Politics
Macron cīnās par stabilitāti pēc vēsturiskā neuzticības balsojuma
Frankreichs Präsident Macron cīnās ar dziļi sašķeltu parlamenta ainavu un draudošu budžeta krīzi pēc tam, kad viņa valdība tika gāzta ar neuzticības balsojumu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc premjerministra Mišela Barnjē valdības gāšanas ar neuzticības balsojumu ir izvirzījis nopietnas apsūdzības opozīcijai un uzsvēris, ka pilnībā izpildīs savu pilnvaru termiņu līdz 2027. gadam. "Atbildība, ko jūs man esat demokrātiski uzticējuši, ir piecu gadu mandāts, un es to izpildīšu līdz beigām," ceturtdien paziņoja Makrons savā pirmajā uzrunā pēc politiskās krīzes.
Barnjē, kura pilnvaru termiņš tikai trīs mēnešus ir īsākais Piektās Republikas vēsturē, tika gāzts ar neuzticības balsojumu, ko iniciēja sašķelts parlaments. Šis iznākums seko vasarā zaudētajām ārkārtas vēlēšanām, kas noveda pie strupceļa starp trim politiskajiem blokiem, no kuriem neviens nav ar skaidru vairākumu.
Macrons solīja "nākamajās dienās" iecelt jaunu premjerministru, kuram būs jātiek galā ar tām pašām politiskajām problēmām. "Opozīcija ir izvēlējusies haosu," viņš kritizēja īpaši labējās ekstrēmās Rassemblement National (RN) un kreiso aliansi Nouveau Front Populaire (NFP). Abi ir "tikai ar mērķi izraisīt un sagatavot prezidenta vēlēšanas".
Ar Latvijas ierosinājums arī izgāzās 2025. gada budžets, kas paredzēja 60 miljardu eiro nodokļu paaugstināšanas un izdevumu samazināšanas paketi. Mērķis bija samazināt vairāk nekā sešu procentu deficītu 2024. gadā līdz aptuveni pieciem procentiem nākamajā gadā. RN bija paziņojis, ka bloķēs budžetu, ja netiks izpildītas viņu prasības, un īstenoja šo draudu arī, neskatoties uz Barnjē piekāpēm.
Līdz gada beigām jāpieņem jauns budžets, lai nodrošinātu valsts pakalpojumu nepārtrauktību. Makrons paziņoja, ka līdz decembra vidum iesniegs īpašu finanšu likumu, lai nodrošinātu nepieciešamos pārejas pasākumus.
Jaunas valdības veidošanu sarežģī dziļas šķelšanās parlamentā. Makronam jāizvēlas, vai atkal noslēgt aliansi ar Barnjē partiju "Les Républicains" vai meklēt jaunu politisko konfigurāciju. Mēģinājumi atdalīt mērenas kreisās partijas no alianses ar "La France Insoumise" līdz šim bijuši neveiksmīgi. LFI un RN norādījušas, ka noraidīs jebkuru premjerministru, kurš nenāk no viņu attiecīgās nometnes.
Marine Le Pen, RN vadītāja, paziņoja: "No Nouveau Front Populaire nebūs premjerministra." Tajā pašā laikā LFI paziņoja, ka "automātiski cenzēs" jebkuru ne-kreiso kandidātu.
Macron izteica pateicību Barnjē, pieredzējušam politiķim un bijušajam ES Brexit galvenajam sarunu vedējam, par viņa pakalpojumiem. Barnjē paliks pārejas lomā, līdz tiks nosaukts jauns premjerministrs. Politiskā krīze ir pārbaude ne tikai Makrona valdībai, bet arī visas Francijas institucionālajai stabilitātei.