Politiskā cīņa: Kas draud izgāzties un kas vēl varētu tikt pieņemts?

Kopš negaidītās Vācijas kanclera Olafa Šolca koalīcijas sabrukšanas novembrī, Vācijas valdībai trūkst parlamentārā vairākuma, kas ir aizkavējusi daudzu plānoto likumu īstenošanu. Tomēr cerība pastāv: daži likumi varētu tikt pieņemti vēl pirms februārī ieplānotajām ārkārtas vēlēšanām. Brīvie demokrāti (FDP), kuri kādreiz bija koalīcijā, ir norādījuši, ka ir gatavi atbalstīt noteiktas likumdošanas iniciatīvas. Šolcs plāno pirmdien rīkot uzticības balsojumu un redz iespējas kopīgiem centieniem pieņemt svarīgus pasākumus pirms 23. februāra vēlēšanām. Viens no pozitīvajiem notikumiem ir piektdien panāktais vienošanās starp bijušajām koalīcijas partijām SPD, Zaļajiem un FDP par nodokļu atvieglojumiem un augstākiem bērna pabalstu maksājumiem. Saskaņā ar likumprojektu, tas paredz nodokļu atvieglojumus vairāk nekā 11 miljardu eiro apmērā 2025. un 2026. gadā, kā arī bērna pabalsta palielinājumu par pieciem eiro līdz 255 eiro mēnesī. Vēl viens potenciālais likums ir populārais Deutschlandticket. Šis pasākums nodrošinātu neierobežotus braucienus tuvumā un reģionālajā transportā par fiksētu ikmēneša maksu un vēl joprojām ir nepieciešams apstiprinājums nākamā gada nepieciešamajam 1,5 miljardu eiro budžetam. Konservatīvais opozīcijas līderis Frīdrihs Mercs pauž gatavību sadarboties. Tāpat varētu tikt atbalstīti pasākumi, lai stiprinātu Vācijas Konstitucionālo tiesu. Tiesas struktūra varētu kļūt vāja, ja nākamo Bundestāgu bloķētu populistiskās partijas. Tomēr neskaidrā stāvoklī varētu palikt paredzētais ūdeņraža spēkstaciju atbalsts. Laiks ir ierobežots, lai tos nogādātu līdz vēlēšanām caur parlamenta procesu. Arī 2025. gada budžeta plānošanu, visticamāk, nepabeigs, lai gan par pamatu varētu kalpot pagaidu budžets, balstoties uz iepriekšējiem projektiem. Nomu ierobežojumu pagarināšana līdz 2029. gadam šķiet skeptiski vērtēta konservatīvo opozīcijas pretestības dēļ. Plānotā pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai arī atrod maz atbalsta opozīcijas partijās. Plānotās pensiju un elektroapgādes izmaksu pārmaiņas arī ir uz nestabilas augsnes, jo trūkst partiju vienprātības, lai šos ambiciozos plānus pārvērstu likumos.