Vācijā īres maksājumi pieaug ne tikai lielpilsētās, bet arī daudzos lauku reģionos, dažkārt pat par 20 procentiem vai vairāk. Pēc Minhenes Berlīne ir dārgākā pilsēta īrniekiem.

Mit einem Plus von 30 Prozent innerhalb eines Jahres verzeichnete Potsdam den größten Anstieg aller Landkreise und kreisfreien Städte bei Erst- und Wiedervermietungen. Das geht aus einer Antwort der Bundesregierung auf eine Anfrage der Linken im Bundestag hervor. Die Hauptstadt Berlin folgt mit einer Verteuerung von 26,7 Prozent.

Ar 30 procentu pieaugumu gada laikā Potsdama reģistrēja lielāko pieaugumu starp visiem rajoniem un neatkarīgajām pilsētām pirmreizējā un atkārtotā īres tirgū. Tas izriet no Vācijas valdības atbildes uz Bundestāga kreiso pieprasījumu. Galvaspilsēta Berlīne seko ar 26,7 procentu sadārdzinājumu.

Mehr als jeder zweite Deutsche wohnt zur Miete, doch es gibt zu wenig Wohnungen in den beliebten Gegenden. Besonders in Groß- und Universitätsstädten steigt seit Jahren der Druck auf den Mietmarkt. Die Zahlen stammen vom Bundesinstitut für Bau-, Stadt- und Raumforschung (BBSR) und spiegeln das Angebot wider, das Wohnungssuchende im Internet finden.

Latvian translation:
Vairāk nekā puse vāciešu dzīvo īrētos mājokļos, taču populārajos rajonos ir pārāk maz dzīvokļu. Īpaši lielpilsētās un universitāšu pilsētās īres tirgus spiediens pieaug jau gadiem ilgi. Šos datus sniedz Federālais būvniecības, pilsētplānošanas un teritoriālo pētījumu institūts (BBSR) un tie atspoguļo piedāvājumu, ko dzīvokļu meklētāji atrod internetā.

Vācijā vismazāks apdzīvots rajons, Prignitz ziemeļrietumos Brandenburgas, piedzīvojis īres pieaugumu par 18 procentiem. Neskatoties uz pieaugumu, īres maksājumi tur ar 7,08 eiro par kvadrātmetru ir joprojām ievērojami zem valsts vidējā līmeņa, kas ir 7,30 eiro.

Meklburgā-Priekšpomerānijā īres cenas Vorpommern-Rügen apgabalā pieauga gandrīz par 20 procentiem, bet Vorpommern-Greifswald apgabalā - par vairāk nekā 15 procentiem. Arī Tirschenreuth apgabalā, netālu no Bavārijas-Čehijas robežas, īres cenas pieauga par 23,9 procentiem, pie zemā īres līmeņa 6,86 eiro par kvadrātmetru. Kaiserslauternā īres cenas pieauga gandrīz par 20 procentiem, Kaufbērenē - par 17 procentiem un Trier-Saarburg apgabalā, kā arī Wunsiedel apgabalā Fichtelgebirges reģionā - par nedaudz vairāk nekā 15 procentiem.

Pēc pārvākšanās vidējā dzīvokļa izmaksas valsts mērogā ir 10,55 eiro par kvadrātmetru, savukārt Berlīnē vairāk nekā 16 eiro. Līdz ar to galvaspilsēta ir otra dārgākā īres pilsēta Vācijā, apsteidzot tikai Minhene ar vairāk nekā 20,50 eiro par kvadrātmetru.

Pētījums par Berlīnes īrnieku biedrības pasūtījumu liecina, ka trešdaļa Berlīnes mājsaimniecību vairs nevar atļauties dzīvokli brīvajā tirgū. Vairāk nekā puse Berlīnes īrnieku mājsaimniecību nopelna tik maz, ka viņiem ir tiesības uz valsts palīdzību, piemēram, sociālo dzīvokļu īres atļauju.

Šie attīstības procesi uzsver saspringto situāciju Vācijas īres tirgū gan pilsētu, gan lauku apvidos.