Politiskā turbulence Francijā: Makrons atzīst atbildību

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir atzinis atbildību par politisko spriedzi, ko izraisīja viņa lēmums vasarā rīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Šis pasākums ir radījis vairāk nestabilitātes nekā miera, viņš paziņoja savā ikgadējā Jaungada uzrunā, atzīstot, ka parlamenta atlaišana līdz šim ir radījusi vairāk sašķeltības nekā risinājumu Francijas iedzīvotājiem. Makrona runa, kas bija viņa prezidentūras astotā, iezīmē gada beigas, kurā viņa politiskā ietekme būtiski pavājinājās pēc atlaišanas jūnijā. Tas stiprināja labējā ekstrēmistu "Rassemblement National" un sašķēla parlamentu trīs frakcijās. Pēc tam, kad viņa centristu kandidāti Eiropas vēlēšanās uzrādīja vilšanos rezultātus, Makrons caur parlamenta atlaišanu meklēja "skaidrojuma brīdi", lai vērstos pret RN pieaugumu. Tomēr turpmākās vēlēšanas nozīmēja skaidru viņa centristu, ekonomiski draudzīgas dienaskārtības noraidīšanu, padarot RN par lielāko partiju. Septembrī Makrons par premjerministru iecēla konservatīvo politiķi un bijušo "Brexit" sarunu vedēju Mišelu Barnjē. Tomēr Barnjē tika gāzts ar neuzticības balsojumu, jo viņš nespēja iegūt pietiekamu atbalstu no kreisajiem un labējiem opozicionāriem taupības budžetam. Tad Makrons iecēla savu sabiedroto Fransuā Baijru par premjerministru un aicināja uz kompromisa gatavību līdz 2025. gadam. Turklāt viņš norādīja, ka francūži varētu nākamajā gadā atkal doties pie urnām. Makrons arī pievērsās ārpolitiskajiem izaicinājumiem. Pēc Donalda Trampa atkārtotās ievēlēšanas par ASV prezidentu viņš atkārtoja savu prasību palielināt aizsardzības izdevumus no NATO sabiedrotajiem un uzsvēra, ka Eiropa nedrīkst atstāt savu drošību citu varu ziņā. Vienlaikus viņš aicināja Eiropu vienkāršot tās noteikumus, lai veicinātu vairāk investīciju. Neraugoties uz šiem vēstījumiem, Makrona popularitāte turpina kristies; saskaņā ar Elabe aptauju tikai 21 procents paļaujas uz viņa spēju risināt Francijas problēmas. Viņa labējo ekstrēmistu sāncense Marina Le Pena savā Jaungada uzrunā kritizēja prezidenta "pusjūtīgos nožēlojumus" un paziņoja, ka 2025. gads būs "izšķirošs gads", kurā Francijai būs jāatrisina tās problēmas ar demokrātisku lēmumu palīdzību.