Vācijā pozitīva attīstība ienākumu sadalījumā: Zemāko ienākumu saņēmēju algas ir gada laikā ievērojami straujāk pieaugušas nekā augstāko ienākumu saņēmēju algas. Šī attīstība pārsvarā ir saistīta ar likumīgā minimālās algas paaugstināšanu no 9,82 eiro līdz 12 eiro stundā. Par to ziņo Statistikas federālais pārvaldes birojs par periodu no 2022. gada aprīļa līdz 2023. gada aprīlim.

Statistikas Federālās pārvaldes dati rāda, ka atalgojuma nevienlīdzība starp visaugstākajiem un zemākajiem ienākumiem ir nedaudz samazinājusies. Kamēr augstāko desmit procentu nodarbināto ienākumi vidēji bija 2,98 reizes lielāki nekā zemākā desmita ienākumi, iepriekšējā gadā šis koeficients bija 3,28. Bruto stundas likmes mazāk pelnošajiem periodā ir palielinājušās par 12,4 procentiem, turpretī algas skalu augšgalā ir pieaugušas tikai par 1,9 procentiem.

Šī attīstība ir sekmējusi ienākumu līdzsvarošanos starp mazāk un vairāk pelnošajiem, kas ir sabiedrībā un politiski bieži pieprasīta tendence. 2023. gada aprīlī mazāk pelnošo bruto stundas alga bija 12,25 eiro, kamēr vairāk pelnošajiem bija jānopelna vismaz 36,48 eiro stundā.

Vidējie ienākumi, t.i., medianie ienākumi, kopumā auguši lēnāk – ar 4,3 procentu pieaugumu visā valstī – tomēr attīstība rāda, ka ienākumu atšķirības it īpaši Vācijas rietumos joprojām ir lielākas nekā austrumos. Tur algu līmenis kopumā ir nedaudz zemāks, bet algu attīstība ir nedaudz vienmērīgāka, ar medianā ienākuma pieaugumu 6,1 procentu apmērā austrumos, salīdzinot ar 4,2 procentiem rietumos.

Šīs statistikas atklāj, kā regulatīvi iejaukumi, piemēram, minimālās algas paaugstināšana, var tieši ietekmēt ienākumu sadalījumu un ilgtermiņā veicināt ienākumu atšķirību mazināšanu.