Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atkārtoti samazinājis savu Vācijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam. Saskaņā ar jaunākajām prognozēm ir gaidāms, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs tikai par niecīgiem 0,2 procentiem, kas ir izteikti mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo 0,5 procentu prognozi. Šī revīzija padara Vāciju par vājāko lielo ekonomiku pasaulē.
Vācu ekonomika jau pagājušajā gadā cīnījās ar tikai 0,3 procentu izaugsmi, kamēr citas lielās tautsaimniecības auga daudz straujāk. 2025. gadam SVF prognozē nelielu atveseļošanos ar 1,3 procentu izaugsmi, kas tomēr joprojām ir zemāk nekā iepriekšējās prognozes.
Kā vājo sniegumu daļēji izraisošo iemeslu SVF redz pastāvīgi vājo patēriņu Vācijā, kas ir papildus apgrūtināts ar augstām enerģijas izmaksām, kā rezultātā Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Neskatoties uz vispārēju pasaules ekonomikas stabilizāciju, situācija Vācijā joprojām ir nestabila.
SVF uzsver, ka visā pasaulē ekonomikas atlabšana stabilizējas ar gaidāmo 3,2 procentu izaugsmes tempu šogad un nākamajā gadā, kas tomēr joprojām ir zemāk par ilggadējo vidējo 3,8 procentu rādītāju. Īpaši bagātākās rūpnieciski attīstītās valstis demonstrē izturīgāku atkopšanos nekā nabadzīgākas valstis.
Īpaša uzmanība jāpievērš inflācijai, kas rūpnieciski attīstītajās valstīs mazinās un kas varētu veicināt procentlikmju samazināšanos otrajā gada pusē, tādējādi iespējams stimulējot ekonomikas izaugsmi. Tomēr jaunattīstības un attīstības valstīs inflācija saglabājas kā nopietna problēma, prognozējot likmes 8,3 procentu apmērā 2024. gadā un 6,2 procentus 2025. gadā.
SVF brīdina arī par augstas valsts parādsaistību riskiem, kas kopš koronavīrusa pandēmijas ir strauji pieauguši. Valdībām tiek aicinātas atkal radīt finansiālas rezerves, lai varētu reaģēt uz nākotnes krīzēm, pat ja tas īstermiņā varētu apgrūtināt izaugsmi.
Šie attīstības virzieni parāda, ka globālie ekonomiskie izaicinājumi turpina spēlēt nozīmīgu lomu un it īpaši vācu ekonomiku izvirza sarežģītu uzdevumu priekšā.
