points |
1.06.1997. | 55,44 points |
1.09.1997. | 57,31 points |
1.12.1997. | 56,15 points |
1.03.1998. | 63,43 points |
1.06.1998. | 59,95 points |
1.09.1998. | 61,07 points |
1.12.1998. | 60,74 points |
1.03.1999. | 59,82 points |
1.06.1999. | 58,79 points |
1.09.1999. | 58,77 points |
1.12.1999. | 56,00 points |
1.03.2000. | 63,04 points |
1.06.2000. | 63,42 points |
1.09.2000. | 64,43 points |
1.12.2000. | 65,03 points |
1.03.2001. | 65,17 points |
1.06.2001. | 66,45 points |
1.09.2001. | 66,95 points |
1.12.2001. | 67,92 points |
1.03.2002. | 69,26 points |
1.06.2002. | 69,78 points |
1.09.2002. | 70,84 points |
1.12.2002. | 71,47 points |
1.03.2003. | 71,89 points |
1.06.2003. | 72,28 points |
1.09.2003. | 72,08 points |
1.12.2003. | 72,40 points |
1.03.2004. | 72,65 points |
1.06.2004. | 73,68 points |
1.09.2004. | 74,64 points |
1.12.2004. | 75,39 points |
1.03.2005. | 76,84 points |
1.06.2005. | 76,83 points |
1.09.2005. | 77,45 points |
1.12.2005. | 78,30 points |
1.03.2006. | 78,73 points |
1.06.2006. | 79,48 points |
1.09.2006. | 80,52 points |
1.12.2006. | 81,09 points |
1.03.2007. | 81,64 points |
1.06.2007. | 82,45 points |
1.09.2007. | 83,47 points |
1.12.2007. | 84,57 points |
1.03.2008. | 81,27 points |
1.06.2008. | 83,75 points |
1.09.2008. | 84,48 points |
1.12.2008. | 85,82 points |
1.03.2009. | 83,17 points |
1.06.2009. | 83,98 points |
1.09.2009. | 86,90 points |
1.12.2009. | 84,71 points |
1.03.2010. | 86,93 points |
1.06.2010. | 89,19 points |
1.09.2010. | 89,96 points |
1.12.2010. | 92,14 points |
1.03.2011. | 92,16 points |
1.06.2011. | 93,66 points |
1.09.2011. | 94,66 points |
1.12.2011. | 95,01 points |
1.03.2012. | 96,44 points |
1.06.2012. | 97,04 points |
1.09.2012. | 96,50 points |
1.12.2012. | 96,44 points |
1.03.2013. | 96,48 points |
1.06.2013. | 95,84 points |
1.09.2013. | 96,62 points |
1.12.2013. | 96,58 points |
1.03.2014. | 96,31 points |
1.06.2014. | 96,89 points |
1.09.2014. | 97,09 points |
1.12.2014. | 97,91 points |
1.03.2015. | 98,85 points |
1.06.2015. | 99,72 points |
1.09.2015. | 100,26 points |
1.12.2015. | 101,18 points |
1.03.2016. | 101,58 points |
1.06.2016. | 102,18 points |
1.09.2016. | 103,14 points |
1.12.2016. | 103,41 points |
1.03.2017. | 103,32 points |
1.06.2017. | 103,30 points |
1.09.2017. | 103,12 points |
1.12.2017. | 103,51 points |
1.03.2018. | 104,58 points |
1.06.2018. | 105,41 points |
1.09.2018. | 106,57 points |
1.12.2018. | 107,94 points |
1.03.2019. | 108,48 points |
1.06.2019. | 109,43 points |
1.09.2019. | 110,78 points |
1.12.2019. | 111,78 points |
1.03.2020. | 108,73 points |
1.06.2020. | 111,55 points |
1.09.2020. | 109,61 points |
1.12.2020. | 113,97 points |
1.03.2021. | 115,35 points |
1.06.2021. | 116,91 points |
1.09.2021. | 117,71 points |
1.12.2021. | 119,87 points |
1.03.2022. | 121,95 points |
1.06.2022. | 121,74 points |
1.09.2022. | 122,63 points |
1.12.2022. | 123,30 points |
1.03.2023. | 122,27 points |
1.06.2023. | 123,89 points |
1.09.2023. | 124,27 points |
1.12.2023. | 124,15 points |
Produktivitāte Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 124,145 punkti |
1.09.2023. | 124,265 punkti |
1.06.2023. | 123,892 punkti |
1.03.2023. | 122,273 punkti |
1.12.2022. | 123,295 punkti |
1.09.2022. | 122,631 punkti |
1.06.2022. | 121,738 punkti |
1.03.2022. | 121,952 punkti |
1.12.2021. | 119,866 punkti |
1.09.2021. | 117,714 punkti |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Produktivitāte
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇧🇬 Algas | 2300 BGN/Month | 2139 BGN/Month | Mēneša |
🇧🇬 Bezdarba līmenis | 5,4 % | 5,7 % | Mēneša |
🇧🇬 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 14 % | 14 % | Mēneša |
🇧🇬 Bezdarbnieki | 154 271 | 161 049 | Mēneša |
🇧🇬 Daļēja darba laika nodarbinātība | 42 700 | 40 600 | Ceturksnis |
🇧🇬 Darba vakancu koeficients | 0,8 % | 0,7 % | Ceturksnis |
🇧🇬 Darbaspēka izmaksas | 213,552 points | 163,475 points | Ceturksnis |
🇧🇬 Iedzīvotāji | 6,45 milj. | 6,45 milj. | Gada |
🇧🇬 Iegādes līmenis | 55,5 % | 55,4 % | Ceturksnis |
🇧🇬 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 2,4 % | 2,2 % | Ceturksnis |
🇧🇬 Minimālās algas | 477,04 EUR/Month | 477,04 EUR/Month | Ceturksnis |
🇧🇬 Nodarbinātības izmaiņas | 0,1 % | 0,4 % | Ceturksnis |
🇧🇬 Nodarbinātības līmenis | 52,8 % | 53,1 % | Ceturksnis |
🇧🇬 Nodarbinātie | 2,907 milj. | 2,921 milj. | Ceturksnis |
🇧🇬 Pensijas vecums sievietēm | 62,17 Years | 62 Years | Gada |
🇧🇬 Pensijas vecums vīriešiem | 64,58 Years | 64,5 Years | Gada |
🇧🇬 pilna laika nodarbinātība | 2,757 milj. | 2,768 milj. | Ceturksnis |
🇧🇬 Ražošanas algas | 1908 BGN/Month | 1809 BGN/Month | Mēneša |
🇧🇬 Vakanču saraksts | 18 408 | 16 031 | Ceturksnis |
Bulgārijā produktivitāte attiecas uz reālo darbaspēka produktivitāti par nostrādāto stundu.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Produktivitāte
Produktu produktivitāte ir viens no fundamentālajiem aspektiem makroekonomikā un tam ir būtiska nozīme, lai izprastu un analizētu valstu ekonomisko izaugsmi. Eulerpool, kā profesionāla mājaslapa, kas nodrošina pieeju makroekonomikas datiem, vērš uzmanību uz šo svarīgo kategoriju, sniedzot detalizētu un visaptverošu ieskatu par šo tēmu. Šajā aprakstā mēs apskatīsim produktivitātes lomu ekonomikā, tās mērīšanas metodes, ietekmējošos faktorus, trendus un nozīmi ekonomiskās politikas veidošanā. Produktivitāte tiek definēta kā efektivitātes mērs, ar kādu ekonomiskās vienības – piemēram, uzņēmumi vai valstis – spēj pārvērst resursus (darbus, kapitālu, zemi) produktos un pakalpojumos. Bieži vien produktivitāte tiek mērīta kā produkcijas apjoms uz vienu nodarbinātības vienību vai uz laika vienību (piemēram, stundas, dienas, gada darba stundu). Augstāka produktivitāte nozīmē lielāku izlaidi ar mazāku resursu patēriņu, kas parasti saistīta ar inovācijām, efektivitātes uzlabojumiem un investīcijām tehnoloģijās. Produktivitātes mērs ir kritisks, jo tas tieši ietekmē ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni. Augsts produktivitātes līmenis parasti rezultējas lielākos ienākumos, augstākā nodarbinātības līmenī un uzlabotā dzīves kvalitātē. Turklāt, ar augstāku produktivitāti saistītie uzņēmumi ir konkurētspējīgāki globālajā tirgū, un valsts ekonomika kļūst izturīgāka pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Lai novērtētu produktivitāti, tiek izmantotas vairākas mērījumu metodes. Biežāk izmantotā metode ir darba produktivitātes indekss, kas mēra produkcijas vērtību uz vienu nodarbināto vai uz viena darba stundu skaitu. Darba produktivitātes mērīšana sniedz ieskatu par to, cik efektīvi cilvēka darbs tiek izmantots, salīdzinot ar investētajiem laika resursiem. Tomēr arī multifaktoru produktivitāte (MFP) ir būtisks rādītājs, kas mēra izlaides attiecību pret kopējo ieguldījumu grozu, ietverot gan darbu, gan kapitālu. Šis rādītājs ļauj labāk vērtēt tehnoloģiju un efektivitātes lomu produkcijā. Produktivitāti ekonomiskajā sistēmā ietekmē vairāki faktori. Pirmais un, iespējams, vissvarīgākais faktors ir tehnoloģiskās inovācijas un progress. Jaunās tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem ražot produktus un pakalpojumus efektīvāk un ar mazākiem resursiem. Investīcijas izglītībā un apmācībā arī būtiski palīdz uzlabot strādājošo prasmes un kompetences, kas savukārt palielina produktivitāti. Kapitāla investīcijas, piemēram, jaunu mašīnu un iekārtu iegāde, arī veicina produktivitātes pieaugumu. Infrastruktūras attīstība, tai skaitā transporta un komunikācijas tīklu uzlabošana, veicina uzņēmumu efektivitāti un piegādes ķēžu racionalizāciju. Neskaitot ekonomiskos faktorus, svarīgu lomu produktivitātes izaugsmē spēlē arī institucionālā vide. Satversmes stabilitāte, tiesiskā kārtība, nekorumpēta pārvalde un efektīvi darbaspēka tirgi ir būtiski priekšnosacījumi produktivitātes pieaugumam. Stabilā un atbalstošā vide veicina uzņēmumu attīstību un investīcijas, kas savukārt rada jaunas iespējas produktivitātes uzlabošanai. Trendi produktivitātes dinamikā var būt gan pozitīvi, gan negatīvi. Mūsdienu globalizētajā ekonomikā dažādas pasaules reģiona produktivitātes līmenis var krasi atšķirties. Attīstītajās valstīs redzam augstus produktivitātes līmeņus, pateicoties augsti attīstītām tehnoloģijām un labi apmācītam darbaspēkam. Savukārt attīstības valstīs, kur infrastruktūra un tehnoloģijas nav tik attīstītas, produktivitāte parasti ir zemāka. Tāpat pastāv arī nozaru produktivitātes atšķirības – augsto tehnoloģiju nozarēs un ražošanā produktivitātes rādītāji parasti ir augstāki nekā, piemēram, lauksaimniecībā. Produktivitātei ir arī liela nozīme ekonomiskās politikas veidošanā, un valdības visā pasaulē meklē veidus, kā veicināt produktivitātes pieaugumu. Ekonomiskās reformas, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi, samazina nevajadzīgu birokrātiju un veicina inovācijas, ir viena no svarīgākajām politikas jomām. Vēl viena būtiska joma ir izglītība un profesionālā apmācība. Nodrošinot darbiniekus ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, uzlabojas ne tikai individuālā produktivitāte, bet arī uzņēmumu un valsts kopējā konkurētspēja. Eulerpool kā profesionāla platforma, kas nodrošina makroekonomikas datus, palīdz uzņēmumiem, pētniekiem un politikas veidotājiem sekot līdzi un analizēt produktivitātes rādītājus dažādās valstīs un nozarēs. Pieejot plašiem un precīziem datiem par produktivitāti, lietotāji var izdarīt pamatotus lēmumus un īstenot efektīvu stratēģiju izstrādi. Noslēgumā, produktivitāte ir centrālais elements ekonomikas analīzē un politikas veidošanā. Izprotot produktivitātes dinamiku, mērīšanas metodes un ietekmējošos faktorus, ir iespējams panākt būtiskus uzlabojumus gan ekonomikas izaugsmē, gan arī sabiedrības dzīves līmenī. Eulerpool ar saviem detalizētajiem makroekonomikas datiem sniedz vērtīgu ieguldījumu šajā procesā, palīdzot visiem interesentiem saprast un uzlabot produktivitātes rādītājus.