Mākslīgā intelekta nākotne ir sasniegusi jaunu dimensiju. Āzijas tehnoloģiju centros iezīmējas skaidra tendence: nākamais KI attīstības vilnis pamet tikai digitālo vidi un iekļūst fiziskajā pasaulē. Āzijas tehnoloģiju giganti kā Nvidia, Sony un Fujitsu vada šo pārmaiņu – un ietekme varētu būt revolucionāra.
Nākamais MI vilnis ir fiziskais MI," paskaidroja Nvidia vadītājs Džensens Huangs konferencē Taipejā. "Ir sācies robotikas laikmets." Skaitļi faktiski runā paši par sevi: pēc Citigroup Inc. datiem līdz 2035. gadam pasaulē varētu darboties 1,3 miljardi MI robotu – līdz 2050. gadam pat 4 miljardi. Un lauvas tiesa šo inovāciju nāks no Āzijas.
Asijas aparatūras priekšrocība
Lai gan ASV ir līderis KI programmatūras izstrādē, Āzijai ir priekšrocības aparatūras jomā. Pēdējo 20 gadu laikā neticami 78 % no visiem pasaules robota patentiem bija no Ķīnas, savukārt Japāna un Dienvidkoreja kopā veidoja 12 %. Savukārt ASV bija tikai 3 %.
Diese Dominanz ist nicht zufällig. Kinā mākslīgais intelekts un robotika ir augstākajā prioritātē valsts inovāciju politikā. Subsīdijas un mērķtiecīgs atbalsts virza attīstību uz priekšu.
Japānā un Dienvidkorejā, savukārt, uzsvars tiek likts uz specifiskām lietojumprogrammām: Japānā, piemēram, robotikai ir izšķiroša loma novecojošas sabiedrības problēmu risināšanā. Ar mākslīgo intelektu vadīti aprūpes roboti un automatizētas sistēmas atvieglo samazinošos darbaspēku un nodrošina ekonomisko stabilitāti.
No zinātniskās fantastikas sapņa līdz realitātei
Schon heute gibt es beeindruckende Beispiele für physische KI-Anwendungen in Asien. Ein Start-up aus Shenzhen hat einen KI-gesteuerten Roboter entwickelt, der Mahlzeiten zubereitet, während Fujitsu Ltd. in Japan eine KI präsentiert hat, die traditionelle Noh-Theatertechniken lehrt – eine uralte Kunstform, die vom Aussterben bedroht ist.
Arī vēsture piedāvā aizraujošus piemērus: Jau 1999. gadā Sony laida klajā Aibo suni, pirmo robotu plašajam tirgum. Un tieši šī tehnoloģisko zināšanu un pragmatisma kombinācija varētu dot Āzijai izšķirošu priekšrocību arī šoreiz.
Robotika: iespēja vai izaicinājums?
Tomēr robotika nepaliek bez strīdiem. Rietumu sabiedrībās dominē bažas, ka automatizācija varētu iznīcināt darbavietas. Tomēr Āzijā tehnoloģija bieži tiek uzskatīta par nepieciešamu atbildi uz demogrāfiskiem un strukturāliem izaicinājumiem.
Neskatoties uz šo atvērtību, ir arī kritiskas balsis. Pētījumi rāda, ka roboti veco ļaužu aprūpē bieži vien nesniedz gaidīto atvieglojumu. Tā vietā humānākas pieejas, piemēram, liberālāka imigrācijas politika, varētu piedāvāt efektīvākus risinājumus. Tomēr entuziasms par praktiskām un reālistiskām mākslīgā intelekta lietojumprogrammām joprojām ir nesatricināms.
Softbankas vīzija: inteliģence sastopas ar muskuļiem
Masajoši Sons, Softbank Group dibinātājs, precīzi aprakstīja nākotnes perspektīvu: "Kā rāda mans mīļākais multfilmu varonis Astroboys, muskuļu spēks vien nepietiek – nepieciešama inteliģence." Ar šo pieeju Softbank virza uz priekšu viedo robotu izstrādi, kuriem jāapliecina sevi reālajā pasaulē.
Kopsavilkums? Izšķir prakse.
Lai arī Rietumu ziņojumos bieži mēdz pārspīlēt robotu lomu Āzijā, parādās diferencēts attēls: tieši tehnoloģiskā progresa, kultūras atvērtības un pragmatisku pielietojumu kombinācija varētu Āziju pacelt nākamās mākslīgā intelekta revolūcijas priekšgalā. Un, kamēr ASV turpina attīstīt programmatūru, ir skaidrs viens: nākamās paaudzes mākslīgā intelekta roboti nenāks no Silīcija ielejas – bet gan no Tokijas, Seulas un Šeņdžeņas.
