Terminal Access

Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Bloomberg Fair Value
20M Securities
50Y History
10Y Estimates
8.000+ News Daily
Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇳🇱

Nīderlande Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

Akciju cena

831 milj. EUR
Izmaiņas +/-
+3 milj. EUR
Izmaiņas %
+0,36 %

Pašreizējā iekšzemes kopprodukta (IKP) no ieguves rūpniecības vērtība Nīderlande ir 831 milj. EUR. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības Nīderlande pieauga līdz 831 milj. EUR 1.12.2024., pēc tam kad tas bija 828 milj. EUR 1.09.2024.. Laikā no 1.03.1995. līdz 1.12.2024., vidējais IKP Nīderlande bija 5,64 miljardi EUR. Visaugstākā vērtība tika sasniegta 1.03.1996. ar 10,00 miljardi EUR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.2023. ar 786,00 milj. EUR.

Avots: Statistics Netherlands

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

  • Max

IKP no ieguves nozares

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības Vēsture

DatumsVērtība
1.12.2024.831 milj. EUR
1.09.2024.828 milj. EUR
1.06.2024.829 milj. EUR
1.03.2024.788 milj. EUR
1.12.2023.786 milj. EUR
1.09.2023.877 milj. EUR
1.06.2023.944 milj. EUR
1.03.2023.1,153 miljardi EUR
1.12.2022.1,251 miljardi EUR
1.09.2022.1,298 miljardi EUR
1
2
3
4
5
...
12

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇳🇱
Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos
49,286 miljardi EUR47,927 miljardi EURCeturksnis
🇳🇱
Būvniecības nozares IKP
10,988 miljardi EUR10,949 miljardi EURCeturksnis
🇳🇱
Gada IKP izaugsmes temps
1,9 %1,7 %Ceturksnis
🇳🇱
Iekšzemes kopprodukts
293,839 miljardi EUR274,966 miljardi EURCeturksnis
🇳🇱
IKP
1,154 Bio. USD1,047 Bio. USDGada
🇳🇱
IKP izaugsme visa gada garumā
0,9 %0,1 %Gada
🇳🇱
IKP izaugsmes temps
0,4 %0,8 %Ceturksnis
🇳🇱
IKP no pakalpojumiem
43,369 miljardi EUR43,227 miljardi EURCeturksnis
🇳🇱
IKP no valsts pārvaldes
17,552 miljardi EUR14,472 miljardi EURCeturksnis
🇳🇱
IKP par pastāvīgām cenām
238,715 miljardi EUR237,835 miljardi EURCeturksnis
🇳🇱
IKP uz vienu iedzīvotāju
51 305,63 USD51 777,54 USDGada
🇳🇱
IKP uz vienu iedzīvotāju PPP
70 610,17 USD71 259,65 USDGada
🇳🇱
Lauksaimniecības IKP
3,646 miljardi EUR3,468 miljardi EURCeturksnis
🇳🇱
Ražošanas IKP
25,134 miljardi EUR24,903 miljardi EURCeturksnis
🇳🇱
Transportsfēras IKP
9,891 miljardi EUR9,886 miljardi EURCeturksnis
🇳🇱
Uzņēmumu nodrošinājuma BIP
1,218 miljardi EUR1,293 miljardi EURCeturksnis

Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

"IKP no kalnrūpniecības" jeb "iekšzemes kopprodukts no kalnrūpniecības" ir būtisks makroekonomikas rādītājs Latvijā. Šis rādītājs atspoguļo ekonomisko vērtību, ko rada kalnrūpniecības nozare noteiktā laika periodā, parasti ceturksnī vai gadā. Kalnrūpniecība ietver dažādu dabas resursu - metālu rūdas, dārgakmeņu, akmeņu, naftas un gāzes ieguvi un apstrādi. Latvijas kalnrūpniecības nozare, lai arī salīdzinoši neliela attiecībā pret nacionālo ekonomiku, spēlē būtisku lomu. Šī nozare sniedz vairākus būtiskus ieguvumus, tostarp nodarbinātību vietējiem iedzīvotājiem un izejvielu piegādi citiem rūpniecības sektoriem. Turklāt kalnrūpniecības nozare var piesaistīt ārvalstu investīcijas, jo dabas resursi bieži vien ir starptautiskās tirdzniecības objekts. IKP no kalnrūpniecības tiek aprēķināts, izmantojot vairākus ekonomiskus un statistiskus rādītājus. Pirmais solis ir noteikt kalnrūpniecības produkcijas kopējo vērtību, kas tiek iegūta no ieguves procesiem. Tad tiek atskaitīti visi ražošanas izmaksas un starppatēriņi, lai aprēķinātu reālo pievienoto vērtību, ko ekonomika ražo. Šī pievienotā vērtība ir nozīmīgākais faktors, kas veido IKP no kalnrūpniecības. Latvijā lielākā daļa kalnrūpniecības aktivitāšu ir koncentrētas uz nemetālisku minerālu ieguvi, piemēram, smilšu un grants ieguvi, kas tiek plaši izmantoti būvniecības nozarē. Arī kūdra ir nozīmīgs resurss, ko Latvijas kalnrūpniecības nozare ražo. Kūdru izmanto gan kā kurināmo, gan dārzkopības izejvielu gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Naftas un gāzes izpēte pagaidām ir relatīvi mazāk attīstīta, taču arī šajā sektorā ir potenciāls ekonomiskai izaugsmei. Viens no izaicinājumiem, ar ko saskaras Latvijas kalnrūpniecības nozare, ir tehnoloģiskā modernizācija un efektivitātes palielināšana. Mūsdienu globālajā ekonomikā konkurētspēja ir tieši atkarīga no jaunu tehnoloģiju ieviešanas, kas ļauj samazināt ražošanas izmaksas un palielināt produktivitāti. Turklāt ir būtiski arī novērst ekoloģiskās sekas, kas saistītas ar kalnrūpniecības darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Ekonomiskās aktivitātes kalnrūpniecības nozarēs atkarīgas arī no globālajām izejvielu cenām. Dabas resursu, it īpaši degvielu un metālu, cenas var svārstīties atkarībā no starptautiskā tirgus pieprasījuma un piedāvājuma. Šīs cenu svārstības var tieši ietekmēt Latvijas IKP no kalnrūpniecības, jo pieaugot vai samazinoties izejvielu cenām, mainās arī ražošanas apjomi un peļņa. IKP no kalnrūpniecības ietekmē arī valsts regulējumi un politikas. Latvijas valdība ir ieviesusi virkni normatīvo aktu, kas regulē dabas resursu ieguvi, lai nodrošinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsargātu vidi. Piemēram, dabas resursu ieguves licences un nodokļu politika var tieši ietekmēt kalnrūpniecības uzņēmumu darbību un ekonomiskos rezultātus. Viena no galvenajām priekšrocībām, kas saistīta ar kalnrūpniecības nozari, ir tās spēja radīt darba vietas un veicināt reģionālo attīstību. Lauku reģionos, kur alternatīvās nodarbinātības iespējas var būt ierobežotas, kalnrūpniecības uzņēmumi var sniegt būtisku ieguldījumu vietējās ekonomikas attīstībā. Turklāt kalnrūpniecības nozare var stimulēt arī citu saistīto industriju attīstību, piemēram, transporta un loģistikas pakalpojumus. Arī izglītības un pētniecības institūcijas Latvijā var pozitīvi ietekmēt kalnrūpniecības nozari, nodrošinot kvalificētu darbaspēku un jaunus zinātniskos atklājumus, kas palīdzētu uzlabot kalnrūpniecības procesus un palielināt ražīgumu. Sadarbība starp nozares uzņēmumiem un akadēmiskajām iestādēm var veicināt inovācijas un tehnoloģisko progresu. Apkopojot, IKP no kalnrūpniecības ir svarīgs makroekonomikas rādītājs, kas atspoguļo ekonomisko aktivitāti un attīstību šajā konkrētajā sektorā. Tas atspoguļo ne tikai ražošanas apjomus un resursu ieguvi, bet arī nozares spēju pielāgoties tirgus izmaiņām, izmantot inovācijas un modernās tehnoloģijas, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un ekoloģijas saglabāšanu. Latvijas kalnrūpniecības nozares nākotnes izredzes lielā mērā ir atkarīgas no spējas efektīvi izmantot dabas resursus, nodrošināt konkurētspēju globālajā tirgū un sekot līdzi ekonomiskajām un tehnoloģiskajām tendencēm. Eulerpool ir augsti profesionāla platforma, kas nodrošina plašu informācijas lauku par Latvijas makroekonomikas datiem, tai skaitā arī IKP no kalnrūpniecības. Mūsu mērķis ir sniegt precīzu un aktuālu informāciju, kas palīdzētu uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem pieņemt pārdomātus un informētus lēmumus. Mēs pastāvīgi sekojam līdzi ekonomiskajām tendencēm un nodrošinām pieskārienu pašiem aktuālākajiem datiem un analīzēm, kas ir neaizvietojamas jebkuram, kas vēlas izprast Latvijas ekonomisko attīstību un tās galvenos izaugsmes virzītājus.