Wealth
Reģionālā pirktspēja: Bavārijas apriņķi dominē, lielpilsētas zaudē augsto dzīves dārdzības dēļ
Die IW-Studie atklāj skaidru plaisu reģionālajā pirktspējā Vācijā, ko veicina ienākumu atšķirības un dzīves dārdzība.

Die wirtschaftliche Ungleichheit in Deutschland zeigt sich deutlich in der regionalen Kaufkraft. Eine Analyse des Instituts der deutschen Wirtschaft (IW) in Köln ergab, dass die Landkreise Starnberg und Miesbach mit ihrer hohen preisbereinigten Kaufkraft an der Spitze stehen, während Städte wie Offenbach und Gelsenkirchen die Schlusslichter bilden. Die Unterschiede basieren auf einer Kombination aus Einkommen und Lebenshaltungskosten.
Ekonomiskā nevienlīdzība Vācijā izpaužas skaidri reģionālajā pirktspējā. Ķelnes Vācijas ekonomikas institūta (IW) analīze liecina, ka Starnbergas un Miesbaha apriņķi ar augstu cenu koriģētu pirktspēju ir līderos, kamēr tādas pilsētas kā Ofenbaha un Gelsenkirhene atrodas beigās. Atšķirības balstās uz ienākumu un dzīves dārdzības kombināciju.
Starnbergas apriņķī pirktspēja ir 35,392 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā par 37 procentiem virs Vācijas vidējā līmeņa - 25,790 eiro. Miesbaha seko cieši ar 35,335 eiro. Abas reģioniem gūst labumu no augstiem ienākumiem, kas, neraugoties uz pārsvarā augstākām dzīves dārdzībām, atbalsta pirktspēju. Īpaši uzkrītoši ir tas, ka tūrisma pievilcīgie reģioni, piemēram, Miesbaha, Ziemeļfrīzlande vai Hochtaunuskreis, ir pārmērīgi pārstāvēti. Šīs teritorijas, acīmredzot, piesaista turīgus cilvēkus ar saviem ainaviskiem priekšrocībām.
Lielpilsētas rangā neveicas labi. Minhene, Vācijas ekonomiskais centrs, dēļ augstākajām dzīves izmaksām – 24,4 procenti virs vidējā – ieņem tikai 33. vietu. Hamburga piedzīvo vislielāko kritumu, salīdzinot ar ienākumu reitingu, zaudējot 220 vietas un ieņemot 304. vietu. Pētījumā norādīts, ka galvenokārt atbildīgas ir augstās īres maksa lielpilsētās, kas veido lielu daļu dzīves izmaksu.
Pirktspēja ir reģionāli ļoti nevienmērīgi sadalīta. Bavārija dominē ar 28 no 50 augstāk novērtētajiem reģioniem, kamēr Austrumvācija pat nav pārstāvēta pirmajā simtniekā. Gelzenkirhene un Duizburga, neskatoties uz salīdzinoši zemām dzīves dārdzībām, zemā ienākumu līmeņa dēļ ieņem pēdējās vietas.
Lai samazinātu atšķirības, IW aicina pastiprināt pasākumus mājokļu būvniecības veicināšanai un atļauju izsniegšanas procedūru paātrināšanai. Turklāt nepieciešams uzlabot lauku apvidu savienojumu ar pilsētas centriem, lai mazinātu pieprasījumu pēc dzīvojamās platības pilsētās.