Vācijai draud nopietns ārstu trūkums, kamēr daudzi aizbēgušie Ukrainas ārsti nedrīkst strādāt. Kopš Krievijas uzbrukuma kara Ukrainai 2022. gada februārī, pēc ziņojuma "Welt am Sonntag", vismaz 1674 aizbēguši ukrainiešu ārsti ir iesnieguši pieteikumu apstiprinājumam Vācijā. Līdz šim ir apstiprināti tikai 187 pieteikumi, kamēr 1402 pieteikumi vēl tiek izskatīti.

Die Daten stammen aus Rückmeldungen von 14 Bundesländern. Bremen und Hessen konnten nur unvollständige Angaben liefern. Die Wartezeiten für die Approbation von Ärzten aus Ländern außerhalb der EU betragen typischerweise zwischen 15 Monaten und drei Jahren. Vor rund eineinhalb Jahren hatten erst wenige ukrainische Ärzte Anträge gestellt.

Latvian translation:
Šie dati iegūti no 14 federālo zemju sniegtajām atbildēm. Brēmene un Hese varēja sniegt tikai nepilnīgus datus. Gaidīšanas laiks ārstu akreditācijai no valstīm ārpus ES parasti ir no 15 mēnešiem līdz trīs gadiem. Apmēram pirms pusotra gada tikai daži Ukrainas ārsti bija iesnieguši pieteikumus.

„Šis bilance ir postoša,“ kritizēja Vācijas slimnīcu biedrības prezidents Geralds Gaßs laikrakstam „Welt am Sonntag“. Birokrātija paralizē svarīgus procesus, piemēram, ārstu atzīšanu. „Mēs vienkārši vairs nevaram atļauties atstāt speciālistus, kas saņem pilsoņa pabalstu, nevis iesaistīt viņus tur, kur viņi steidzami vajadzīgi un arī vēlas strādāt.“ Gaßs pieprasa „īstu birokrātijas mazināšanas ofensīvu“.

Arī Suzanna Jonha, Marburger Bund ārstu apvienības priekšsēdētāja, norāda uz „birokrātiskajiem šķēršļiem un personāla izsīkušajām valsts iestādēm“. Ārsti no trešajām valstīm aizvien biežāk izvēlas citas Eiropas valstis.

Der Grünen-Gesundheitspolitiker Janosch Dahmen uzsver, ka Vācijas veselības aprūpes sistēma cieš no dramatiskas darbaspēka trūkuma un ka Ukrainas ārsti varētu būt vērtīgs atbalsts. Lielais neizskatīto pieteikumu skaits parādīja, ka pašreizējie atzīšanas procesi ir disfunkcionāli, pārāk sarežģīti un ļoti birokrātiski organizēti federālo zemju līmenī. Tajā pašā laikā medicīniskā izglītība Eiropas kaimiņvalstīs, piemēram, Ukrainā, atbilst ES valstu standartiem.

Aprīlī federālais veselības ministrs Karls Lauterbahs (SPD) norādīja uz lielām nepilnībām medicīniskajā aprūpē. "Mēs pēdējo desmit gadu laikā neesam apmācījuši 50 000 ārstu. Tādēļ nākamajos gados mums visā valstī trūks ģimenes ārstu. Mēs nonāksim ļoti grūtā apgādes situācijā," viņš teica. "Mums katru gadu trūkst 5000 studiju vietu. Tādējādi mēs nākamajos desmit gados kopumā zaudēsim 50 000 ārstus. Katrs to sajutīs.

Ukrainas bēgļu ārstu integrācija varētu būt risinājums gaidāmajam ārstu trūkumam. Tomēr nepieciešamas steidzamas reformas un birokrātijas mazināšana, lai šos kvalificētos speciālistus pēc iespējas ātrāk integrētu Vācijas veselības sistēmā.