Ievērojams inflācijas samazinājums Francijā atsācis diskusijas par iespējamu procentlikmju samazināšanu no Eiropas Centrālās Bankas (ECB) puses. Martā Francija reģistrēja tikai 2,4 procentu cenu pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas ir zemākais līmenis kopš 2021. gada augusta un zem ekonomistu prognozēm, kuri bija gaidījuši samazinājumu līdz 2,8 procentiem.

Šis kritums daļēji ir saistāms ar svaigu pārtikas produktu cenu kritumu un palēninātu enerģijas cenu pieaugumu. Līdzīgas tendences vērojamas arī Itālijā, kur inflācija bija tikai 1,3 procenti, arī zemāk nekā prognozēts un ievērojami zemāka par ECB mērķi divus procentus.

Francois Villeroy de Galhau, Francijas centrālās bankas vadītājs un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis, norādīja, ka ECB varētu jau pavasarī veikt mērenu procentlikmju samazināšanu neatkarīgi no ASV Federālās rezervju sistēmas monetārpolitikas lēmumiem.

Aptauja ekonomistu vidū liecina, ka vairākums gaida pirmo procentlikmju samazinājumu jau jūnijā, savukārt solis aprīlī šķiet mazticams. Eiropas Centrālā Banka (ECB) kopš septembra vidus ir saglabājusi noguldījumu likmi, par kādu bankas var novietot lieko naudu centrālajā bankā, stabilu 4,00 procentu apmērā, kas ir augstākais līmenis kopš ekonomiskās un monetārās savienības izveides.

Diskusijas par procentu likmju samazināšanu uzkurina jaunākie inflācijas dati, kuri liecina par cenu pieauguma atdzišanu divās no lielākajām eiro zonas tautsaimniecībām. Šīs attīstības varētu ļaut Eiropas Centrālajai bankai (ECB) mīkstināt savu stingro naudas politiku cīņā pret inflāciju, ar mērķi stabilizēt inflācijas līmeni uz diviem procentiem.