Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇦🇺

Austrālija Māju atļaujas

Akciju cena

9199
Izmaiņas +/-
+27
Izmaiņas %
+0,29 %

Pašreizējā Māju atļaujas vērtība Austrālija ir 9199 . Māju atļaujas Austrālija pieauga līdz 9199 1.06.2024., pēc tam, kad tā bija 9172 1.05.2024.. No 1.07.1983. līdz 1.07.2024. vidējais IKP Austrālija bija 9054,03 . Vēsturiski augstākā vērtība tika sasniegta 1.03.2021. ar 14 073,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.07.2000. ar 5865,00 .

Avots: Australian Bureau of Statistics

Māju atļaujas

  • Max

Būvatļaujas

Māju atļaujas Vēsture

DatumsVērtība
1.06.2024.9199
1.05.2024.9172
1.04.2024.8996
1.03.2024.9048
1.02.2024.8884
1.01.2024.7694
1.12.2023.8815
1.11.2023.8707
1.10.2023.8945
1.09.2023.8428
1
2
3
4
5
...
50

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Māju atļaujas

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇦🇺
Būvatļaujas
14 175 13 442 Mēneša
🇦🇺
Būvatļauju skaits MoM
4,4 %-3,9 %Mēneša
🇦🇺
Būvatļauju skaits YoY
-3,7 %-8,2 %Mēneša
🇦🇺
Būvniecības produkcija
-2,9 %1,8 %Ceturksnis
🇦🇺
CoreLogic mājokļu cenas MoM
0,7 %0,8 %Mēneša
🇦🇺
Dzīvojamo nekustamo īpašumu cenas
6,93 %2,36 %Ceturksnis
🇦🇺
Dzīvokļu atļaujas
3981 3936 Mēneša
🇦🇺
Hipotekārais kredīts
18,49 miljardi AUD17,731 miljardi AUDMēneša
🇦🇺
Hipotēkas procentu likme
6,06 %6,05 %Mēneša
🇦🇺
Ieguldījumu kredīti dzīvojamām mājām
11,711 miljardi AUD11,016 miljardi AUDMēneša
🇦🇺
Īpašuma īpašumā esošo mājokļu īpatsvars
66 %66,2 %Gada
🇦🇺
Jaunbūvju pārdošana
3762 Units3758 UnitsMēneša
🇦🇺
Privāto māju apstiprinājumi
-0,5 %1,9 %Mēneša
🇦🇺
Vidējās mājas cenas
933 800 AUD920 400 AUDCeturksnis

Austrālijā mājokļu atļaujas norāda sezonāli koriģēto apstiprināto jaunu mājokļu vienību kopskaitu.

Kas ir Māju atļaujas

Atļaujas veikt būvniecību Latvijā ir nozīmīgs makroekonomiskais rādītājs, kas sniedz ieskatu nekustamā īpašuma tirgus aktivitātēs un ekonomiskajā virzībā kopumā. Eulerpool platformā mēs piedāvājam detalizētu informāciju par šo un citiem makroekonomiskajiem rādītājiem, lai palīdzētu investoriem, analītiķiem un pētniekiem pieņemt informētus lēmumus. Būvatļaujas ir oficiāli dokumenti, ko izsniedz vietējās pašvaldības, kas ļauj uzsākt būvniecības darbus. Tās aptver dažādu veidu būvniecību: jaunu māju būvniecību, esošo ēku paplašināšanu vai renovāciju, kā arī rūpniecisko objektu veidošanu. Latvijā būvatļauju izsniegšana ir pakļauta stingri reglamentētam procesam, kas ietver dažādu normatīvo aktu ievērošanu un saskaņošanu ar vietējo pašvaldību plānojumā ietvertajiem kritērijiem. Nekustamā īpašuma tirgus aktivitāti bieži vien mēra, analizējot izsniegto būvatļauju skaitu. Tas ir tāpēc, ka šis rādītājs ir tiešā saistībā ar būvniecības nozares attīstību un ekonomikas kopējo izaugsmi. Pieaugošais izsniegto būvatļauju skaits norāda uz augošu pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem, komerciālām telpām un citām būvēm, kā arī uz investīciju aktivitātes pieaugumu nozarē. Tas savukārt nozīmē, ka pieprasījums pēc būvniecības materiāliem un pakalpojumiem varētu kāpt, stimulējot nozari kopumā. Savukārt, ja būvatļauju izsniegšanas skaits samazinās, tas var norādīt uz iespējamiem ekonomikas problēmām, piemēram, pieprasījuma kritumu pēc jauniem mājokļiem, finansēšanas grūtībām vai citiem faktoriem, kas ietekmē būvniecības nozares dinamiku. Šādi faktori var ietvert procentu likmju izmaiņas, regulatīvas izmaiņas, vai demogrāfiskas izmaiņas, kas samazina pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem. Latvijas būvatļauju izsniegšanas dinamiku ietekmē vairāki faktori. Pirmais ir ekonomiskā situācija valstī kopumā. Ekonomikas pieaugums, algas pieaugums un zema bezdarba līmeņi rada labvēlīgu vidi būvniecības aktivitāšu pieaugumam. Pastāvīgos ekonomikas paplašināšanās periodos izsniegto būvatļauju skaits mēdz būt augsts, savukārt ekonomikas krīzes laikā tas strauji sarūk. Otrs faktors ir finanšu tirgus stāvoklis. Zemākas procentu likmes padara būvniecības projektus pievilcīgākus, jo tas samazina kredītu izmaksas un veicina aizņemšanos. Trešais faktors ir demogrāfiskās izmaiņas – iedzīvotāju skaita pieaugums un mājsaimniecību skaita pieaugums rada papildu pieprasījumu pēc būvniecības. Analizējot būvatļauju izsniegšanu Latvijā, jāņem vērā arī reģionālās atšķirības. Rīgas reģions, kā galvaspilsēta un valsts ekonomiskais centrs, piedzīvo augstāku būvniecības intensitāti, salīdzinot ar citiem reģioniem. To ietekmē gan lielāks iedzīvotāju skaits, gan ekonomiskās aktivitātes koncentrācija. Vienlaikus arī citos Latvijas reģionos ir vērojamas pozitīvas tendences, piemēram, pieaugoša interese par mājokļu celtniecību Jūrmalā un Pierīgā. Reģionālo būvatļauju izsniegšanas datu izpēte var sniegt papildu ieskatu tirgus loģikā un patērētāju uzvedībā konkrētās teritorijās. Eulerpool platformā mājas būvatļauju dati tiek aktualizēti regulāri, lai piedāvātu visprecīzāko un aktuālāko informāciju. Mēs piedāvājam dažādus datu vizualizācijas rīkus, kas palīdz lietotājiem analizēt tendences un izprast tirgus kustības. Mūsu platforma ir noderīga gan profesionāļiem, kas ikdienā strādā ar nekustamo īpašumu tirgu, gan arī pētniekiem, kas veic dziļākus makroekonomiskus pētījumus. Jāatzīmē, ka būvatļauju dati ir tikai daļa no plašākas makroekonomiskās analīzes. Lai iegūtu pilnīgu ainu par ekonomikas stāvokli un prognozēm, būtu jāņem vērā arī citus ekonomiskos rādītājus, piemēram, IKP izaugsmi, darba tirgus tendences, inflāciju un procentu likmes. Savstarpējā dažādu makroekonomisko datu saistība ļauj izveidot padziļinātu izpratni par ekonomikas attīstību un iespējamiem nākotnes scenārijiem. Tāpēc Eulerpool platforma ir radīta, lai nodrošinātu pieeju dažādiem makroekonomiskajiem datiem vienuviet, piedāvājot pārskatāmus grafikus, analīzes rīkus un pielāgojamus pārskatus. Mēs saprotam, ka precīza un aktuāla informācija ir būtiska, lai pieņemtu veiksmīgus biznesa un investīciju lēmumus, tāpēc mūsu komanda pastāvīgi strādā pie datu kvalitātes un pieejamības uzlabošanas. Kopumā būvatļauju izsniegšana ir svarīgs barometrs, kas atspoguļo nekustamā īpašuma tirgus un vispārējās ekonomiskās aktivitātes tendences Latvijā. Eulerpool platforma sniedz plašu šo datu analīzi, lai palīdzētu lietotājiem labāk izprast tirgus dinamiku un prognozēt nākotnes attīstības tendences.