Der Bundesfinanzminister Christian Lindner (FDP) plāno ievērojami samazināt izdevumus pilsoņu pabalstam un ieviest jaunas normas Ukrainas bēgļiem. Intervijā ar "Wirtschaftswoche" Lindners skaidroja, ka pilsoņu pabalsts tiks reformēts, lai samazinātu izmaksas un labāk integrētu pabalstu saņēmējus darba tirgū.

Anstatt des bisherigen Bürgergeldes sollen ukrainische Geflüchtete einen eigenen Rechtsstatus erhalten, der auf einer Kombination aus Leistungen für Asylbewerber und arbeitsmarktpolitischen Instrumenten basiert. „Sie müssen kein Asylverfahren durchlaufen, erhalten aber auch nicht automatisch das Bürgergeld, das auf ein sozioökonomisches Existenzminimum ausgerichtet ist“, erläuterte Lindner. Ziel sei es, die finanziellen Belastungen zu verringern und gleichzeitig den Betroffenen Anreize zur Arbeitsaufnahme zu bieten.

Translation:

Ukraiņu bēgļiem būtu jāsaņem pašiem savs juridiskais statuss kā aizstājējs līdzšinējam Bürgergeld, balstoties uz asila meklētājiem paredzēto pabalstu un darba tirgus instrumentu kombināciju. „Viņiem nav jāiziet cauri asila procedūrai, taču arī automātiski nesaņem Bürgergeld, kas paredzēts sociālekonomiskajam iztikas minimumam,“ skaidroja Lindners. Mērķis ir samazināt finansiālo slogu un vienlaikus sniegt skartajiem stimulus darba uzsākšanai.

Vēl viens reformas galvenais punkts attiecas uz mājokļa izmaksu pārņemšanu. Lindners plāno segt īres un apkures izmaksas pēc vienotas likmes, nevis pārbaudīt faktiskās izmaksas. "Tad pabalstu saņēmēji varēs izlemt, vai pārcelties uz mazāku dzīvokli un kā viņi vēlas apsildīt," viņš teica. Pašreiz dzīvojamo izmaksu pārņemšanu veic pašvaldības ar federācijas atbalstu, ievērojot reģionāli pielāgotas robežas. Pirmajā pilsoņu ienākumu gadā pastāv pielaides periods, kurā netiek pārbaudīta mājokļa izmaksu atbilstība, lai koncentrētos uz darba meklēšanu. Apkures izmaksas turpinās tikt atzītas tikai saprātīgos apmēros.

Neskatoties uz šīm plānotajām reformām, situācija pabalstu saņēmējiem joprojām ir sarežģīta. Saskaņā ar Vācijas valdības atbildi uz Sahras Vāgenknehtas (BSW) pieprasījumu apmēram 50 procenti saņēmēju sešus mēnešus pēc darba uzsākšanas paliek atkarīgi no valsts atbalsta. Darba ministrs Hubertuss Heils (SPD) to skaidro ar strukturāliem faktoriem, piemēram, zemām algām un nepilna laika darbu. „Daudzi cilvēki joprojām ir atkarīgi no papildinošiem pabalstiem, īpaši tie, kuriem ir bērni un zemi ienākumi,“ paziņoja Heils.

Plānotās izmaiņas saskaras ar pretestību. Kritiķi, piemēram, Vāgenknehta, Lindnera pasākumos saskata sociālo pabalstu samazināšanu un dzīves situācijas pasliktināšanos daudziem cilvēkiem. Tā vietā viņi prasa visaptverošāku ekonomiskās politikas atbalstu, kas risina patiesos atkarības no pabalstiem cēloņus.

Tikmēr federālā valdība uzsver, ka lielākā daļa pilsoņu pabalsta saņēmēju, kas integrēti darbā, turpina būt nodarbināti. Sešus mēnešus pēc darba uzsākšanas aptuveni 64 procenti darbinieku paliek savās pozīcijās, īpaši personas ar profesionālo izglītību un vientuļnieki bez bērniem biežāk pārtrauc pabalsta saņemšanu.