Pēc Irānas pirmā tiešā uzbrukuma Izraēlai, valsts saskaras ar izšķirošu drošības politikas dilemmu. Ministru prezidents Benjamins Netanjahu un viņa kara kabinets, kurā ietilpst aizsardzības ministrs Joavs Galants un bijušais aizsardzības ministrs Benijs Gancs, stāv pie grūta lēmuma, kā reaģēt uz šīs sarkanās līnijas pārkāpšanu.

Uzbrukumā tika izšautas vairāk nekā 300 raķetes un droni, no kurām lielāko daļu ar ASV, Lielbritānijas, Francijas un Jordānijas palīdzību izdevās atvairīt. Lai arī materiālie zaudējumi bija nelieli un tika ievainota tikai septiņus gadus veca meitene, uzbrukuma simboliskā nozīme ir ievērojama.

Izraēlam tagad jāatrod reakcija, kas ir pietiekami spēcīga, lai nosūtītu Irānai skaidru ziņu, nenodrošinot turpmāku eskalāciju. Opcijas ietver tiešus militārus triecienus pret Irānas mērķiem līdz pat slepenām operācijām un kiberuzbrukumiem, kas jau ir veiksmīgi izmantoti pret Irānas interesēm.

Lēmumu ietekmē arī starptautiski faktori, tostarp ASV nostāja, kura nevēlas eskalāciju, kā arī nepieciešamība koncentrēt uzmanību uz pastāvīgo konfliktu ar Hamas Gazā.

Starptautiskā kopiena, tostarp Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons, pašlaik apspriež papildu sankcijas pret Irānu. Nākamajās dienās pieņemtie lēmumi varētu būt ar tālejošām sekām reģionālajai stabilitātei un globālajām ģeopolitiskajām attiecībām.