Eiropas Komisija ir uzsākusi pirmos soļus jaunu sodu procedūru piemērošanai pret vairākām ES valstīm pārmērīgas parādu palielināšanas dēļ. Francija, Itālija, kā arī Beļģija, Malta un Slovākija ir uzmanības centrā. Trešdien Komisija paziņoja, ka šajās valstīs ir pārmērīga parādu palielināšana, kas prasa deficīta procedūru.

Īpaši Francija pašlaik ir finanšu tirgu ciešā uzraudzībā. Prezidenta Emanuela Makrona nesenais lēmums par jauniem vēlēšanām ir izraisījis satricinājumus, jo tiek spekulēts par eiropeismusceptiskās labējās partijas uzvaru parlamenta vēlēšanās. Arī Itālijā, pēc Eiropas Komisijas domām, tiek konstatēts pārāk augsts deficīts.

Procedūras uzsākšana deficīta gadījumā nozīmē, ka skartajām valstīm jāveic pasākumi, lai samazinātu parādsaistības un deficītu. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu eirozonas stabilitāti, un tā mērķis ir motivēt valstis uz stabilu budžeta pārvaldību. ES parādu noteikumi pēc ilga laika diskusijām nesen tika reformēti un joprojām paredz, ka dalībvalsts parādu līmenis nedrīkst pārsniegt 60 procentus no ekonomiskās darbības. Turklāt vispārējais budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt trīs procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Laut der Prognose der Kommission wird die Defizitgrenze in diesem Jahr von Frankreich (-5,3%) und Italien (-4,4%) überschritten. Auch andere Länder wie Österreich, Belgien, Finnland, Estland, Ungarn, Malta, Polen, Rumänien und die Slowakei weisen ein zu hohes Defizit auf. Spanien liegt genau bei der Drei-Prozent-Grenze.

Saskaņā ar Komisijas prognozi šogad Francija (-5,3%) un Itālija (-4,4%) pārsniegs deficīta robežu. Arī citas valstis, piemēram, Austrija, Beļģija, Somija, Igaunija, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija un Slovākija, uzrāda pārāk lielu deficītu. Spānija atrodas tieši pie trīs procentu robežas.

Lai nodrošinātu stabilu finansējumu, katrai valstij kopā ar Eiropas Komisiju ir jāizstrādā četrgadu budžeta plāns. Noteiktos apstākļos šo plānu var pagarināt līdz septiņiem gadiem. Turklāt Komisija var ņemt vērā procentu maksājumu pieaugumu, aprēķinot pielāgošanās pūles.

Piemērošana deficīta noteikumiem ir daļēji arī politisks lēmums. Pagātnē, piemēram, Francijai un Vācijai tika sākotnēji izrādīta labvēlība, kas ietekmēja noteikumu sistēmas ticamību. CSU Eiropas Parlamenta deputāts Markuss Ferbers savā vēstulē ES ekonomikas komisāram Paolo Džentiloni aicināja Eiropas Komisiju rūpīgi piemērot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus, pat ja tas ir politiski sarežģīti un varētu izraisīt pretestību.

ES Komisijas jaunākie pasākumi paredzēti uzticības nostiprināšanai reformētajos noteikumos un nodrošināšanai, ka dalībvalstis īsteno savu finanšu politiku saskaņā ar vienotajiem stabilitātes mērķiem.