In der Welt der Pharmariesen kann ein Funken rechtlicher Unsicherheit schnell ein Inferno entfachen. Das erfahren derzeit die Aktionäre von AstraZeneca schmerzlich: Rund 17 Milliarden Pfund Marktwert verdampften Anfang der Woche – ein Verlust von 12 Prozent des Unternehmenswertes, ausgelöst durch eine intensivere Korruptionsuntersuchung in China. China ist für AstraZeneca der zweitgrößte Einzelmarkt weltweit, und das bedeutet Alarmstufe Rot.

In latviešu valodā:

Farmācijas gigantu pasaulē neliela juridiskā neskaidrība var ātri pārvērsties par infernu. To pašlaik sāpīgi piedzīvo AstraZeneca akcionāri: nedēļas sākumā apmēram 17 miljardi sterliņu mārciņu tirgus vērtības izzuda – uzņēmuma vērtības zudums par 12 procentiem, ko izraisīja intensīvāka korupcijas izmeklēšana Ķīnā. Ķīna ir AstraZeneca otrais lielākais tirgus pasaulē, un tas nozīmē sarkano trauksmi.

Einblicke in die Verstrickungen: Mehr als ein Problemherd in China

Ķīnā AstraZeneca patlaban saskaras ar vairākām problēmām, sadalītām trīs jomās. Pirmais šoks nāca ar izmeklēšanu par apdrošināšanas krāpšanu, kas jau vairākus gadus piesaista iestāžu uzmanību. Tika atklāts, ka aptuveni 100 bijušo darbinieku Ķīnā manipulēja ar ģenētisko testu rezultātiem, lai pacientiem nodrošinātu piekļuvi valsts apdrošināšanai AstraZeneca plaušu vēža medikamentam Tagrisso.

Atdzisis tikai nedaudz, nervozitāte turpināja pieaugt: AstraZeneca šonedēļ apstiprināja, ka pret diviem pašreizējiem, kā arī diviem bijušajiem vadītājiem Ķīnā tiek veikta izmeklēšana – saistībā ar, iespējams, nelikumīgu vēža zāļu importu. Un visbeidzot: Leons Vangs, AstraZeneca Ķīnas vadītājs un uzņēmuma publiskā seja Āzijā, nesen tika aizturēts varas iestāžu rīcībā. Šis ir satricinājums, kas rada jautājumus un liek domāt par caurspīdīguma trūkumu cēloņu atklāšanā.

Ein Déjà-vu: Erinnerungen an GSKs Strafe

AstraZeneca liktenis Ķīnā atsauc nepatīkamas atmiņas par 2014. gadu, kad britu konkurentam GlaxoSmithKline pēc līdzīgi eksplozīva korupcijas gadījuma nācās samaksāt gandrīz 500 miljonus dolāru sodā. Toreiz 15 mēnešu ilga Ķīnas iestāžu izmeklēšana noveda GSK līdz reputācijas krīzei un radīja ilgstošus zaudējumus.

Lai gan pašreizējās apsūdzības nav vērstas tieši pret AstraZeneca, bet gan pret atsevišķām personām. Tomēr paralēles ir nepārprotamas – un satraucošas. AstraZeneca uzsver, ka pilnībā sadarbošoties, ja no iestādēm nāks pieprasījumi.

Was bedeutet das für Chinas Bedeutung im Konzern?

Atkarība no Ķīnas ir divpusējs zobens. No vienas puses, tā ir milzīgs tirgus, no otras puses, juridiskās neskaidrības apdraud ienākumus no šī paša tirgus. 2025. gadā AstraZeneca ar savu onkoloģijas biznesu Ķīnā, pēc aplēsēm, gūs apmēram 625 līdz 750 miljonus dolāru operatīvās peļņas. Tas veido mazāk nekā piecus procentus no prognozētās uzņēmuma peļņas. Tomēr šo ienākumu samazināšanās radītu ievērojamas nepilnības.

AstraZenecas izpilddirektoram Paskālam Sorio ir ambiciozi mērķi – līdz 2030. gadam ikgadējie ieņēmumi jāpalielina no 45,8 līdz 80 miljardiem dolāru. Šajā procesā uzņēmums paļaujas uz daudzsološu medikamentu portfeli, kuru klīniskie panākumi pašlaik vēl tiek gaidīti. Šī jaunā krīze Ķīnā varētu vēl vairāk palielināt Sorio nastu.

Ein Fazit mit Fragezeichen

Wird dieser „China-Schreck“ langfristige Auswirkungen auf AstraZeneca haben? -> Vai šīs "Ķīnas satricinājums" ilgtermiņā ietekmēs AstraZeneca?