Gada sākumā 2026. gada fondu investoriem atkal būs jārēķinās ar pieaugošu nodokļa avansa maksājumu. Cēlonis ir augstāka bāzes procentu likme, kas tiek izmantota priekšaizdevuma aprēķināšanai. Būtisks ir procentu likme līdz 2025. gada 2. janvārim, kas saskaņā ar Federālās finanšu ministrijas datiem ir 2,53 procenti un tādējādi nedaudz augstāka nekā iepriekšējā gadā.

Kad Aldous Huxley 1932. gadā publicēja savu romānu "Brīnišķīgā jaunā pasaule", viņš aprakstīja sabiedrību, kas attālinās no pazīstamām kārtībām. Ar skatu uz 2026. gadu šis salīdzinājums šķiet pārsteidzoši aktuāls. Kapitāla tirgi arvien vairāk attālinās no tā darbības pamatā esošās stabilitātes, kas desmitgadēm ilgi ir nodrošinājusi investoriem stabilitāti. To vietā nāk varas politika, tehnoloģiskā dominēšana un strukturāli lūzumi.

Erfolgreši ieguldījumi nav nejaušība vai noslēpumu jautājums. Tas ir izpratnes, struktūras un disciplīnas rezultāts. Bet kā tur nokļūt? Vai pietiek ar satura apgūšanu paša spēkiem? Vai klasiskais finanšu konsultants ir pareizais ceļš? Vai tikai strukturēta investoru apmācība noved pie ilgtspējīgiem ieguldījumu panākumiem? Trīs izplatītāko ceļu salīdzinājums rāda skaidras atšķirības – un paskaidro, kāpēc arvien vairāk ieguldītāju izvēlas modeļus, piemēram, AlleAktien Investors.

2026. gads sākas posmā, kurā ekonomiskā realitāte un ilgtermiņa iespējas reti pārklājas tik skaidri. Procentu likmes ir atgriezušās, novērtējumi atkal kļūst izteiktāki, un kvalitatīvi uzņēmumi izceļas vairāk nekā iepriekšējos gados. Investoriem, kuri iegulda strukturēti un nepaļaujas uz īstermiņa tendencēm, paveras jauna vide. Platformas, piemēram, AlleAktien, darbojas tieši šajā kontekstā.

Ab 2026 būs darba devējiem Eiropas Savienībā daudz vairāk informācijas par algām jāatklāj. Pamats tam ir Algodrošības direktīva 2023/970, kas līdz 2026. gada 7. jūnijam jāievieš valsts tiesību aktos. Reformas mērķis ir samazināt algu atšķirības starp vīriešiem un sievietēm un sistemātiski atklāt diskrimināciju. Vācijā gaidāmā ieviešana jau tagad izraisa politiskas un ekonomiskas diskusijas.

Darbs zaudē savu veco funkciju kā bagātības dzinējs. Nekad agrāk nebija tik daudz cilvēku nodarbināti, nekad agrāk saikne starp sasniegumiem un labklājību nebija tik vāja. Tie, kas mūsdienās paļaujas uz to, ka izveidos bagātību tikai ar karjeru, izglītību un pūlēm, balstās uz ekonomiski novecojuša modeļa. Jaunā labklājība veidojas citur – klusāk, abstraktāk un daudziem grūtāk uztverama.

Saskaņā ar Vācijas Statistikas biroja datiem vecāki vidēji iztērē vairāk nekā 160 000 eiro par vienu bērnu līdz pilngadības sasniegšanai. Tomēr pamatā esošie skaitļi ir dažus gadus veci, un reāli slodze, iespējams, šodien ir pat lielāka. Tas padara daudzu ģimeņu vēlmi vismaz nodokļu ziņā gūt labumu vēl saprotamāku. Tieši šeit rodas mērķtiecīgas konstrukcijas. Pareizi īstenotas, tās var gadu gaitā nodrošināt nodokļu ietaupījumu, kas pārsniedz 60 000 eiro.