Inflācija eirozonā turpina parādīt lejupslīdes tendenci, kas liecina, ka spēcīgu cenu pieauguma periods, it īpaši pārtikas un enerģētikas segmentā, pagaidām varētu būt beidzies. Martā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patēriņa cenas pieauga par 2,4 procentiem, apstiprināja statistikas birojs Eurostat savā otrajā novērtējumā. Šis rādītājs atbilst sākotnējam rezultātam un ir zemāks nekā iepriekšējā mēnesī reģistrētā 2,6 procentu likme. Tas ir trešais kritums pēc kārtas.

Pirms gada inflācijas līmenis bija 6,9 procenti, un 2022. gada rudenī pat sasniedza vairāk nekā desmit procentu augstāko punktu. Tolaik ekstrēmos pieaugumus lielākoties izraisīja tiešās Ukrainas kara sekas un no tā izrietošie enerģijas un izejvielu cenu pieaugumi.

Pamatcenu kāpums, kas neiekļauj svārstīgus komponentus kā enerģija, pārtika un baudas preces, arī samazinās, un tas kritās no 3,1 procentiem iepriekšējā mēnesī līdz 2,9 procentiem. Šie skaitļi apstiprina sākotnējos rezultātus un norāda, ka pamatinflācija, kas sniedz labāku ieskatu vispārējā cenu tendencē, mazinās.

Enerģijas cenu samazinājums turpinās, lai gan šī tendence zaudē dinamiku. Pārtikas un baudījumu cenas palielinājās par 2,6 procentiem gada salīdzinājumā, kamēr rūpniecības preču cenas pieauga par 1,1 procentiem. Pakalpojumu nozarē turpinājās pāri vidējam pieaugums, cenas pieaugot par 4,0 procentiem, ietekmējot augstas darba izmaksas un ievērojamas tarifu algu paaugstinājumus.

Šīs attīstības pakāpeniski tuvojas Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķim, kas ilgtermiņā tiecas pēc divu procentu inflācijas likmes. Reaģējot uz augsto inflāciju, ECB ir ievērojami paaugstinājusi procentu likmes. Ņemot vērā inflācijas mazināšanos, pašreizējā gadā tiek gaidīti procentu likmju samazinājumi, kas, iespējams, varētu sākties jūnijā.