Klarna, Zviedrijas līderis "Nopirkt tagad, maksāt vēlāk" (BNPL) jomā, tika sodīts ar 500 miljonu Zviedrijas kronu (apmēram 45 miljonu ASV dolāru) sodu Zviedrijas Finanšu inspekcijas FI. Iemesls: būtiski pārkāpumi pretnovecošanas noteikumos laikā no 2021. līdz 2022. gadam. Šīs attīstības notiek kritiskā laikā, jo Klarna plāno sākotnējo publisko piedāvājumu ASV.

Die FI stellte fest, dass Klarna weder umfassende Risikobewertungen für potenzielle Geldwäsche oder Terrorismusfinanzierung durchgeführt noch adäquate Verfahren für die Sorgfaltspflichten gegenüber Kunden etabliert habe. "Die Einhaltung von Geldwäschevorschriften ist essenziell, um kriminelle Aktivitäten zu verhindern", erklärte FI-Generaldirektor Daniel Barr.

Die Untersuchung sei jedoch nicht schwerwiegend genug, um eine Lizenzentziehung oder eine offizielle Verwarnung zu rechtfertigen. Tā vietā Klarna saņēma formālu rājienu un naudas sodu. Uzņēmums uzsvēra, ka FI lēmums ir "noteikumu interpretācijas un piemērošanas jautājums" un nesatur faktisko naudas atmazgāšanas gadījumus.

Klarna, kas līdz 2019. gadam bija pelnoša, ASV straujās paplašināšanās dēļ nonāca zaudējumu zonā. 2024. gada trešajā ceturksnī uzņēmums sasniedza tīro peļņu 216 miljonu kronu apmērā, taču pirmajos deviņos mēnešos reģistrēja tīros zaudējumus 116 miljonu kronu apmērā. Plānotā uzņēmuma kotēšana biržā, kas paredzēta 2025. gada pirmajā ceturksnī, varētu paaugstināt uzņēmuma vērtējumu līdz pat 20 miljardiem ASV dolāru.

BNPL sektors visā pasaulē tiek pakļauts pastiprinātai regulatīvai uzraudzībai. Patērētāju aizstāvji kritizē biznesa modeli, jo tas mudina cilvēkus uzņemties parādus, kurus viņi nevar atļauties. ASV Patērētāju finanšu aizsardzības birojs un Lielbritānijas valdība plāno regulēt BNPL piedāvājumus līdzīgi kā kredītkartes.

Klarna, dibināta 2005. gadā, piedzīvoja strauju uzplaukumu, taču tās vērtība no 46 miljardiem ASV dolāru 2021. gadā nokritās līdz tikai 6,7 miljardiem ASV dolāru pēdējā finansēšanas kārtā 2022. gadā. Turklāt uzņēmuma vadību ietekmēja iekšējā spriedze starp izpilddirektoru Sebastianu Siemiatkovski un līdzdibinātāju Viktoru Jakobsonu. Jakobsona pārstāvis oktobrī tika izslēgts no valdes.

Sods ierindojas sērijā ar naudas sodiem pret Zviedrijas bankām, piemēram, Swedbank, kas bija spiesta maksāt 4 miljardus kronu par līdzīgiem pārkāpumiem. Neskatoties uz izaicinājumiem, Klarna uzsvēra, ka nopietni izturas pret savu atbildību saistībā ar noteikumu ievērošanu, un sevi raksturoja kā "lielāko Zviedrijas banku, kas līdz šim nav izmeklēta".