Translation of the heading to Latvian:
"Septiņus gadus pēc triumfālās uzvaras pār Marīnu Lepēnu un galēji labējo Nacionālo fronti Emanuels Makrons saskaras ar jaunu politisko realitāti.
Makrona ambiciozais projekts, lai revitalizētu Francijas ekonomiku un stiprinātu starptautisko pozīciju, saskārās ar pieaugošu pretestību. Prezidents un viņa komanda, bieži dēvēti par "mormoniem", centās nodibināt politiku ārpus tradicionālajām kreiso un labo sadalēm. Tomēr, neskatoties uz sākotnējajiem panākumiem, piemēram, bezdarba samazināšanu un starptautisko investīciju piesaisti, pieauga atbalsts ekstrēmām partijām kā RN un kreisajai La France Insoumise (LFI).
Makrona iecerētā reformu politika, tostarp darba tiesību pārskatīšana un īpašuma nodokļa atcelšana, saskārās ar spēcīgu pretestību. Dzelteno vestu kustība un Covid-19 pandēmija izraisīja sociālus nemierus un lejupslīdes sajūtu. Turklāt skolotāja Samuela Patī slepkavība no radikāla islāmsita puses pastiprināja Makrona drošības politikas kursu.
Parlamenta nesenā atlaišana un jaunu vēlēšanu izsludināšana pārsteidza daudzus un tika attēlota kā mēģinājums skaidrībai un pārorientācijai. Taču pat Makrona atbalstītāji šaubās par šo pasākumu efektivitāti. Aptaujās norādīts uz iespējamu neizšķirtu rezultātu, kas varētu novest pie bloķētas valdības vai pat institucionālās krīzes.
Makrons, reizē spīdošā figūra, arvien vairāk pazūd no priekšvēlēšanu materiāliem, un viņa politiskās alianses sabrūk. Kritiķi, piemēram, Sergej Juli un Rafaels Gliksmans, pasludina "makronisma" beigas. Iespējamais Nacionālās frontes dalība valdībā liktu Makronam nonākt neērtā varas dalīšanā, kas varētu būtiski ierobežot viņa politisko rīcībspēju.
Daži Makrona aizstāvji tomēr uzsver viņa panākumus ES politikā un ekonomiskajās reformās. Taču ilgstošās krīzes un viņa vadības stils, ko bieži kritizē kā "hiperprezidentiālu", ir atstājuši dziļas pēdas.
Gaidāmās vēlēšanas izšķirs, vai Makrons varēs turpināt savu vīziju, vai Francija piedzīvos radikālas politiskas pārmaiņas.
