Mit mērķi kļūt par nākamo Vācijas kancleru, Frīdrihs Mercs saskaras ar vienu galveno šķērsli: tā saukto "parādu bremzi". Šis, konstitūcijā nostiprinātais noteikums, ievērojami ierobežo valsts jaunu aizņēmumu veidošanu un arvien vairāk tiek uzskatīts par izaugsmes bremzi. Eksperti brīdina, ka stingrais noteikums ietekmē Vācijas investīciju potenciālu, īpaši uz nolietotās infrastruktūras, nepietiekami finansētās aizsardzības un pieaugošo ekonomisko izaicinājumu no ASV fona.

Jens Südekum, Diseldorfas Universitātes starptautiskās ekonomikas profesors, pauda bažas, ka parādu ierobežojums faktiski padara plašas investīcijas neiespējamas. „Bez reformas Vācija kļūs nevadāma,“ sacīja Südekums. Pastāv lielas bažas, ka ekonomika turpinās ciest un investīcijas nepienāks, kamēr konkurenti, piemēram, ASV un Ķīna, mobilizē lielas summas.

Here is the translated heading in Latvian:

"Parāda bremze tika ieviesta 2009. gadā toreizējās CDU kancleres Angelas Merkeles vadībā un nosaka valdības strukturālajai jaunai aizņēmumu griestus 0,35 procentu apmērā no IKP. Tomēr apstākļi ir mainījušies: svarīgas nozares un politiķi, sākot no Vācijas centrālās bankas līdz ietekmīgai ekonomikas lobijai BDI, aicina uz reformu, lai nodrošinātu ļoti nepieciešamās investīcijas. Paredzams, ka Vācijas valsts parāds 2024. gadā sasniegs 64 procentus no IKP, un saskaņā ar dažiem ekonomistiem tas dod pietiekamu manevrēšanas iespēju jaunai interpretācijai.

Merzs, pats, līdzsvarotu budžetu aizstāvis, līdz šim ir noraidījis radikālu atkāpšanos no parādu bremzes, taču paliek piesardzīgi atvērts diskusijai. "Nekas politikā nav galīgi izslēgts," viņš nesen teica. Opcijas, kas atstātu konstitūciju neskartu, būtu speciāls ieguldījumu fonds, līdzīgs 100 miljardu eiro fondam Bundesvērei, kuru Olafs Šolcs izveidoja 2022. gadā.

Daži ekonomisti iesaka padarīt parāda ierobežojumu elastīgāku, piemēram, orientējoties uz parāda īpatsvaru pret IKP. Taču tam būtu nepieciešams divu trešdaļu vairākums Bundestāgā. Tas būtu īstenojams tikai tad, ja Merss izveidotu plašu koalīciju no CDU, SPD un Zaļajiem – izaicinājums, ja parlamentā nostiprināsies ekstrēmas partijas kā AfD vai Die Linke.

Arī Eiropas partneri ar interesi vēro diskusiju. Brisele mudina ES dalībvalstis veikt lielākas investīcijas, lai stiprinātu savu globālo konkurētspēju attiecībā pret ASV un Ķīnu. Vācija, kā lielākā netomaksa savienībā, spēlē nozīmīgu lomu šajos plānos.

Merz, bijušais BlackRock Vācijas vadītājs, izvairās no skaidrām pozīcijām, lai saglabātu elastību. Beigu beigās parādu bremze, kas kādreiz tika uzskatīta par garantiju stabilām finansēm, tagad varētu kļūt par klupšanas akmeni Vācijas modernizācijai un Eiropas konkurētspējai.