DeepSeek ir radikāli mainījis globālās sacensības par mākslīgo intelektu. Ķīnas mākslīgā intelekta uzņēmums ne tikai sakrata vietējo tirgu ar savu modeļa Reasoning R1 atvērtā koda izlaišanu, bet arī izraisīja globālu inovāciju vilni. Atšķirībā no rietumu tehnoloģiju gigantu patentētajiem modeļiem, DeepSeek mākslīgais intelekts ir pieejams ikvienam – no pētniekiem Sanpaulu līdz jaunuzņēmumiem Stokholmā un ārstiem Nairobi.

Modelis balstās uz retu neironu tīkla apmācību – metodi, kas ievērojami samazina skaitļošanas jaudu un enerģijas patēriņu. Šī efektivitāte padara jaudīgu AI tehnoloģiju pieejamu plašākām lietotāju grupām, nevis to ierobežo tikai ar dažiem kapitāla bagātajiem. Kamēr Rietumu uzņēmumi, piemēram, OpenAI, savus modeļus tur noslēpumā un koncentrējas uz maksimālu mērogošanu, DeepSeek seko atvērtai pieejai, kas ļauj pielāgoties vietējām vajadzībām.

Ķīnā lēmums ir izraisījis ķēdes reakciju: uzņēmumi kā Alibaba jau ir sekojuši šim piemēram un publicējuši savus KI modeļus kā atvērtā koda programmas. Tas palielina konkurenci un raisa agrīnās stadijas investoru interesi. Ķīnas valdība jūtas pārliecināta, ka var ar vēl lielāku pašapziņu virzīt savu KI stratēģiju.

Tomēr ģeopolitiskā nenoteiktība saglabājas. ASV jau ir ierobežojušas spēcīgu GPU, piemēram, Nvidia H100, eksportu uz Ķīnu. Arī ārvalstu investīcijas tiek ierobežotas ar regulatoriskiem riskiem. Ja DeepSeeks panākumi mudinātu Vašingtonu uz vēl stingrākiem pasākumiem, tas varētu vēl vairāk kavēt globālo zināšanu apmaiņu. Lai gan aparatūras trūkumus var apiet, izglītības un pētniecības sankcijas būtu nopietns drauds tehnoloģiskajam progresam.

Dennoch: DeepSeek ir pierādījis, ka mākslīgais intelekts nepieder tikai tehnoloģiju korporācijām. Viņu atvērtā pirmkoda pieeja atgādina Johannesa Gutenberga drukas presi, kas 15. gadsimtā demokratizēja pieeju zināšanām. Tas, kam pieder mākslīgais intelekts, vairs nav izšķirošs – svarīgi ir tas, ko pasaule ar to dara.