Somija Nepilna laika nodarbinātība
Cena
Pašreizējā vērtība Nepilna laika nodarbinātība Somija ir 458 900 . Nepilna laika nodarbinātība Somija pieauga līdz 458 900 1.12.2025., pēc tam kad tā bija 414 300 1.09.2025.. No 1.03.1998. līdz 1.09.2025. vidējais IKP Somija bija 340 153,15 . Visaugstākais punkts tika sasniegts 1.12.2023. ar 449 400,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.09.1998. ar 225 900,00 .
macro_seo_summary_intro macro_seo_summary_upmacro_seo_summary_avgmacro_seo_summary_highmacro_seo_summary_low
Nepilna laika nodarbinātība
Nepilna laika nodarbinātība
Max
Nepilna laika nodarbinātība Vēsture
| Datums | Vērtība |
|---|---|
| 458 900 | |
| 414 300 | |
| 427 800 | |
| 431 900 | |
| 420 300 | |
| 408 900 | |
| 413 100 | |
| 432 000 | |
| 449 400 | |
| 413 600 |
Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Nepilna laika nodarbinātība
Algas
Ceturksnis
Algas ražošanā
Ceturksnis
Algu pieaugums
Ceturksnis
Bezdarba līmenis
Mēnesiski
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
Mēnesiski
Bezdarba personu skaits
Mēnesiski
Brīvās darba vietas
Mēnesiski
Brīvo vietu īpatsvars
Ceturksnis
Darba izmaksas
Ceturksnis
Darbaspēka līdzdalības līmenis
Mēnesiski
Iedzīvotāju skaits
Gadā
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
Ceturksnis
Nodarbinātās personas
Mēnesiski
Nodarbinātības izmaiņas
Ceturksnis
Nodarbinātības līmenis
Mēnesiski
Pensijas vecums vīriešiem
Gadā
Pensionēšanās vecums sievietēm
Gadā
Pilna laika nodarbinātība
Ceturksnis
Produktivitāte
Ceturksnis
Makro lapas citām valstīm iekš Eiropa
Kas ir Nepilna laika nodarbinātība?
Partijas laika nodarbinātības jēdziens ir svarīga makroekonomikas sastāvdaļa, kas palīdz novērtēt valsts darba tirgus dinamiku un ekonomisko aktivitāti. Termins "partijas laika nodarbinātība" attiecas uz darbiniekiem, kuri strādā mazāk nekā pilnu darba nedēļu, kas parasti tiek uzskatīta par 40 stundām. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu atspoguļošanas tīmekļa vietne, piedāvā detalizētus, precīzus un analītiskus datus par partijas laika nodarbinātību Latvijā. Partijas laika nodarbinātības skaita pieaugums bieži vien ir saistīts ar ekonomiskām svārstībām. Ekonomikas lejupslīdes laikā uzņēmumi bieži vien dod priekšroku piesaistīt partijas laika darbiniekus, lai samazinātu izmaksas un novērstu pilnas slodzes darbinieku atlaišanu. Savukārt ekonomiskā izaugsmes periodā partijas laika nodarbinātība var mazināties, jo darbinieki pāriet uz pilnas slodzes nodarbinātību, meklējot labākas algas un stabilākas darba apstākļus. Kā makroekonomisks rādītājs, partijas laika nodarbinātība sniedz vērtīgu informāciju par darba tirgus elastību, uzņēmumu spēju pielāgoties ekonomiskām izmaiņām un darbinieku vēlmi un spēju strādāt. Eulerpool piedāvā detalizētu skatu uz šo faktoru, ļaujot lietotājiem analizēt un izprast partijas laika nodarbinātības tendences, to ietekmi uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu kopumā. Latvijā, tāpat kā daudzās citās zemēs, partijas laika nodarbinātība ir populāra studentu, pensijas vecuma cilvēku un tiem, kuriem ir citi pienākumi, piemēram, ģimenes aprūpe, vidū. Daudzi studenti izmanto partijas laika darbu, lai papildinātu savus ienākumus mācību laikā, turpretī pensionāri un vecāki bieži vien strādā partijas laika darbus, lai sabalansētu savas personīgās un profesionālās dzīves prasības. Eulerpool datu analīze par Latviju liecina, ka partijas laika nodarbinātība piedāvā elastīgumu gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Darba devēji var pielāgot darbaspēka apjomu atkarībā no sezonālām vajadzībām vai projicētās peļņas, savukārt darbinieki var kombinēt darbu ar mācībām vai citiem pienākumiem. Tomēr pastāv arī izaicinājumi un nevēlamas sekas, kas saistītas ar partijas laika nodarbinātību. Piemēram, daudziem partijas laika darbiniekiem var būt mazāk stabilas darba stundas un zemāki ienākumi nekā pilnas slodzes darbiniekiem. Turklāt, ne vienmēr ir pieejami sociālie pabalsti un citas priekšrocības, kas paredzētas pilnas slodzes darbiniekiem. Šādu problēmu risināšana ir būtiska politikas veidotāju uzmanība, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgtspējīgu darba tirgu. Latvijā politikas veidotāji ir aktīvi strādājuši pie rīgas, kas veicina labklājīgu darba vidi partijas laika darbiniekiem. Piemēram, pastāv noteikumi, kas regulē minimālās algas likmes, darba apstākļus un sociālos aizsardzības mehānismus, lai aizsargātu šos darbiniekus. Eulerpool sniedz atbilstīgus datus par šiem regulējumiem, kas var palīdzēt uzņēmumiem un darba ņēmējiem saprast savas tiesības un pienākumus. Arī demogrāfiskie un sociālie faktori spēlē svarīgu lomu partijas laika nodarbinātības attīstībā. Piemēram, ar sabiedrības novecošanu sagaidāms, ka vairāk cilvēku izvēlēsies partijas laika darbu, lai pagarinātu savu aktīvo darba mūžu un nodrošinātu papildu ienākumus pensijas periodā. Tāpat sabiedrības attieksmes maiņa pret darbavietu elastīgumu un darba un privātās dzīves līdzsvaru var veicināt pieprasījumu pēc partijas laika darba iespējām. Lai nodrošinātu precīzu un aktuālu informāciju, Eulerpool regulāri atjaunina datus par partijas laika nodarbinātību, izmantojot oficiālus avotus, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes datus un citus uzticamus resursus. Datu analīze palīdz identificēt ilgtermiņa un īstermiņa tendences, kas var būt noderīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām pieņemot lēmumus par nodarbinātību. Eulerpool platforma ne tikai piedāvā partijas laika nodarbinātības statistiku, bet arī integrētu pieeju, kas aptver dažādus makroekonomiskos indikators. Tas ļauj lietotājiem veidot holistisku skatījumu uz Latvijas ekonomiku un izprast partijas laika nodarbinātības vietu un ietekmi uz kopējo makroekonomisko vidi. Kopumā partijas laika nodarbinātība ir svarīgs segments Latvijas darba tirgū, kas piedāvā elastīgumu un iespējas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tomēr, lai optimizētu šo modeļu priekšrocības un mazinātu izaicinājumus, nepieciešami rūpīgi izstrādāti politikas pasākumi un sabiedrības izpratne. Eulerpool apņemas sniegt precīzu un detalizētu informāciju, kas palīdz lietotājiem izprast šo sarežģīto jomu un pieņemt pamatotākus lēmumus. Eulerpool turpinās sniegt kvalitatīvus un uzticamus makroekonomiskos datus, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas analīzi un palīdzētu sociālekonomiskās politikas veidotājiem, uzņēmējiem un darba ņēmējiem labāk pielāgoties mainīgajām ekonomiskajām tendencēm.
Nepilna laika nodarbinātība Somija — FAQ
What is the current Nepilna laika nodarbinātība in Somija?
The current Nepilna laika nodarbinātība in Somija is 458 900 as of 1.12.2025..
How has the Nepilna laika nodarbinātība in Somija changed recently?
The Nepilna laika nodarbinātība in Somija increased from 414 300 (1.09.2025.) to 458 900 (1.12.2025.).
What is the all-time high for Nepilna laika nodarbinātība in Somija?
The all-time high for Nepilna laika nodarbinātība in Somija was 449 400,00, recorded on 1.12.2023..
What is the all-time low for Nepilna laika nodarbinātība in Somija?
The all-time low for Nepilna laika nodarbinātība in Somija was 225 900,00, recorded on 1.09.1998..
What is the historical average of Nepilna laika nodarbinātība in Somija?
The historical average of Nepilna laika nodarbinātība in Somija is 340 153,15, calculated over the period from 1.03.1998. to 1.09.2025..
Where does the Nepilna laika nodarbinātība data for Somija come from?
The Nepilna laika nodarbinātība data for Somija is sourced from EUROSTAT and published on Eulerpool.