Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Azerbaidžāna Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes
Akciju cena
Pašreizējā Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes vērtība Azerbaidžāna ir 209,5 milj. AZN. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes Azerbaidžāna palielinājās līdz 209,5 milj. AZN 1.09.2023., pēc tam, kad tas bija 188,1 milj. AZN 1.06.2023.. Laikā no 1.03.2001. līdz 1.12.2023., vidējais IKP Azerbaidžāna bija 131,33 milj. AZN. Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.09.2022. ar 238,70 milj. AZN, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2001. ar 64,80 milj. AZN.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes ·
Max
IKP no valsts pārvaldes | |
---|---|
1.03.2001. | 64,80 milj. AZN |
1.06.2001. | 69,50 milj. AZN |
1.09.2001. | 86,70 milj. AZN |
1.12.2001. | 87,90 milj. AZN |
1.03.2002. | 69,30 milj. AZN |
1.06.2002. | 75,00 milj. AZN |
1.09.2002. | 94,10 milj. AZN |
1.12.2002. | 95,80 milj. AZN |
1.03.2003. | 71,80 milj. AZN |
1.06.2003. | 77,80 milj. AZN |
1.09.2003. | 98,80 milj. AZN |
1.12.2003. | 101,10 milj. AZN |
1.03.2004. | 75,10 milj. AZN |
1.06.2004. | 82,10 milj. AZN |
1.09.2004. | 105,00 milj. AZN |
1.12.2004. | 108,00 milj. AZN |
1.03.2005. | 76,30 milj. AZN |
1.06.2005. | 83,40 milj. AZN |
1.09.2005. | 107,30 milj. AZN |
1.12.2005. | 110,60 milj. AZN |
1.03.2006. | 79,90 milj. AZN |
1.06.2006. | 87,60 milj. AZN |
1.09.2006. | 113,70 milj. AZN |
1.12.2006. | 118,30 milj. AZN |
1.03.2007. | 81,50 milj. AZN |
1.06.2007. | 89,80 milj. AZN |
1.09.2007. | 117,80 milj. AZN |
1.12.2007. | 126,40 milj. AZN |
1.03.2008. | 83,10 milj. AZN |
1.06.2008. | 92,40 milj. AZN |
1.09.2008. | 123,10 milj. AZN |
1.12.2008. | 134,90 milj. AZN |
1.03.2009. | 85,00 milj. AZN |
1.06.2009. | 95,40 milj. AZN |
1.09.2009. | 129,50 milj. AZN |
1.12.2009. | 142,10 milj. AZN |
1.03.2010. | 85,20 milj. AZN |
1.06.2010. | 95,70 milj. AZN |
1.09.2010. | 130,10 milj. AZN |
1.12.2010. | 142,70 milj. AZN |
1.03.2011. | 88,20 milj. AZN |
1.06.2011. | 100,00 milj. AZN |
1.09.2011. | 136,00 milj. AZN |
1.12.2011. | 150,00 milj. AZN |
1.03.2012. | 92,80 milj. AZN |
1.06.2012. | 106,30 milj. AZN |
1.09.2012. | 148,50 milj. AZN |
1.12.2012. | 161,70 milj. AZN |
1.03.2013. | 95,70 milj. AZN |
1.06.2013. | 112,00 milj. AZN |
1.09.2013. | 163,80 milj. AZN |
1.12.2013. | 181,10 milj. AZN |
1.03.2014. | 99,80 milj. AZN |
1.06.2014. | 117,80 milj. AZN |
1.09.2014. | 179,00 milj. AZN |
1.12.2014. | 199,20 milj. AZN |
1.03.2015. | 102,80 milj. AZN |
1.06.2015. | 122,10 milj. AZN |
1.09.2015. | 185,50 milj. AZN |
1.12.2015. | 208,60 milj. AZN |
1.03.2016. | 102,70 milj. AZN |
1.06.2016. | 122,60 milj. AZN |
1.09.2016. | 188,00 milj. AZN |
1.12.2016. | 216,80 milj. AZN |
1.03.2017. | 103,50 milj. AZN |
1.06.2017. | 123,70 milj. AZN |
1.09.2017. | 189,80 milj. AZN |
1.12.2017. | 218,80 milj. AZN |
1.03.2018. | 101,90 milj. AZN |
1.06.2018. | 122,20 milj. AZN |
1.09.2018. | 189,70 milj. AZN |
1.12.2018. | 220,70 milj. AZN |
1.03.2019. | 104,20 milj. AZN |
1.06.2019. | 159,50 milj. AZN |
1.09.2019. | 182,90 milj. AZN |
1.12.2019. | 195,40 milj. AZN |
1.03.2020. | 156,40 milj. AZN |
1.06.2020. | 167,80 milj. AZN |
1.09.2020. | 184,00 milj. AZN |
1.12.2020. | 164,00 milj. AZN |
1.03.2021. | 171,80 milj. AZN |
1.06.2021. | 187,20 milj. AZN |
1.09.2021. | 205,30 milj. AZN |
1.12.2021. | 185,20 milj. AZN |
1.03.2022. | 172,60 milj. AZN |
1.06.2022. | 188,40 milj. AZN |
1.09.2022. | 238,70 milj. AZN |
1.12.2022. | 153,90 milj. AZN |
1.03.2023. | 172,10 milj. AZN |
1.06.2023. | 188,10 milj. AZN |
1.09.2023. | 209,50 milj. AZN |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 209,5 milj. AZN |
1.06.2023. | 188,1 milj. AZN |
1.03.2023. | 172,1 milj. AZN |
1.12.2022. | 153,9 milj. AZN |
1.09.2022. | 238,7 milj. AZN |
1.06.2022. | 188,4 milj. AZN |
1.03.2022. | 172,6 milj. AZN |
1.12.2021. | 185,2 milj. AZN |
1.09.2021. | 205,3 milj. AZN |
1.06.2021. | 187,2 milj. AZN |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇦🇿 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 5,92 miljardi AZN | 5,413 miljardi AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 Būvniecības nozares IKP | 1,127 miljardi AZN | 971,7 milj. AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 Gada IKP izaugsmes temps | 4 % | 1,1 % | Ceturksnis |
🇦🇿 Iekšzemes kopprodukts | 124,842 miljardi AZN | 91,269 miljardi AZN | Gada |
🇦🇿 IKP | 72,36 miljardi USD | 78,81 miljardi USD | Gada |
🇦🇿 IKP izaugsme visa gada garumā | 1,1 % | 4,62 % | Gada |
🇦🇿 IKP no ieguves nozares | 3,565 miljardi AZN | 3,136 miljardi AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 IKP no pakalpojumiem | 868,5 milj. AZN | 707,1 milj. AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 IKP par pastāvīgām cenām | 9,783 miljardi AZN | 9,212 miljardi AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 IKP uz vienu iedzīvotāju | 5674,48 USD | 5595,26 USD | Gada |
🇦🇿 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 21 349,35 USD | 21 051,27 USD | Gada |
🇦🇿 Lauksaimniecības IKP | 429,8 milj. AZN | 817,9 milj. AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 Mēneša IKP gada salīdzinājumā | 4,2 % | 4,3 % | Mēneša |
🇦🇿 Ražošanas IKP | 625,8 milj. AZN | 521,9 milj. AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 Transportsfēras IKP | 1,43 miljardi AZN | 1,391 miljardi AZN | Ceturksnis |
🇦🇿 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 45,1 milj. AZN | 38,1 milj. AZN | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no valsts pārvaldes ir būtisks makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo publiskās pārvaldes sektora nozīmību un ieguldījumu valsts ekonomikā. Eulerpool, kā profesionāla tīmekļa vietne, kas nodrošina makroekonomisko datu vizualizāciju, piedāvā detalizētu skatījumu uz šo rādītāju, nodrošinot visaptverošu un precīzu priekšstatu par valsts pārvaldes lomu Latvijas ekonomikā. Šajā aprakstā mēs izanalizēsim IKP no valsts pārvaldes nozīmi, tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kā arī apskatīsim dažādus aspektus un faktorus, kas šo rādītāju ietekmē. IKP no valsts pārvaldes ir daļa no kopējā iekšzemes kopprodukta, kas mēra valsts pārvaldes nozaru radīto pievienoto vērtību. Valsts pārvaldes sektora darbība ietver dažādas valdības funkcijas, tai skaitā izglītības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citus pakalpojumus, kurus nodrošina valsts iestādes un organizācijas. Šo nozaru darbība ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības stabilitāti, ilgtermiņa izaugsmi un labklājību. IKP no valsts pārvaldes ir būtisks rādītājs, jo tas sniedz ieskatu par valsts pārvaldes sektora efektivitāti un produktivitāti. Latvijā šis rādītājs var variēties atkarībā no dažādiem faktoriem, tai skaitā ekonomiskās situācijas, valsts budžeta un investīcijām publiskajā sektorā. Analizējot šos datus, eulerpool nodrošina iespēju ekonomistiem, pētniekiem un politikas veidotājiem gūt padziļinātu izpratni par valsts pārvaldes sektora dinamiku un tā ietekmi uz kopējo ekonomisko situāciju valstī. Valsts pārvaldes sektora loma ekonomikā ir divējāda - tas ne tikai nodrošina būtiskus pakalpojumus pilsoņiem, bet arī veicina ekonomisko izaugsmi un stabilitāti. Publisko izdevumu palielināšana izglītībā, veselības aprūpē un infrastruktūrā var radīt pozitīvu ietekmi uz IKP, veicinot ilgtermiņa izaugsmi un attīstību. Valsts pārvaldes efektivitāte ir būtiska arī, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību un stabilitāti, kas ir priekšnosacījums veiksmīgai ekonomikas darbībai. IKP no valsts pārvaldes ir arī nozīmīgs rādītājs, lai novērtētu fiskālās politikas ietekmi. Valdības izdevumi un ieņēmumi var būtiski ietekmēt valsts ekonomisko attīstību. Piemēram, palielinot publiskos izdevumus infrastruktūrā, valsts var veicināt ekonomisko aktivitāti un radīt jaunas darba vietas. Savukārt, samazinot izdevumus, var rasties ekonomiskās lejupslīdes riski. Tādējādi, analizējot IKP no valsts pārvaldes, ir iespējams izsekot valsts fiskālās politikas virzienam un novērtēt tā ietekmi uz ekonomiku. Pētot IKP no valsts pārvaldes, būtiski ir arī analizēt dažādus sociālos un ekonomiskos faktorus, kas šo rādītāju ietekmē. Demogrāfiskās izmaiņas, tehnoloģiskie sasniegumi un globālās ekonomiskās tendences var būtiski ietekmēt valsts pārvaldes sektoru. Piemēram, novecojošs iedzīvotāju veselības aprūpes un sociālās drošības izdevumus, savukārt tehnoloģiskie sasniegumi var veicināt efektivitāti un samazināt izmaksas. Globālās ekonomiskās tendences, tai skaitā starptautiskās tirdzniecības un investīciju plūsmas, var arī ietekmēt valsts pārvaldes sektoru un tā devumu valsts IKP. Eulerpool platformā pieejamie dati un analīzes rīki ļauj lietotājiem detalizēti izpētīt un salīdzināt IKP no valsts pārvaldes gan Latvijas mērogā, gan salīdzinājumā ar citām valstīm. Šī informācija ir būtiska valsts politikas veidotājiem, jo tā sniedz iespēju balstīt lēmumu pieņemšanu uz datiem un analīzēm. Turklāt, uzņēmējiem un investoriem šie dati var palīdzēt izvērtēt valsts ekonomisko vidi un izprast iespējamos biznesa attīstības scenārijus. Nobeigumā jāuzsver, ka IKP no valsts pārvaldes ir būtisks makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo publiskās pārvaldes sektora nozīmi un ietekmi uz valsts ekonomiku. Analizējot šo rādītāju, ir iespējams gūt padziļinātu izpratni par valsts pārvaldes sektora dinamikām, kā arī novērtēt fiskālās politikas ietekmi un identificēt ilgtermiņa attīstības tendences. Eulerpool platforma nodrošina visaptverošu pieeju šiem datiem, palīdzot lietotājiem veikt pamatotu analīzi un pieņemt izsvērtus lēmumus.