Francijas biržai ir problēma, un tā ir diezgan liela: Cac 40, Parīzes akciju tirgus flagmanis, šogad ir zaudējis 3% - kontrastē ar Stoxx Europe 600, kas tajā pašā periodā ir pieaudzis par 6%. Un, kamēr Vācija ar iespaidīgu pieaugumu 18,7% apmērā ieguva Eiropas biržu līdera statusu, Francijas kādreizējais spožums slēpjas neskaidrību ēnās.
Lukszbrendi krīzē: No uzplaukuma līdz pagrimumam
Kādreiz tie bija luksusa preces, kas veicināja Francijas biržu. Tādi uzņēmumi kā LVMH un Kering gadiem ilgi guva labumu no ķīniešu pircēju zelta laikmeta, kas masveidā strāvoja uz Eiropu, lai iegūtu dizaineru somas un smaržas. Bet šīs dienas šķiet skaitītas. Ekonomiskā atdzišana Ķīnā ir ievērojami mazinājusi patēriņu pasaulē vissvarīgākajā luksusa produktu izaugsmes reģionā.
LVMH, gigants aiz tādiem zīmoliem kā Louis Vuitton un Dior, šogad zaudēja 12 % no savas akciju vērtības. Kering, Gucci mātesuzņēmums, zaudēja pat 40 %. Pandēmijas laikā peļņa vēl pieauga – cilvēki lokdaunu laikā tērēja milzīgas summas par aksesuāriem un augstās klases dzērieniem. Taču eiforija ir beigusies.
„Vilšanās par Ķīnu, iespējams, ir sasniegusi savu zemāko punktu,“ saka Karolīna Reila no Pictet Asset Management. Tomēr paliek neskaidrs, vai Pekinas paziņotie stimula pasākumi ir pietiekami, lai ilgtspējīgi veicinātu patēriņu.
Politiskā haoss un ekonomiskā vājība
Kamēr luksusa nozare klibo, Francijas politika ir radījusi papildu problēmas. Šogad ar Fransuā Bajru jau ceturtais premjerministrs vadīja valsti. Politiskā nestabilitāte ne tikai radīja bažas ieguldītājos, bet arī novietoja spiedienu uz valsts finansēm. Moody’s nesen samazināja Francijas kredītreitingu, un 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums pieauga virs 3%. Riska prēmija salīdzinājumā ar Vācijas valsts obligācijām sasniedza augstāko līmeni kopš eiro krīzes.
Handelskrīze 2.0: Trampa tarifu tumšais mākonis
Donalda Trampa atgriešanās uz pasaules skatuves met garu ēnu pār Eiropu. Tikko ievēlētais ASV prezidents draud ar plašiem tarifiem, kas turpina apgrūtināt jau tā cietušo Francijas eksporta ekonomiku. Analītiķi saskata jaunas tirdzniecības krīzes draudus, kas īpaši smagi varētu skart no eksporta atkarīgus sektorus, piemēram, automobiļu rūpniecību.
Auto ražotājs kā Stellantis, uzņēmums aiz Peugeot, Fiat un Jeep, redzēja savu akciju kritumu par 41%. Konkurence no Ķīnas ražotājiem elektromobiļu jomā vēl vairāk saasina problēmas.
Fr
Angesotnē uz drūmo perspektīvu sāk franču uzņēmumi pamest dzimteni. Pay-TV gigants Canal+ nesen uzdrošinājās spert soli uz Londonas biržu — ar nelieliem panākumiem: kopš kotēšanas akcijas kritās gandrīz par 30%. Tāpat TotalEnergies un aktīvu pārvaldītājs Tikehau apsver iespēju pārcelt savu kotāciju uz ASV.
Was bleibt vom Glanz Frankreichs
Der Cac 40 lejupslīde atspoguļo ne tikai Francijas problēmas, bet arī Eiropas kopējās problēmas. "Eiropa ilgi ir bijusi atkarīga no Ķīnas," skaidro Emmanuel Cau no Barclays. Taču globalizācijas laiki, šķiet, ir beigušies. Ar mazāk savienotu tirgu un staignajošu izaugsmi Ķīnā Eiropai ir vajadzīgi jauni impulsi – un Francijai vairāk nekā jebkad agrāk.